«Aizjāja latviet’s pa pasauli tālu/ Uz kumeļa stalta, ka dimdēja vien,» skan strēlnieku dziesmā un liek aizdomāties, kādās tik pasaules malās latvieši nav aizsvaidīti. Tādēļ vismaz virsraksta ziņā varu piekrist pirms vairākiem gadiem izdotajai Otto Ozola grāmatai «Latvieši ir visur».
«Salna koda sārtu ziedu, roze vīta pumpurā» tā par visskaistāko ziedu nenovēršami īso mūžu teikts kādā senā dziesmā. Bet tad nāca gleznotājs un prata savam visskaistākajam ziedam iedot daudz garāku mūžu. Pēc viņa, nedaudz vēlāk uz ziediem sāka lūkoties arī fotogrāfs. Nav taču pasaulē pacietīgāks pozētājs, modelis par ziedu, kad vien pašam māksliniekam ir vajadzīgā pacietība, lai īpašās gaismās, savā skatījumā sagaidītu uzplaukstoša zieda brīnumu, pat pārsteigumu.
Vēl nesen tikai vēstījām par trim jaunām atpūtas vietām, kas iekārtotas Gaujas krastā līkumā starp Vanšu tiltu un Kazu krācēm. Bet pagājušajā nedēļā un brīvdienās jau varēja vērot, ka visas tās ir ne tikai pamanītas, bet arī itin mīļi apdzīvotas: vienā nišā uz no akmeņu krāvumiem izveidotām, ar dēļiem segtām sēdvietām lielisku vietu savām sarunām un mazuļiem sildīšanai rudenīgajā saulē bija atradušas divas jaunās māmiņas.
Iepriekšējā nedēļā televīzijā varējām vērot, kā diezgan teatralizētā pasākumā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau vairākiem finanšu ministriem kalpojušā portfelī uz Saeimu nesa un tur prezidija priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces rokās nodeva valdības apstiprināto 2018. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam.
Iepriekšējās ceturtdienas pievakarē Valmierā pie Kultūras centra lielie un mazie valmierieši tika aicināti uz zibakciju «Mazāk ir vairāk». Tās laikā atnākušajiem tika piedāvāta iespēja pārbaudīt savas zināšanas un prasmes pazīt un pareizos konteineros sašķirot dažādus atkritumus — plastmasu, metālu, stiklu, elektropreces, arī kompostējamos.
Nu jau vairākus rudeņus, kad ir Eiropas putnu vērošanas dienas, savs pasākums tiek piedāvāts arī mazsalaciešiem.
Līgatnes dabas takas sestdien, 21. oktobrī, no pl. 12 līdz 15 aicina ikvienu interesentu uz kuplastes vāveres dienu, kuras laikā būs iespējams tuvāk iepazīt šo mazo grauzēju dzīvesveidu, kuplās astes noslēpumu, minēt mīklas, atpazīt dažādus čiekurus, risināt cietos riekstus, piedalīties radošās darbnīcās un spēlēt spēles par dzīvniekiem.
Dienās, kad rudenīgs vējš purina kokus, īpaši sevi piesaka zirgkastaņas, nobirdinādamas gājēju priekšā starainus apalīšus, kas, atsitoties pret zemi, pāršķeļas un izmet brūnu brīnumu. Tādam ne vien bērni, arī daudzi pieaugušie nespēj vienaldzīgi paiet garām. Rodas vēlme to pacelt, plaukstā paturēt, vismaz dažas dienas mēteļa kabatā paglabāt.
Jau vairākus gadus, rakstot par dabas retumiem, aicinot ikvienu kļūt par dabas draugu, esmu atsaucies uz portāla Dabasdati.lv publicēto informāciju. Šo portālu ar mērķi veicināt dabas vērtību apzināšanu un aizsardzību, sadarbībā ar zinātniekiem un dabas speciālistiem izglītot sabiedrību 2008. gadā izveidoja nevalstiskas dabas aizsardzības organizācijas — Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Iespējams, simboliski, lai pievērstu šim portālam plašāku uzmanību, kā pirmo ziņojumu par Rīgā novērotu paugurknābja gulbi te reģistrēja toreizējais vides aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.
Cilvēkiem, kuros neviens nopietni negrib ieklausīties, psihologi iesaka skaļi sarunāties pašiem ar sevi vai pat rakstīt sev vēstules. Par tādu, vispirms pašiem sev adresētu vēstuli apvienot spēkus nākamā gada Saeimas vēlēšanām var uzskatīt arī ceturtdien publiskoto. To parakstījuši 20 Latvijā dažādos līmeņos pie varas jau bijušie un atkal tikt gribošie politiķi, kā arī dažas pietiekami pazīstamas personas. Viņi aicina, ka «startam 2018. gada Saeimas vēlēšanās ir nepieciešams apvienot izlēmīgus un mūsdienīgi domājošus politiķus un partijas no visas Latvijas, kuru vērtības sakņojas Rietumu demokrātijā un kam rūp mūsdienīga, izlēmīga un dinamiska Latvija».
Policija kārtējo reizi griežas pie sabiedrības ar aicinājumu palīdzēt noskaidrot, atpazīt iespējamo noziedznieku vai pat tādu, kas par nozieguma izdarīšanu ir vēl tikai aizdomās turamais. Ļoti bieži, arī šoreiz, šāds aicinājums izskan par jau pasen, kaut kad vasarā, pirms vairākiem mēnešiem bijušu noziegumu. Maz gan ticams, ka būs kāds ar tik pārsteidzoši labu atmiņu, ka atcerēsies, kāda cepure galvā vai soma pie rokas bija vakara krēslā skrejošam vai steidzīgi ejošam vīrietim. Tas pats sakāms par aculiecinieku meklēšanu pirms mēneša vai pat ilgāka laika notikušam smagam satiksmes negadījumam. Vai ceļu policisti jau notikuma vietā uzreiz nevar novērtēt, ka izmeklēšanā var rasties problēmas un būs tikai labāk, ja kaut ko varēs pastāstīt arī kāds aculiecinieks?
Pēc novada domes priekšsēdētāja Māra Zvirbuļa ierosinājuma runājām par Abula atveseļošanu, kā arī mežu izstrādātāju attiecībām ar to zemju un ceļu īpašniekiem, pa kuriem tiek izvesti kokmateriāli no cirsmām. Sarunā iesaistījās arī biedrības «Beverīnas ūdeņi» vadītājs Jānis Švēde un Ilze Dauvarte, kura saimnieko Abula krastā.
Stāsta Trikātas kultūras nama vadītāja SARMĪTE KANAŠNIECE:
Eiropas Savienībai pamatīgu eksāmenu šajās dienās sarīko Katalonija. Vispirms jau ar 1. oktobrī Katalonijā pretēji Spānijas valdības aizliegumam izsludināto neatkarības referendumu, kurā 90 procenti balsojušo neatkarību atbalstīja. Iespēju piedalīties referendumā gan atrada vien 42% no 5,3 miljoniem balsstiesīgo. Rezultātus būtiski ietekmēja, ka Spānijas premjers Marjano Rahojs, lai panāktu iespējami mazāk vēlētāju piedalīšanos referendumā, izlēma lietot vardarbīgu policijas spēku. Uz Katalonijas galvaspilsētu Barselonu un lielākajām šī reģiona pilsētām atsūtītie policisti rīkojās brutāli. Simtiem cilvēku, kas stāvēja rindās (pat tur tikai tautiskas dejas dejoja) pie izdemolēt nepagūtajiem balsošanas iecirkņiem, tika rauti ar varu prom, sisti ar stekiem, pret viņiem tika raidītas pat gumijas lodes un asaru gāze...
Nācies būt vairākos pasākumos, kuros augstāka vai zemāka ranga ierēdņi, pašvaldību darbinieki spriež par bērnu turpmāko izglītošanu. Esot jāreformē izglītības sistēma, lai skolēni pagūtu apgūt gan tās zināšanas, kādas bija jāapgūst jau viņu vecākiem, gan arī pēdējās desmitgadēs vēl klāt nākušās. Tādēļ saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem nākamajā septembrī par skolēniem jākļūst jau sešgadniekiem. Tad skolās vajadzētu jau arī ieviest kompetencēs balstītu izglītības saturu. Kas tas tāds, cenšas skaidrot tā iecerētāji un mēģina saprast pedagogi. Bet vecākiem laikam gan ir tumša bilde, uz kādiem viņu laikos skolā nebijušiem jaunumiem būs jāgatavo atvases.
Pasaules Dabas Fonds (PDF) ir sācis sagatavot projektu «Latvijas simtgades dabas deklarācija». Daudzās vietās tiek piedāvāta diskusija «Latvijas dabas bagātības», ko vada PDF valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs. Valmierieši uz to iepriekšējā ceturtdienas pievakarē bija aicināti Vidzemes Augstskolas (ViA) auditorijā Cēsu ielā.
Vakarrīt arī Valmieras tirgū bija ieradies vēsums un pēc iepriekšējām saulainām dienām skuma pat gladiolas. Dzidra, kas tās piedāvā daudzkrāsainas, stāstīja, ka par citiem ziediem vēl varot parūpēties, piesegt vai arī nogrieztus vēsumā uzglabāt, bet ar gladiolām viņa tā neesot mēģinājusi. Tādēļ pirmo salnu dienas esot no tām arī atvadas. Taču vakar gladiolas tirgū vēl bija paši cēlākie, visvairāk pirktie ziedi. Par daudzziedu vārpu viņa prasa vien 70 centus. Izpērkot visas. Pieprasījums esot atkarīgs no vārda dienām. Vakar bija Sergeji un Svetlanas, tādēļ uz tirgu gladiolas paņēmusi tā vairāk. Piektdien, kad vārda diena ir Miķeļiem un Mikiem, iespējams, ka uzziedējušo gladiolu pat pietrūkšot.
Lai gan tagad — putnkopji cāļiem ļauj piedzimt, cik un kurā brīdī vajag, joprojām spēkā — ir teiciens «Cāļus skaita rudenī». Turklāt jau pavisam tuvu ir diena, kad vien — tik cāļu, — cik — saskaitīsim šoruden, drīkstēsim saskaitīt arī nākamā gada 6. oktobrī, kad gluži kā cāļi rindā 13. Saeimas vēlēšanām rindosies politiskās partijas un to apvienības.
Jau rakstīts, ka Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar Valsts akciju sabiedrību «Latvijas Valsts meži» Matīšu pagastā turpina Jēkabkalna sakārtošanu un tā dabas vērtību apzināšanu. Šis kalns ir apmēram 700 metru garš un 300 metru plats pacēlums, kas apaudzis ar kokiem, galvenokārt ošiem un eglēm. Bet tālos gados te iestādītas arī 9 izcilas veimuta priedes, riekstu koki, dižskabārži un lapegles. Pacēluma piekājē vijas neliela upīte.
Ir piedzimis fotoalbums «Mēs te dzīvojam» par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) dabu un cilvēkiem. Ideja par šāda albuma vajadzību rezervāta teritorijā dzīvojošo dabas vērtību popularizētājiem bijusi jau sen. Taču šogad, kad aprit jau 20 gadu kopš ZBR izveidošanas, bija pienācis īstais, var pat teikt, pēdējais laiks, lai šāda grāmata būtu kā skaista jubilejas velte. Albumu izdod Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta atbalsta biedrība, realizējot Lauras Taubes un Ilvas Paideres ideju. Tā izdošanu finansiāli atbalstījis Latvijas Vides aizsardzības fonds, projekta «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju glabātie dārgumi — dāvana Latvijai no paaudzes paaudzē» ietvaros.