Valmieras Valsts ģimnāzijas 1999. gada skolotāja Igora Bērziņa izlaiduma klases, iespējams, viens no talantīgākajiem un radošākajiem absolventiem Didzis Veinbergs šonedēļ globālajā tīmeklī ietvītojis ļoti dziļdomīgu atziņu: «KNAB Adventes kalendārs pārliecinoši ir pats labākais Adventes kalendārs.» Viņam nevar nepiekrist. Pieļauju, ka viņa vēstījumu Latvijā pavairojuši ļoti daudzi līdzīgi domājošie.
Vīriņi ar garu, garu baltu bārdu un sarkanos mēteļos pašlaik rosās visapkārt. Dāvanu maisi būs pilni. Nav prātīgi tagad pēc darba iet lielveikalā, lai nopirktu kaut ko apēdamu. Redzot, kā ļaudis drūzmējas pie plauktiem un kasēm, vakariņas uzreiz var atcelt. Ja Ziemassvētkos gribas izbaudīt iepirkšanās trakumu, tad viss jau notiek, jo informācijas plūsma, kur, ko, par cik pirkt, ir tik milzīga, ka izvēlētajā virzienā tikai jādodas. Ziņu portāli un sociālie tīkli ir pilni ar ieteikumiem, kā pirkt, kā tērēt, un ne mazāk ir aizdevēju reklāmu, kas gatavi piepildīt naudas makus, lai dāvanu kalni ir mājās un vēl arī parādu nasta pār pleciem.
Pēdējās dienās jaunās valdības veidošanu ir aizēnojis iespējamās korupcijas skandāls Latvijas galvaspilsētas pašvaldības uzņēmumā «Rīgas satiksme». Pastāv aizdomas, ka virkne augsta ranga uzņēmuma darbinieku, iespējams, nodrošinājušies ar politisko aizmuguri, visai rafinēti korumpējušies uz transportlīdzekļu iepirkuma rēķina.
Kad cilvēks iziet no autoskolas ar autovadītāja apliecību kabatā, teorētiski viņš ir gatavs dalībai ceļu satiksmē. Praksē viņam vēl daudz jāmācās. Teorija un prakse atšķiras arī citos satiksmes aspektos. CSDD kampaņas «Izkāp no telefona!» ietvaros publiskotais pētījums liecina, ka 72% autovadītāju grēko pie stūres, sarunājoties pa mobilo tālruni. Domāju, ka tas ir superoptimistisks rādītājs – realitātē ir varbūt kādi 10%, kas to nedara. Pārējie vienkārši neatzīstas. Latvijas autovadītāji acīmredzot ir ļoti pārliecināti par savām autovadīšanas prasmēm, diemžēl vairumā gadījumu – nepamatoti.
Kad dabā, kā jau ik gadu ap šo laiku, notiek tumsas un gaismas cīņa un kad kristīgajā pasaulē biežāk nekā jebkad tiekam mudināti kļūt nevis mantiski, bet gan dvēseliski bagātāki, svarīgs ir katrs labais un no sirds sacītais vārds, uzmundrinot, spēcinot, dāvājot prieku sev un citiem. Izrādās, ka ikdienas steigā nevajag nemaz tik daudz, lai kāda rīcība vai vienkārši attieksme paceltu spārnos vai arī gluži pretēji – tos aplauztu.
Ir gada pelēcīgākās, visīsākās gaismas dienas, kuras kristiešiem ir arī Adventa laiks. «Advents» nāk no latīņu valodas, tas nozīmē «atnākšana» vai «nākšana»: Adventa laiks kristiešus aicina sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai jeb piedzimšanai Ziemassvētkos. Nav gan vēsturiski pierādīts, ka 24. decembris ir viņa piedzimšanas precīzais datums. Kristīgā baznīca šos svētkus ir pieskaņojusi ziemas saulgriežiem, kad savus svētkus jau tūkstošiem gadu pirms kristietības svinēja un vēl tagad svin dažādas it kā pagānu tautas.
Pagājušajā nedēļā politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība (JV) premjerministra amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš sāka konsultācijas ar pārējiem Saeimā pārstāvētajiem latviskajiem politiskajiem spēkiem par jaunas valdības izveides iespējām.
Ziemassvētku gaidīšanas laiku mēdzam asociēt ar mīlestību, sirsnību, arī līdzcietību. Tieši par pēdējo gribētos parunāties varbūt tādā mazāk skartā griezumā. Nu, piemēram, nosacītā pakalpojumu sniegšanas jeb pārdošanas ķēdē uzņēmējs, arī darba devējs – pārdevējs, arī darba ņēmējs – pircējs. Lai precīzāka runāšana, apskatīšu vienu ķēdes izpausmi – veikalu. Ja ņemam strikti no ierastās kārtības, tad taisnība vienmēr šajā mijiedarbībā ir pirmajam un trešajam, t.i., īpašniekam un pircējam, vidējais – pārdevējs – vienmēr dabūs pa ausīm no abām pusēm. Cik taisnīgi vai ne – tas jau ir cits jautājums, kas nav manā šodienas problēmas izklāstā.
Ziņa, ka Saeimas latviskās partijas grib redzēt valdības vadībā Krišjāni Kariņu, man neizbēgami atsauca atmiņā Mākoņtēva un Buldozera leģendāro telefonsarunu, kas «jūrmalgeitas» izmeklēšanā tika noklausīta un publiskota – kā izvēlēties viņu interesēm «pareizāku» kūrortpilsētas domes priekšsēža vietnieku.
Viena no lietām, kas uzņēmējiem ļoti svarīga, ir stabilitāte un skaidrība. Protams, tajā brīdī, kad veidojas valdība un kad top valdības deklarācija, kas iezīmēs turpmāko ceļu, ir svarīgi zināt, kā uzņēmēji un sabiedrība dzīvos turpmākos četrus gadus, ka valsts virzīsies šādi un kādas būs galvenās aktualitātes. Līdz ar to arī uzņēmēji varēs daudz mērķtiecīgāk investēt un rēķināties ar kaut kādu vektoru.
Pamatīgu viļņošanos sabiedrībā izraisījis tautā iemīļotā labdarības maratona Dod pieci! šī gada izvēlētais mērķis – ziedojumu vākšana bezmaksas praktiskām un psiholoģiskām mācībām jaunajiem vecākiem. Precīzāk, lielākā neizpratne daudzus skārusi pēc šīs akcijas aicinājuma noskatīšanās/noklausīšanās, kurā maza meitenīte skumst par vienmēr aizņemto tēti: «Tēti, es gribētu, lai tu mācētu būt ar mani. Sāc ar piecām minūtēm dienā.»
Šī nedēļa atnākusi joprojām bez jaunas valdības, taču ar skaļām KNAB aktivitātēm Rīgas domei piederošās Rīgas satiksmes vadošajos kabinetos. Kopīgi darbojoties KNAB vīriem un viņu poļu kolēģiem, savaņģoti seši cilvēki Latvijā un divi Polijā, viņus tur aizdomās par līdzdalību 800 tūkstošu eiro liela kukuļa saveidošanā caur Latviju, Kipru, Honkongu un Ķīnu, sakārtojot apmēram 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai no rīdzinieku sadarbības partnera Polijā Solaris Bus&Coach.
Drīz pietrūks latviešu alfabēta burtu, lai pirms vairāk nekā diviem mēnešiem ievēlētā Saeima definētu kārtējo plānu, kādu kabinetos un aizkulisēs stutējuši, uzsverot, ka tik daudz bijis sarunu un pārdomu, lai Latvija tiktu pie sakarīga galvgaļa, bet atkal nekā. Līdz šim bijusi vismaz imitēta rosība kuluāros, bet tagad prezidents kā liels aktieris nolēmis izturēt pauzi... Aktieri nav slēpuši, ka bieži vien pauze nav nekāda māksla, tas ir tukšuma brīdis tevī. Esi apjucis, aizmirsis un ceri uz čukstu no sufliera būdas.
Prognozējamā KPV LV premjerministra amata kandidāta Alda Gobzema prognozējamā izgāšanās ir aktualizējusi jautājumu par iespējamām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kuru sarīkošana gan nav tik vienkārša, kā šķiet pirmajā brīdī, un pārskatāmā nākotnē jaunas vēlēšanas, visticamāk, nav gaidāmas.
Plašsaziņas līdzekļos ir nonākusi informācija par to, ka 13. decembrī Briselē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimnieki gatavojas protestēt un paust savu viedokli par godīgiem tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem. Šī tēma, kā zināms, jau ilgstoši ir ļoti sāpīga tieši baltiešiem, un viss diemžēl liecina, ka īpašus, konkurencei būtiskus uzlabojumus tā mums nesola arī nākamajā, jaunajā Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājumā 2021. – 2027. g. periodam. Tajā mūsu virzienā nav redzami ilgi gaidītie un dažādās sarunās prasītie jauninājumi. Tiek plānots, ka baltieši turpinās saņemt tikai 75% – 77% no ES vidējā maksājuma. Tad nu sanāk, ka Baltijas lauksaimnieki jau trešo KLP plānošanas periodu pēc kārtas apzināti ir nostādīti ievērojami sliktākā, nevienlīdzīgā situācijā.
Latvijas Mākslas akadēmijas profesors tēlnieks Aigars Bikše, lai gan pats viņš to noliedz, ir provocētājs. Dzīvē tas izpaužas ekstravagantā ārienē un ģērbšanās stilā, savukārt mākslā – hipertrofētās skulptūrās un instalācijās ar vēstījumu, kas ne vienmēr ir glaimojošs sabiedrības paradumiem, taču reti kuru atstāj vienaldzīgu, vai tas būtu mākslas objekts Meitene ar kurpi Universitātes Botāniskajā dārzā vai Divi Raiņi pie Nacionālās bibliotēkas.
Pelēkumā, kad gaismas stundas turpina iet mazumā un līdz Ziemassvētkiem ir jāgaida vēl ne viena diena vien, ļoti gribas, lai pasauli kaut nedaudz gaišāku dara vismaz baltais sniegs. Nedaudz jau uzsniga, bet vēl ātrāk nokusa. Nu tautā populāri laika zīmju vērotāji un zinoši meteorologi mēģina prognozēt – būs vai nebūs Latvijā atkal nevis zaļie, bet baltie Ziemassvētki? Iespējams, ka šogad vēl kaut cik, vismaz kādā Latvijas vēsākā novadā sniegs arī būs.
Ziemassvētku vecītis skatās, tāpēc uzvedies labi un neniķojies ir mantra, ko jau no novembra beigām vecāki mēdz skaitīt saviem bērniem, kas tic šim tēlam. Esi labs, un Ziemassvētku vecītis atnesīs visu, ko vēlies. Morāle: mēnesi esi paklausīgs vecākiem, saņemsi dāvanas, bet, ja niķosies pēdējo mēnesi pirms svētkiem, tas būs iemesls, lai kaut ko no vēlmju saraksta varētu izslēgt. Tomēr bērniem ir vajadzīgs labais piemērs, lai tās nebūtu tukšas runas, gluži kā latviešu mūziķis Gustavo dzied savā dziesmā «Mūsu soļi»: «Vārdi māca, bet piemēri aizrauj.» Pašiem aizdomāties: ko es labu varu izdarīt? Kā iepriecināt otru vai savu bērnu? Vai pats esi uzvedies labi un esi pelnījis Ziemassvētku vecīša nestos labumus?
Vai tikai Guntis Bojārs ar savu aizliegtā paņēmiena žurnālistiku neiebrauca tajā purvā, kurā jau ne reizi vien iekūlies Lato Lapsa, latvju sabiedrības kritiskā prāta spītīgais modinātājs? Viņa celtiem skandāliem ap VVF kapavietu vai Šlesera tēva slimību bija rikošeta efekts: tie drīzāk kaitēja pašam atmaskotājam, bet nenieka – tajos iesaistītajiem.
Jāteic, esmu redzējis gan Latvijas simtgades koncerta Mīlestības vārdā. 18+ pieteikumu Latvijas televīzijā ar galvenā organizatora Jāņa Šipkēvica juniora piedalīšanos, gan pēc tam – arī TV ekrānā – gandrīz visu 19. novembra pasākumu pie Gaismas pils. Manuprāt, brīvdabas koncerts bija ļoti sirsnīgs un ar labu emocionālo virzību. Par to paldies rīkotājiem un izpildītājiem. Nevaru izteikties vien par Evijas Vēberes talantu, jo viņas dziedājumu koncerta sākumā patiešām nedzirdēju. Iespējams, Latvijā patiešām dzimusi jauna Singa...