Mazāk zināmās ziedu aprūpētājas

Taču ir gan tā, ka pat ar septiņreiz lielākām bišu dravām nepietiktu, lai Latvijā rudenī laukos un dārzos ienāktos kaut cik pieticīga raža. It kā nepamanām, ka pat daudz lielākā apjomā nekā bites ziedus apputeksnē arī citi kukaiņi, it sevišķi ziedmušas. Lai šos mazāk zināmos, bet arī tik ļoti vajadzīgos kukaiņus mēs sāktu augstā cieņā turēt, Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2020. Gada simbolu izvēlējusies visu ziedmušu dzimtu «Syrphidae». Tādējādi LEB vēlas arī īpaši akcentēt šobrīd tik aktuālo apputeksnētāju kukaiņu daudzveidības saglabāšanu, par ko 2019. gada nogalē īpaša saruna bija arī Eiropas Parlamentā. Zinātnieki jau sen atgādina, ka tieši kukaiņi apputeksnētāji sniedz vienu no vissvarīgākajiem ekosistēmu pakalpojumiem, jo nodrošina gan dabas daudzveidības saglabāšanos, gan gādā par daudzu kultūraugu ražām un kopumā par pārtikas drošību. Vērtē, ka apputeksnētāju kukaiņu devums ES ekonomikā ir vismaz 15 miljardi eiro katru gadu. Taču pēdējos gados, lietojot augu aizsardzībā dažādus pesticīdus, apputeksnētāju kukaiņu daudzums pārāk strauji samazinās, bet tas jau ir nopietns apdraudējums labām ražām un ekonomikai. 

Jāatgādina arī, ka 2020. gads ir pasludināts par starptautisko Augu veselības gadu. Ziedmušām arī šajā ziņā ir pat būtiska teikšana, jo daudzas no tām ir nozīmīgi augu kaitēkļu dabiskie ienaidnieki.

Latvijā zināma 301  ziedmušu suga. Tās ir vidēji lielas (6 – 15 milimetri) spilgtu krāsu mušas, kuras ir izcils mīmikrijas piemērs, ar savu krāsojumu un uzvedību atdarinot lapsenes, bites un kamenes. Taču atšķirībā no dzēlējām ziedmušām nav dzeloņa un tās ir cilvēkiem nekaitīgas. Savukārt putni un citi kukaiņ­ēdāji, kuri baidās no bišu un lapseņu dzēlieniem, izskata līdzības dēļ ziedmušas neaiztiek.

Ziedmušas no izskata ziņā līdzīgajiem plēvspārņiem atšķiras arī ar to, ka tām ir tikai viens spārnu pāris, kamēr plēvspārņiem – divi. Unikālākā ziedmušu īpašība ir to lidošana. Tās ne tikai spēj lidot ļoti ātri, bet arī lidināties, paliekot gaisā uz vietas, pat lidot atpakaļgaitā.

Starp ziedmušām vērtīgākās ir tās sugas, kuru kāpuri ir plēsīgi un pārtiek no sīkiem kukaiņiem. Dzīves laikā mātīte var izdēt līdz tūkstotim oliņu. Kad no tām pēc 3 – 4 dienām izšķiļas kāpuri, tie sāk mieloties ar laputīm, nesmādē arī tripšus, baltblusiņas un citus augu sūcējus. Viens kāpurs dienā notiesā līdz pat 100 laputīm. Pēc 10 dienu barošanās kāpurs piestiprinās pie auga lapas un iekūņojas. Pēc tam no kūniņas attīstās jauna ziedmuša, kas sāk ziedu aprūpēšanu no jauna. Augus neapdomīgi miglojot ar pesticīdiem, būtībā bieži tiek nobendēti arī cītīgie augu veselības sargātāji. Ziedmušu vērtīgums ziedu apputeksnēšanā pat nenovērtējams ir vēl tādēļ, ka tās pie ziediem aktīvi ciemojas jau samērā zemā temperatūrā, ielido pie ziediem pat ļoti ēnainās vietās, kuras citi apputeksnētāji apciemo reti vai nemaz.

Ziedmušām ir konflikts ar skudrām, kuras gan nav ieinteresētas laputu iznīcināšanā, jo barojas ar laputu izdalīto saldo sulu. Tādēļ skudras laputu kolonijas pat sargā. Pret tādām sargātājām ziedmušas savukārt laiž darbā bioloģiskos ieročus: to kāpuri spēj saražot tādas ķīmiskās vielas, no kurām skudras baidās (lūk, gudrība dārzkopjiem: lai tiktu vaļā no skudrām, ļaujiet, lai brīvi rosās laputu kāpuri!). Ir laputis, kuru kāpuri spēj ūdeņus no netīrumiem attīrīt, taču ir arī tādi, kas ļoti spēj apskādēt sīpolus. Bet tā jau dabā ir, ka visiem labas būt nespēj pat laputis!

Kukaiņu pētnieki ļoti cer, ka arī dabas vērotāji, it sevišķi fotogrāfi, ziedmušas šogad pamanīs daudz biežāk nekā līdz šim un dos savu ieguldījumu šo vēl pārāk maz pētīto kukaiņu izzināšanā.

LAPSENE, KAS NAV LAPSENE. Ziedmušai, kura aizņēmusies dzēlējas tērpu, pat putni baidās tuvoties. Foto no Dabasdati.lv