Klimata pārmaiņas vairs nav kaut kas tāls vai abstrakts, tās ietekmē mūsu ikdienu jau tagad. Mēs visapkārt pasaulē redzam biežākus karstuma viļņus, stiprākas vētras, plūdus un sausuma periodus, kas ietekmē gan dabu, gan cilvēku dzīvi. Šīs pārmaiņas rada daudz izaicinājumu, tāpēc ir svarīgi ne tikai censties tās mazināt, bet arī domāt, kā tām pielāgoties.
Atzīšos, ka es, kā, iespējams, vēl kādi nezinīši, uzskatīju, ka galda hokejs ir vien tāda bērnu spēlīte. Taču tā nebūt nav. Galda hokeju spēlē un var spēlēt visos vecumos, pie tam šis sporta veids kļūst arvien populārāks ne tikai pasaulē, bet arī pie mums Latvijā, Valmierā. Tam apstiprinājumu guvu sarunā ar Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» galda hokeja treneri un īstenu entuziastu SANDI KRASTU.
Airēšanas slalomists Aldis Kļaviņš, BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, basketbolisti brāļi Dairis un Dāvis Bertāni, vieglatlēte Agate Caune – daļa no mūsu izcilākajiem, kas kā Latvijas izlases sportisti dažādos starptautiskajos čempionātos un pat olimpiskajās spēlēs godam ir pārstāvējuši savu valsti.
Gauja, Kazu krāces, airēšanas bāze «Krāces» un tur esošā Latvijā labākā airēšanas slaloma trase, un LĪGONIS BEČERS – treneris un brīvprātīgais, kurš vismaz 40 sava darba mūža gadus veltījis tam, lai par airēšanu kā sporta veidu Valmierā un daudz tālāk aiz mūsu novada, arī Latvijas robežām runātu tikai ar plus zīmi.
Uz šo jautājumu plašāk atbild ARNIS VECVAGARS, Bertānu Valmieras basketbola skolas izpilddirektors.
Nupat, 2. aprīlī, «Valmieras Magnēta» 55. sezonā, pulcējās liels skaits aktīvās atpūtas un orientēšanās sporta cienītāju.
Valmiermuižā atrodas jāšanas sporta klubs «Mustangs», ko vada ALEKSANDRS VASIĻJEVS ar sievu ILONU. Tur ir gan stallis, gan labiekārtots jāšanas laukums un manēža, kura dod iespēju strādāt visu gadu. Klubs specializējies konkūrā, kas ir jāšanas sporta disciplīna, ko bieži sauc arī par šķēršļu pārvarēšanu (angliski show jumping). Tikāmies sarunā ar Aleksandru par klubu, par jāšanu un zirgu audzēšanu.
Bērni – mūsu nākotne! Šis sauklis ne reizi vien dzirdēts izskanam, kad tiek runāts par jauno paaudzi. Bet vai esam pietiekami atbildīgi rūpēs par to, lai mūsu bērni augtu laimīgi un izaugtu par gudriem, veseliem nākamās sabiedrības locekļiem? Vai mums, tagadējai paaudzei, nodrošinātas visas iespējas, lai šo pienākumu sekmīgi pildītu? Cik draudzīga vide ģimenēm ar bērniem ir Valmieras novadā?
Kad pavasara saulīte dejo pa debess jumu, šķietami vairāk var pamanīt pilsētā arī jaunos vecākus, dažkārt arī vecvecākus, stumjam bērnu ratiņus ar kulbu vai mazos sporta ratiņus, kuros sēž jau lielāki ķipari. Cits ātrā gaitā, cits pastaigas solī brauc gan dzīvīgajā Valmieras centrā, gan klusākos meža celiņos gar Gauju vai tver sauli un siltumu pilsētas parkos, izmetot līkumu ļaužu pilnos veikalos.
«Atver durvis jaunam sākumam» – tik iedrošinoši potenciālos un esošos klientus savā mājaslapā uzrunā «Swedbank».
Ārpusģimenes aprūpe ir kā karsts kartupelis, kuru gatavi apviļāt daudzi, bet tajā iekosties gatavība zūd, jo jāpieņem virkne izaicinājumu, gan risinot problēmas, gan sistēmu valstī stratēģiski sakārtojot.
Bērni ir mūsu sabiedrības pamats, tāpēc ir ļoti svarīgi atbalstīt daudzbērnu ģimenes, kurās aug trīs vai vairāk bērnu.
Valmieras novada pašvaldība Latvijā ir starp pirmajiem ceļa cirtējiem tādā specifiskā nišā, kāda ir jaunu daudzdzīvokļu namu celtniecība. Par iekrāto pieredzi, arī uzsistajiem puniem un tuvākās nākotnes plāniem Liesmai stāsta ILMĀRS SKĀDULIS, pašvaldības uzņēmuma Valmieras namsaimnieks valdes loceklis un īres namu projektu – valmieriešiem dienas kārtībā jau trešais – tehniskais vadītājs.
Pirms gadu mijas Valmierā notiek novada veiksmīgāko uzņēmēju godināšana dažādās nominācijās. Pasākums notiek sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Valmieras Attīstības aģentūru.
Veselību, kā zināms, joprojām nevar nopirkt ne par kādu naudu. Ne pilsētā, ne laukos. Taču abās vietās ir labi, ja tur dzīvojošajiem cilvēkiem ir pieejama profesionāla mediķa palīdzība.
Mūsdienu sabiedrībā arvien biežāk runājam par iekļaušanu, dzīves kvalitāti un atbalstu cilvēkiem dažādos mūža posmos.
Latvijas sabiedrība noveco, un noveco arī profesionāļi, kuru darba gadu skaits bieži sasniedz un pārsniedz četrdesmit.
Grupu dzīvoklis ir vieta, kur cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo un apgūst patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes un iemaņas.
Aizvadītā gada nogalē Valmierā durvis vēra Sociālās aprūpes centrs «Sirds osta», kas ir sestais šāda veida privātais pansionāts jeb senioru rezidence Latvijā. Par iestādes sniegtajiem pakalpojumiem un klientu ikdienu stāsta «Sirds ostas» izpilddirektores vietniece SOLVITA KRIEVIŅA.
Pieļauju, ka šim publikācijas virsrakstā izteiktajam apgalvojumam ne visi piekritīs, nodomājot, ka tīri labi var iztikt paši savā vienpaša sabiedrībā, taču sirds dziļumos arī viņiem varbūt gruzd vientulība, tāds kā aizvainojums, kā atstumtības sajūta. Palikt vienam ar savu dzīvi īpaši nav vēlams senioru vecumā, un to visātrāk apjauš cilvēki, kuri visu mūžu atradušies sabiedrībā. Viņi arī ir tie, kas meklē iespēju iesaistīties kādā organizācijā.