Protams, šāds apgalvojums ir nedaudz pārspīlēts, taču tās iespējas, ko piedāvā mūsu pašu mežos augošie kokmateriāli, ir ļoti plašas. Vajag tikai meklēt variantus! Kas meklē cītīgi un arī gatavi vienkāršam dēlim vai jau augstākas kārtas koka pārstrādē radītam pusfabrikātam, piemēram, saplāksnim pielikt klāt arī savu izdomu, tiem sanāk.
Šā gada sākumā bez īpašas ievērības tika atstāta kāda vēsturiska notikuma gadadiena – 1. janvārī apritēja 20 gadi kopš Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas eiro oficiālās ieviešanas brīža un pieci gadi, kopš eirozonai pievienojās Latvija.
Mēs gatavojamies lielajam iepirkumam no valsts puses par starppilsētu un lauku maršrutiem, un šis jautājums mūs ļoti uztrauc. Ar 2020. gadu mainās šie desmitgades līgumi ar valsti. Šogad jau jābūt konkursiem no valsts puses. Vēl īstas skaidrības gan nav, jo īstenībā arī tur ir svarīgi, kāda būs Satiksmes ministrijas un nākamā satiksmes ministra politika un vai saglabāsies esošā kārtība. Autotransporta direkcija jau arī ir tikai viena no valsts iestādēm, nav īsti skaidrs, vai būs jauni vai paliks tie paši noteikumi.
Vakar pirmajā reisā devās pirmais dīzeļvilciens, kurā ierīkota lasītava. Sekojot Imantam Ziedonim svarīgajām vērtībām – ceļot, izzināt pasauli, lasīt un apgūt ko jaunu, Imanta Ziedoņa muzeja bibliotēka radījusi projektu «Ceļā ar grāmatu». Ar trīs grāmatu plauktiem un vairākiem desmitiem grāmatu aprīkotais vilciena sastāvs kursēs visos dīzeļvilcienu maršrutos, dodot iespēju cilvēkiem visos Latvijas reģionos lasīt vilcienā un laiku ceļā pavadīt saturīgi.
13. Saeimas izteikta mazākuma partijas Jaunā Vienotība virzīts premjera kandidāts Krišjānis Kariņš pamazām lipina kopā jauno Latvijas valdību. Uzdevums nebūt ne no vieglajiem, jo dažai valdošās koalīcijas partijai joprojām gan iekšējie kašķi starp gribētājiem un dabūjušajiem (KPV LV), gan arī sen zināmi politiskā cimperlīguma recidīvi (NA). Ļoti iespējams, ka tāpēc no valdošajiem būs arī kāds tīri privāts atkritējs, kura ambīcijas tā arī paliks neapmierinātas, taču pagaidām prognozes liecina, ka Saeimā vajadzētu pietikt balsīm Kariņa valdības apstiprināšanai.
Valmieras Atpūtas parka labiekārtošana padara šo vietu arvien pieejamāku un interesantāku tās apmeklētājiem, pēdējo gadu darbi – aizaugušo Gaujas krastu regulāra kopšana, piknika vietu ierīkošana, soliņu uzstādīšana, klāt tam arī asfaltētās daļas daļēja atjaunošana – Latvijas lielpilsētas (pēc IKP datiem) cienīgi. Ja klāt pieliekam arī Sajūtu parka iekopto teritoriju, kā arī Līgoņa Bečera gadu desmitiem loloto Kazu krāču apkārtni, tad var teikt, ka sen Valmierā nebijušam viesim pastaiga gar Gauju būtu patīkamiem pārsteigumiem pilna. Labi atceramies, kāda šī pilsētas zaļākā daļa bija vēl desmit gadus tālā pagātnē.
Kaimiņos, igauņzemē, jaunais gads sākās ar kaut ko līdzīgu politiskam skandālam. Galu galā, tas bija gluži vai neizbēgami – tuvojas Valsts Domes vēlēšanas. Tur uzjundījās nopietna diskusija par problēmu, par ko «pieklājīgā sabiedrībā nav pieņemts runāt» arī pie mums – par pamatnācijas un krievvalodīgo attiecībām.
Latvijā pašlaik visdažādākajos līmeņos apspriež arī izglītības satura reformu «Skola 2030», kuras idejas autori un virzītāji ir atzinuši, ka skolēniem kopumā visnotaļ labi padodoties uzdevumi, kas prasa atcerēties vai arī rīkoties vairāk vai mazāk pazīstamās situācijās, bet diemžēl viņiem pietrūkstot iemaņu un pieredzes, kā sekmīgāk rīkoties nestandarta situācijās, kā, savstarpēji sadarbojoties, izmantot komandas spēka priekšrocības, kā veidot sakarības starp teorētisko un praktisko. Jaunā izglītības satura īstenošanai rosina skolās vēl vairāk ieviest modernas un pat netradicionālas mācību pieejas. Tā nu arvien biežāk skolu dienaskārtībā ienāk vides mācību nodarbības ar pārgājieniem un ekspedīcijām, izzinošām stundām tā sauktajās zaļajās klasēs, par prioritāti tiek uzskatīta arī globālā izglītība.
Gan lēni, bet katru dienu kaut vien ar dažām minūtēm atkal attālināmies no gada garākajām krēslas stundām. Dabā viss notiek pēc stabila rituma un gadalaiku maiņas vēl kaut cik noteiktām likumsakarībām.
Pirms dažām dienām Latvijas Valsts prezidents uzticēja valdības veidošanas iespēju Jaunās Vienotības (JV) virzītajam premjerministra amata kandidātam Krišjānim Kariņam.
Premjera kandidāts Krišjānis Kariņš nosaucis topošās valdības prioritātes – finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi. Var jau vērtēt: ja sakārtos prioritāšu prioritātes, tad vairāk būs resursu arī jauno ģimeņu atbalstam, labklājības stiprināšanai, taču, kad runa jau ir par ministru portfeļiem, tad pēc Labklājības ministrijas pārraudzības neviens politiskais spēks neraujas.
Ar trešo mēģinājumu pēc vairāk nekā trim mēnešiem Latvija, visticamāk, beidzot iegūs jaunu valdību «Jaunās Vienotības» (JV) izvirzītā Krišjāņa Kariņa vadībā. Vienlaikus pastāv bažas, ka šīs valdības rīcībspēja virknē jautājumu var izrādīties samērā ierobežota.
Kā ierasts, tradīciju turpinot, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) gadu mijā atskatījās uz aizejošā gada notikumiem un iezīmēja jaunus uzdevumus kooperācijas attīstīšanai Latvijā.
Ceļu satiksmes un drošības direkcija pērnā gada nogalē radījusi reklāmu kampaņas Izkāp no telefona ietvaros, lai tādējādi cīnītos ar mobilo viedierīču lietotājiem pie stūres. Reklāmas tēli izskatās tiešām briesmīgi, tāpēc nav jābrīnās, ka tie paspējuši izpelnīties kādas māmiņas dusmas un nosodījumu, retoriski kur skatās Bērnu tiesību inspekcija? vēršoties pie raidījuma Bez tabu, jo viņas divgadīgā atvasīte, skatoties multfilmas, pārbaidīta reklāmas pauzē un sākusi nevaldāmi raudāt. Te nu gan jāatzīmē, ka dažas multfilmas mēdz būt vēl briesmīgākas un pretīgākas par CSDD sižetiem, bet Bērnu tiesību inspekcija nez kāpēc nesteidzas ar to aizliegšanu.
Kad nu tā saucamie čekas maisi papurināti un tajos pabijušie Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji saskaitīti, visai pamatotu sabiedrības sašutumu izpelnījušies teju vai miljonu eiro vērtie tā dēvētie apzinātības treniņi, kuros pēc Valsts kancelejas (VK) sniegtās informācijas piedalās 71 iestādes 180 darbinieki – pati Valsts kanceleja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī visas 13 ministrijas un to pārraudzībā esoši institūti, aģentūras un biroji, jo, kā atzīmē VK, «augstākā līmeņa vadītāju prasmes un rīcības tieši ietekmē to, kā funkcionē un attīstās valsts pārvaldes iestādes, tādēļ ir būtiski sniegt iespēju stratēģiski nozīmīgākajiem ierēdņiem pilnveidot savas prasmes un kompetences».
Tuvojas Ēnu diena, kad skolēni varēs izmantot iespēju, lai uz vienu dienu no malas ielūkotos dažādu nozaru pārstāvju ikdienā, iekāpt viņu darba kurpēs, lai redzētu viņu ikdienu. Šogad uzņēmumi, kas ir pieteikušies programmā, savas durvis jauniešiem vērs 13. februārī, tomēr sava izvēle ēnotājiem ir jāizdara agrāk. Pirmā pieteikšanās ir jau no 14. līdz 20. janvārim.
Diez vai Artusa Kaimiņa izveidotā politprojekta izšķiršanās piedalīties «Kariņa vai cita vienotībnieka vadītas» valdības radīšanā spēja iesvelt karstu prieku pārējos četros iespējamās koalīcijas partneros. Pavisam atklāti tika cerēts, ka KPV LV frakcijā varēs atrast dažus nervozus deputātus, kurus izdotos «piepirkt» formālam valdības vairākumam, gaisinot Valsts prezidenta bažas no vēl vienas izgāšanās.
Viena no tikko sāktā gada visvairāk apspriestajām aktualitātēm populārajā interneta portālā Delfi ir nevis par kuslajām politisko zirnekļu cīņām burkā, joprojām bezcerīgi stiķējot kopā jaunās valdības minimālās aprises, bet gan pavisam sadzīviska epizode no Vecā gada nogales Dreiliņos. Sižets gan banāls, gan reizē kuriozs – par atteikumu iznest miskasti ar istabas čību pa pēcpusi simboliski iepērts tīnis par šo vardarbības aktu pret savu neaizskaramo bērna personību ņēmis un izsaucis policiju...
Jaunais 2019. gads Latvijā sācies ar ierasto ikdienas kņadu un dažādām emocijām. Valsts veselības apdrošināšana jau paguvusi iebuksēt, jo nav tiešsaistē pieejama personu datubāze, sistēmu sola palaist normālā darbībā varbūt pēc mēneša. Nupat Latvijas Vēstnesī izsludināti dažādi vērtētie grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25,5% apmērā, pienesumu budžetā Finanšu ministrija te lēš uz 60 miljoniem eiro ar astīti. Par citiem eiro miljoniem norūpējies KNAB, jāatzīst, ka beidzot šīs dzirnas maļ klusi, taču jūtami!
Iespējams, jaunas valdības neveidošanās pat uzlabo iedzīvotāju noskaņojumu – ar šādu it kā paradoksāli skanošu apgalvojumu mēneša sākumā Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs, skaidroja novembrī izmērīto sabiedrības optimisma rekordu*. Rādās, ka, to uzzinājusi, Saeima vēlas tautai gādāt labu garastāvokli pat krietnu brīdi pēc gadumijas.