Vērtības, kas prasa turpinājumu jaunā kvalitātē
Aizvadītās nedēļas nogalē notika jau 4. zinātniski praktiskā konference par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu (ZBR). Pēc bioloģijas zinātņu doktora Otara Opermaņa rosinājuma Vidzemes Augstskolā profesores Agitas Līviņas vadībā augstskolas pētnieku grupa to bija sagatavojusi par tēmu «Biosfēras rezervāts. Tad. Tagad. Turpmāk».
Uzdrošināšanās jau Atmodas laikā
ZBR dibināts 1997. gada 11. decembrī un ir lielākā no Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Jau dažas dienas vēlāk, 15. decembrī, ZBR tika atzīts par starptautiskas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju UNESCO programmas «Cilvēks un Biosfēra» ietvaros un oficiāli iekļauts vispasaules Biosfēras rezervātu sadarbības tīklā. Tomēr reāli, gan ar citu oficiālo nosaukumu, rezervāts pastāv jau kopš 1990. gada, kad šajā teritorijā tika izveidots Ziemeļvidzemes reģionālais dabas aizsardzības komplekss.
Konferencē šoreiz tas īpaši netika akcentēts. Taču, kā «Liesmai» stāstīja viens no pirmajiem dabas aizsardzības kompleksa direktoriem Andris Urtāns, cīņa par šajā teritorijā esošo dabas vērtību nosargāšanu ir bijusi vēl viena būtiska Atmodas laika pretdarbība PSRS varas iestāžu tīkojumiem. Zinātnieki Aija Melluma, Pēteris Cimdiņš un citi bija uzzinājuši par Maskavā dzimušiem plāniem arī Ziemeļvidzemes piekrastē būvēt Jūrmalai līdzīgus Vissavienības mēroga kūrortus. Zinātnieki satraukušies, ka tad tiktu nopostīta akmeņainā piekraste, apdraudēta lašupe Salaca un tās baseinā esošās daudzās dabas vērtības. Aicinājumā šo teritoriju nosargāt iesaistījies arī Jānis Peters, kurā tajos gados ļoti ieklausījusies valdība. Tapis pietiekami drosmīgs toreizējā Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja Viļņa Breša 1990. gada 26. martā parakstīts lēmums Nr. 75, kas noteica: «Izveidot Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejas sistēmā Ziemeļvidzemes reģionālo dabas aizsardzības kompleksu».
Atmiņas par mirdzošām acīm
Konferences ievadā Aleksandra Baklana, Jāņa Šatrovska, Edija Dāvja Reča un Gintas Bergmanes veidotās video intervijās no ekrāna visus uzrunāja ZBR veidotāji. Lūk, dažas viņu domas!
Indulis Emsis (Ministru prezidents 1993. - 1998. g.): «Rezervāta veidošanu atceros. Tas bija tam laikam liels sapnis, ka mums ir vajadzīgas vietas, kurās eksperimentēt, kā turpmāk saimniekot, saglabājot dabas vērtības. Daudzas no sākotnējām iecerēm ir piemirsušās vai laika gaitā mainījušās, pat nedaudz nošķiebtas, bet es ļoti gaidu vizionārus, kuri spēs aizraut vietējos iedzīvotājus. Tādi cilvēki ir, viņi eksistē. Viņus vajag paņemt zem viena karoga. Biosfēras rezervātam jaunu karognesēju vajag.»
PATEICĪBA. ZBR koordinatore Laura Taube sniedz veltes bijušajiem ZBR direktoriem Valerijam Seilim un Andrim Urtānam. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv