Visā pasaulē ir vērojama tendence no jaunuzbūvēto un atjaunoto dzīvojamo ēku iedzīvotājiem arvien lielākā skaitā saņemt sūdzības par diskomfortu, ko varētu saistīt ar iekštelpu gaisa kvalitāti. Parasti jaunās mājās šis diskomforta periods ir īslaicīgs un pārejošs, bet daļai jaunbūvju (aptuveni 30%) tas pārvēršas ilglaicīgā un aktuālā problēmā. Šādos gadījumos ir pamats domāt par «slimās būves sindromu».
«Valmieras muzejs ir veidojis vairākus ielu stāstus, pieskaroties dažāda lieluma vēsturisku notikumu apvītām ielām, bet šoreiz esam nonākuši paši savās mājās — Bruņinieku ielā, un domāju, ka lielā mērā tas saistīts gan ar to, ka pašvaldība un Valmieras muzejs ļoti aktīvi strādā, veidojot projektu par pils kultūrvides centru, gan arī tāpēc, ka mums jau ir kopīgs projekts par Hanzas ilgtspējīgas attīstības mantojumu,» atklājot Bruņinieku ielas vēsturei veltītu izstādi, ceturtdienas pēcpusdienā klātesošos uzrunāja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Desmitiem klientu vakar steidza uz Valmieras labdarības noliktavu, kas atsāka darbu pēc pārtraukuma vasarā.
Siltajā 20. augustā veiksmīgi noritēja Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības «Trusis un citi» trušu audzētāju tradicionālā pieredzes apmaiņas diena Kocēnu novada Dikļu pagastā — Valdmaņu ģimenes šķirnes trušu saimniecībā «Mežiņi».
Jauniešiem bija paredzēta atsevišķa programma, aicinot viņus piedalīties diskusijās par dalību apmaiņas programmās, par studiju un prakses iespējām ārzemēs, valodu prasmju pilnveidošanu. Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda» norisinājās radošās darbnīcas, bija ekskursijas pa pilsētu un kaimiņu novadiem, kā arī saliedējošas aktivitātes.
Braukt uz Kurzemi vai Šveici, bet varbūt abas vietas skatīt vienlaikus? Par to, ka tas iespējams, pārliecinājās LIZDA Valmieras pilsētas un starpnovadu arodorganizāciju vadītāji un aktīvisti, apmeklējot Kurzemes Šveici, kā to kādreiz nodēvējis lielais latviešu dzejnieks Rainis, acīmredzot iztēlē vai domās velkot paralēles ar Šveicē pavadīto trimdas laiku.
17. augustā Jumurdas muižā, Ērgļu novadā, Vidzemes plānošanas reģions rīkoja ikgadējos, nu jau piektos, Vidzemnieku dārza svētkus, kuros godināja 26 Vidzemes veiksmes stāstu varoņus — uzņēmīgus cilvēkus, kuri nav bijušies uzsākt savu uzņēmējdarbību un ar pašu degsmi un aizrautību ir spējuši iedvesmot arī citus biznesa uzsākšanā. Tostarp — «Valmieras stikla šķiedra».
Fonda «Iespēju tilts» paspārnē gadu darbojies dienas aprūpes centrs bērniem un jauniešiem ar garīga rakstura traucējumiem «Stropiņš».
Kultūras menedžmentu studējis pieredzējis tulkotājs, trešā kursa studente, filoloģijas maģistrs un angļu valodas pasniedzējs, lietišķa ierēdne valsts dienestā, teksta skaistuma apburta bibliotekāre — kas vieno šos darba pienākumos un gados tik dažādos cilvēkus, lai vairākas atkal jaukās augusta dienas pavadītu kopā Valmierā?
Ceturtdienas pēcpusdienā Bruņinieku ielai veltītās izstādes atklāšanā starp apmeklētājiem bija arī vēstures zinātņu doktore arheoloģe TATJANA BERGA, kas patlaban strādā pie apjomīga pētījuma.
Sēļu muiža aicina ciemos latviešus un igauņus
26 dalībnieku vidū par Vidzemes veiksmes stāstu šogad nosaukts mazsalaciešu Ilzes un Valtera Mitānu veikums.
Sēļos aizsākta jauna tradīcija — iekārtot ziedu izstādi no puķēm, kas augustā zied vietējo dārzos.
Valmieras pilsētas svētku tirdziņā Cēsu amatnieci KRISTĪNI GRIMMU un viņas dzīvespriecīgi krāsainos gleznojumus stiklā nevarēja nepamanīt. Viņai tā bija tāda kā sava veida debija Valmierā. Uzreiz — tik daudzu pamatoti ievērota un arī uzslavēta!
Viņnedēļ AS «Valmieras stikla šķiedra» atvērto durvju dienu pasākumā jaunieši tika tuvāk iepazīstināti ar darba vidē balstītajām izglītības programmām, ko uzņēmums piedāvā saistībā ar Valmieras tehnikumu. Jauniešiem bija iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus, apskatīt darba un mācību vidi un iepazīt savu, iespējams, nākotnes profesiju.
Trešdien viņi visi vēl bija nedaudz noguruši, jo tikai pirms pāris dienām atgriezušies no tālā ceļojuma. Lai sasniegtu galamērķi — Itālijas ziemeļus, ar savu septiņvietīgo auto ģimenīte izbraukusi cauri vairākām valstīm.
Katram Dikļu amatierkolektīvam ir savas iemīļotas tradīcijas, vairākas no tām gadu gaitā stabili ierakstījušās visa pagasta dzīvē. Piemēram, ik gadu augusta sākumā Dikļi kā savējos, tā draugus no visas Latvijas sauc uz Spēlmaņu svētkiem, kuros tiek spēlētas izrādes un kā īstos teatrāļu svētkos tiek nosaukti labākie. Par Gada labāko aktrisi šogad tika nominēta dikliete Ilze Inese Aļijeva.
Kocēnu kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvam «Savieši» un Dikļu folkloras kopai «Endzelīte» viens no šīs vasaras lielākajiem notikumiem bija piedalīšanās 10. Internacionālajās Prāgas folkloras dienās.
Arvien lielāku popularitāti žurnālu lasītāju vidū iegūst hobiju, padomu un ar veselības tēmu saistītie žurnāli — ceturtdaļa iedzīvotāju atzīst, ka pēdējo piecu gadu laikā tieši šādus izdevumus iegādājas biežāk. Tāpat arvien lielāku popularitāti iemantojuši arī izdevumi par zinātni un vēsturi, tā liecina Preses servisa un Narvesen sadarbībā ar pētījumu centra SKDS veiktais pētījums par iedzīvotāju mediju patēriņa ieradumiem.
Kā ziņots, no 16. līdz 19. augustam Valmierā norisinās 10. Latvijas – Vācijas sadarbības forums, kurā piedalās ap 100 dalībnieku, pārstāvot dažādas Vācijas un Latvijas pašvaldības, biedrības vai iestādes, kurām ir savstarpēja sadarbība.