No Bauņu bāzes (kanālā gan jau bijis ledus, bet kāds to bija paguvis laivas platumā salauzt) divatā ar copes kolēģi Guntaru aizbraukuši uz Salacas pusi. Tur piekrastē pirms pāris nedēļām Jānis kopā ar tēvu Māri nevis velcējot, bet spiningojot jau bija pie skaistām Burtnieka normas (katram trīs) līdakām tikuši un vairākas arī vaļā atlaiduši. Taču šajā sestdienā spiningošana rezultātu nav devusi (iespējams, ka līdakas no krasta, kur ūdeņi jau sāk aizsalt, devušās uz dziļākām vietām). Lai arī, kā teic Jānis, «ar šo copes metodi tikpat kā nenodarbojos», atpakaļbraucienā uz bāzi velcēšanai apmēram 25 metrus aiz laivas palaidis 13 cm garu vobleri, kurš spēj iegrimt apmēram 6 metru dziļumā un labi «strādā», kad ezerā ūdens līmenis ir tik augsts kā šobrīd.
AR SMAIDU UZ LŪPĀM. Tādu zaļsvārci nav viegli par rokās noturēt, kur nu vēl no ezera ārā dabūt. Foto no J. Ribas personiskā arhīva