Tāda nu ir redakcijas darba ikdiena: nākas uzklausīt gan laikraksta lasītāju dusmu uzplūdus par kādu neizdarību, globālu vai arī pavisam lokālu problēmu, gan arī pateicību par kādu avīzes slejās aprakstītu tēmu, cilvēku vai notikumu. Tiesa, labo vārdu izskan salīdzinoši mazāk, jo laikam jau tomēr ziemeļu tautām nav raksturīgi publiski teikt komplimentus. Tā kā šoreiz man nācās dzirdēt pozitīvas atsauksmes par vairākām «Liesmas» publikācijām un tajās skartajām tēmām, tad paturēt pie sevis šos lasītāju viedokļus neuzdrošinos.

Patlaban nozīmīgākais Latvijas politiskās dienaskārtības jautājums ir valsts budžeta 2020. gadam sastādīšana, tostarp arī tādēļ, ka līdzekļu pieprasījums tradicionāli pārsniedz budžeta iespējas.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss pagājušajā nedēļā apmeklēja Valmieru, lai apsveiktu pilsētas iedzīvotājus un domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ar Valmieras iekļūšanu Latvijas mīlētāko pilsētu topā. Kopš 2018. gada novembra viena no airBaltic lidmašīnām Airbus A220-300 nosaukta Valmieras vārdā.

Vakar Valmieras sākumskolā un Valmieras Valsts ģimnāzijā, atzīmējot jaunā mācību gada sākuma tuvošanos, kopā sanāca vairāk nekā 450 pedagogu, lai piedalītos ikgadējā izglītības konferencē, sveiktu jaunos kolēģus un mācītos no citu pieredzes. Īpaši aktuāli tas ir pirmsskolās, kur ar septembri jāsāk īstenot kompetencēs balstīta izglītības pieeja. Šī gada konferences moto: Mācies un iedvesmo!

Vietējās rīcības grupas «No Salacas līdz Rūjai» projekta dalībnieku pieredzes brauciens Kurzemē

22. augusta pēcpusdienā Naukšēnu stadionā notika rosība, kopā sanāca skolotāji no Valmieras apkaimes – Mazsalacas, Rencēniem, Kocēniem, Rūjienas un Valmieras.

Pagājušajā piektdienā, precīzi Baltijas ceļa 30 gadu jubilejas reizē 23. augustā, daudzviet Latvijā tika atzīmēta šī mūsu tautām – latviešiem, igauņiem un lietuviešiem – nozīmīgā diena. Nākamajā dienā daudzu motociklu dzinēju rūkoņa gan jau satricināja arī Valmieru, taču šeit ādās tērptie vēja brāļi un vēja māsas tikai varbūt uz mirkli pieturēja, jo sestdien vietējo, Igaunijas un (salīdzinoši mazākā skaitā) arī Lietuvas motociklistu ceļi veda uz Strenčiem, kur notika Baltijas ceļa atcerei veltīts starptautisks motobrauciens Baltic Chain Run. Šāds pasākums pirmo reizi notika pirms 10 gadiem, atzīmējot mūsu trim valstīm vēsturiskās dienas – UNESCO programmas Pasaules atmiņa starptautiskajā reģistrā iekļautā Baltijas ceļa – 20 gadus. Strenču novada pašvaldībai bija tas gods un arī atbildība uzņemt apmēram tūkstoš motobraucēju šogad.

15. septembrī Valmierā valdīs īsta rosība. Pilsētas ielas piepildīs lielāki un mazāki sportot, sacensties un piedalīties gribētāji, sporta profesionāļi un entuziasti, līdzjutēji un tūristi – 13. reizi kopš tā atjaunošanas norisināsies tradicionālās skriešanas sacensības – Valmieras maratons, skriešanas seriāla «BIGBANK Skrien Latvija 2019» 7. posms.

Kopš 2004. gada 1. maija Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas kopienas locekli un mēs, tās pilsoņi, tiešās vēlēšanās ievēlam tās likumdevēju – Eiropas Parlamentu (EP). Tomēr joprojām visai bieži līdztekus apgalvojumam "Eiropa mūs nesapratīs" izskan arī retoriski jautājumi: nu ko tad mēs, tādi maziņi, tajā Eiropā varam ietekmēt?

"Tas bija 2007. gada novembris. Pelēka, lietaina diena. Atceros, kā gāju uz parlamentu, bija satraukums, vai visu paveikšu labi," savu pirmo darba dienu Eiropas Parlamentā Briselē atceras Eiropas Tautas partijas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks ĢIRTS SALMGRIEZIS. Radiožurnālistu Ģ. Salmgriezi, kurš 2006. gadā kļuva par Eiropas cilvēku Latvijā, pirms 12 gadiem pievienoties savai komandai uzaicināja EP deputāti Valdis Dombrovskis, Rihards Pīks un Aldis Kušķis. "Latvijā man bija izcils darbs "Radio SWH", bet bija arī liela zinātkāre izprast Eiropas Savienības sarežģītos darbības mehānismus," pastāsta Ģirts.