Pēdējos gados arī Latvijas piena lopkopības saimniecībās arvien vairāk ienāk slaukšanas, barības piestumšanas, mēslu savākšanas un vēl citi fermu funkciju izpildītāji roboti. Tās ir ne tikai lielas investīcijas un ilgas kredītsaistības, bet arī nopietnas pārmaiņas ganāmpulka apsaimniekošanā un bieži vien arī saimnieku domāšanā.
Kā no atkritumu kalna iegūt elektrību un siltumu, kuru var lietderīgi izmantot mūsu ikdienā, devos uzzināt uz ZAAO atkritumu noglabāšanas poligonu Daibe, kur par visiem procesiem informēja, shēmās uzzīmēja un pēc tam arī dabā visu parādīja SIA ZAAO 100% meitasuzņēmuma ZAAO Enerģija projektu vadītājs MĀRTIŅŠ NIKLASS. Viņa ziņā viss, kas saistīts ar poligona gāzes ieguvi un pēc tam elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu. Kad sākās šis ZAAO projekts, bija 2008. gads – krīzes laiks Latvijā, kad bija problēmas piesaistīt līdzekļus. Tieši tāpēc, lai šo projektu varētu atsevišķi finansēt, tika izveidots ZAAO meitasuzņēmums ZAAO Enerģija.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kopā ir apņēmušās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG).
Apģērbs, sabojājusies pārtika, riepas, iepakojums – tas viss uzkrājas atkritumu poligonos. Mūsdienu un nākotnes profesionāļiem priekšā ir nopietns izaicinājums – radīt risinājumus, kā šos atkritumu apjomus samazināt un pārstrādāt.
Biju iecerējis, ka sarunā ar pieredzes bagāto tautsaimnieku VISVALDI SKUJIŅU par globālās pasaules izaicinājumiem piedalīsies arī viņa dēls, informācijas tehnoloģiju speciālists Klāvs, taču viņš, kā jau pierasts atvērto robežu laikmetā, tobrīd atradās ārpus Latvijas un Naukšēnos nebija sastopams, tā ka viņa viedoklis un paaudžu konfrontācija šoreiz izpalika. Tā nu Skujiņa kungs mūs sagaida ar kafijas krūzi un cepumiem, skubinot: tur tajā traukā starp dzīvnieku figūriņām jābūt arī pūcei – atrodiet un apēdiet!
Pētījumos atklāts, ka katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā iegādājas astoņus jaunus apģērba gabalus. Bet cik viņš glabā, atdod, izmet?
Lai arī aptaujas rāda, ka tieši jaunieši ir viskūtrākie atkritumu šķirotāji, tai pašā laikā viņi ir pirmie, kas gatavi domāt globāli, atsakoties no plastmasas iepakojuma un pievēršoties zaļajam dzīvesveidam. Šajā sakarā iztaujāju Valmieras Viestura vidusskolas absolventes ELIZABETI LOČMELI un ELVITU ALKSNI, kuras skolas laikā tika iesaistījušās Ekoskolu kustībā, kā arī pārstāvējušas savu skolu Eiropas jauniešu Ūdens parlamentā un šobrīd, jau esot studentu ādā Rīgā, joprojām turpina dzīvot zaļi.
Paradoksāli, taču Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti šosezon krietni labāk jūtas izbraukumā nekā pašu mājās. Tam par apliecinājumu bija arī piektdienas Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas mačs Rakverē, kur viesi turpināja cīņu par uzvaru līdz pat mača pēdējām sekundēm... Kaut kur tie daži punkti tomēr mūsējiem palika, un to šoreiz panākumam pietrūka.
Vakar ar lielu pompu visai valstij tika paziņots, ka Saeimā iesniegts izskatīšanai valdības, faktiski VARAM, sagatavotais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts, tautas valodā sakot, reģionālās reformas projekts. Nezinu, vai citur tas tika pieminēts, bet savā auto radio Skonto ēterā skaidri sadzirdēju arī ļoti būtisku piebildi – likumprojekts nav saskaņots ar Pašvaldību savienību un Lielo pilsētu apvienību.
Vakar Saeimas likumdošanas procesa «dzirnavās» tika ielaists valdības iecerētās pašvaldību reformas pamatdokuments – projekts grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot no 119 tagadējām izveidot 39 vietvaras. Vai tomēr, kas nu jau kļuvis daudz ticamāk, vēl vairāk.