Valmieriete, horeogrāfe LINDA MĪĻĀ. Valmieras Kultūras centrā vada divus deju kolektīvus – mūsdienu deju grupu Baltā un šova deju grupu AURUM. Strādā Valmieras Viestura vidusskolā Teātra klasē, kas tagad ir vidusskolas novirziens – skatuves kustība. Liesma sarunā ar Lindu noskaidroja, ka viņa dara vēl daudz ko citu.
Valmieras muzeja Izstāžu namā no 30. maija līdz 18. jūlijam apskatāma rīdzinieka JURA DIMITERA plakātu un gleznu izstāde «Mana laika zīmes». Liesma apskatīja izstādi un pēc tās atklāšanas aprunājās ar mākslinieku.
Par šābrīža situāciju Vidzemes slimnīcā Liesmai pastāstīja Vidzemes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila:
Lai mazinātu Covid-19 izplatīšanās risku, no 12. maija pasažieriem, braucot sabiedriskajā transportā, jālieto mutes un deguna aizsegs, piemēram, sejas maska, respirators, šalle, lakats un tamlīdzīgi. Vai cilvēki lieto sejas maskas? Kā pa šo laiku ir gājis autobusu šoferiem? – par to Liesma aprunājās ar SIA VTU Valmiera autobusa vadītāju EDGARU ZAĶI.
Ieskats namiņa vēsturē
2011. gadā Artis kopā ar saviem vecākiem un brāli pēc ilgiem remontdarbiem šajā namiņā pirmoreiz atvēra picēriju – traktieri Liepziedi un Rozmarīns, kurā bija savienota gan latviskā, gan itāliskā virtuve. Picērija darbojās trīs gadus. Pēc tam 2015. gadā šajā ēkā saimniekoja kāds vīrietis no Rīgas. Cepa burgerus un gatavoja citus ēdienus. Viņam tur īpaši labi negāja, un tālāk viņš šo ēku nodeva Donu saimniecei Ilzei Briedei, kura šajā ēkā darbojās kopā ar savu ģimeni.
Ministru kabinets pēc Kultūras ministrijas ierosinājuma lēma no 1. jūnija atļaut atsākt organizētu amatiermākslas kolektīvu – koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru, kokļu mūzikas ansambļu, vokālo ansambļu, amatierteātru, folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu, tautas mūzikas grupu (kapelu), tautas lietišķās mākslas studiju vai pulciņu u.c. amatiermākslas kolektīvu – darbību un mēģinājumus iekštelpās un ārtelpās, vienlaikus strikti ievērojot ar kultūras ministra rīkojumu izdotā sanitārā protokola prasības.
Maijs ir smaržām piepildīts mēnesis, kurā varam sajust arī reibinošos ceriņus, kas lēnām raisa vaļā savus ziedus. Manuprāt, ceriņu smarža ir viena no fantastiskākajām smaržām tieši maijā, man tā asociējas ar bērnību, ar lauku mājām un dārzu, kad ceriņu kokā meklēju pieclapiņu ziediņus, ievēlējos vēlēšanos un tos apēdu, jo ticēju, ka visas iedomātās vēlēšanās piepildīsies.
Kopš 13. maija Valkas pilsētas kultūras namā Klientu apkalpošanas centrā var apskatīt valcēnietes EVERITAS PUKINSKAS gleznu personālizstādi Impulsīvais plūdums mākslas projekta Paši savējie ietvaros. Liesma devās iepazīties un aprunāties ar Everitu.
Par mājražotāju ANTRU ANTONIJU 2015. gada 2. oktobrī rakstījām Liesmā publikācijā Ar opapa gēniem uz Kūku karu finālu. Nesen viesojāmies Kocēnos, kur pie reizes satikāmies un parunājāmies ar Antru.
Valmieras integrētā bibliotēka pamazām atsāk nodrošināt klātienes pakalpojumus, ievērojot sanitārajā protokolā norādītās prasības. Liesma devās ciemos, lai aprunātos ar Valmieras bibliotēkas direktori Daigu Rokpelni, direktores vietnieci, metodiķi Kristīni Kīni, Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāju Olgu Kronbergu un Vidzemes Augstskolas bibliotēkas direktori Evitu Lantrāti par to, kas šobrīd aktuāls bibliotēkā.
INESE ZARIŅA dzīvo Valmierā kopā ar vīru un diviem bērniem. Visa viņas dzīve, kā saka Inese, «iet pa Vidzemes šoseju, jo esmu raganiete, dzīvoju Raganā un tālāk ieprecējos Valmierā». Ineses hobijs ir prieks darboties ar papīru un radīt no tā dažādas lietas, viņa izveidojusi PAPĪRA PRIEKU, kurā darbojas kā saimnieciskās darbības veicēja.
Iepriekš rakstīju par priecīgiem notikumiem un sajūtām, bet šoreiz nebūs nekāds priecīgais temats, bet gan ļoti nopietns – pašnāvība. Pašnāvība ir apzināta dzīvības atņemšana sev. Kāpēc cilvēks izvēlas brīvprātīgi aiziet no dzīves? Kādi ir motīvi (iemesli) šādai izvēlei? Par to ir jārunā, kaut gan esmu dzirdējusi no dažiem cilvēkiem, kuri par šo tematu izvairās runāt, jo tas esot drausmīgi, un, ja par to nerunās, tad tas nenotikšot.
Pirmdien, 4. maijā, svinējām mūsu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu. Jau piekto gadu šos svētkus dēvē arī par Baltā galdauta svētkiem, kad paceļam valsts karogu, sēžam pie balti klātiem galdiem, kavējamies atmiņās par izšķirošajiem notikumiem 1990. gada maijā.
Par Sudrabkalnu Viesistabu 2018. gada 23. augustā rakstījām Liesmā publikācijā Kocēni mani ielaida spēlēties savā pagalmā. Ir pagājis pusotrs gads, Liesma vēlējās uzzināt, kā tagad iet Sudrabkalnu Viesistabas saimniecei JUDĪTEI BUKŠAI.
JUSTĪNE VALDMANE kopš 2019. gada janvāra vidus ir pašnodarbinātā persona. Savās mājās Dikļu pusē ir izveidojusi pašas apģērbu zīmolu "Justīnes Studija".
Kopš 2013. gada LAURA SIKSALIETE pārcēlusies uz dzīvi Valmierā. 2015. gadā absolvējusi Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu (VDMV). Laura ir izveidojusi savu apģērbu un aksesuāru zīmolu SIRIS, ar ko kopš 2019. gada 1. aprīļa darbojas kā pašnodarbinātā persona. Šobrīd somas šuj un veido mājās.
Jau piekto gadu Valmierā maija sākumā, šoreiz 8. un 9., būtu norisinājies VELO KINO FESTIVĀLS «KINO PEDĀLIS». Diemžēl tas tiek pārcelts valsts ārkārtējās situācijas dēļ. Pagaidām nav precizēts, kuros datumos tas notiks. Liesma aicināja uz sarunu vienu no šī festivāla projektu vadītājām GUNDEGU GULBI.
Kamēr valstī ir ārkārtējā situācija, arī pasākumi uz laiku tiek atcelti, tāpēc vēlējos noskaidrot, ko šobrīd dara pasākumu vadītāji. Sazinājos ar valmierieti, pasākumu vadītāju JĀNI ROZĪTI. Parunājām par viņa jaunajiem projektiem, par viņa vadīto šovu un par raidījumu Nobriedis Vakars, kas tagad arī ir uz pauzes.
Par to, kā stiprināt imunitāti pavasarī, «Liesma» aprunājās ar Vaidavas pagasta Silkalnu saimnieci un ārstniecības augu zinātāju ZELTĪTI KAVIERI.
Par vienu no lielākajiem krūmcidoniju augļu tirgus dalībniekiem Latvijā – SIA «Dabas auglis» (pirms tam zināmi kā SIA Cooperative) 2019. gada 9. aprīlī rakstījām Liesmā publikācijā Cidoniju ceļš – no Vaidavas pasaulē. Nesen viesojāmies Vaidavā, kur pie reizes satikāmies, parunājāmies arī ar šī uzņēmuma līdzīpašniekiem (attēlā no labās) NAURI JURGENBERGU un GUNTARU EGLĪTI.