Atver durvis jaunam sākumam

Pastāvot sabiedrības mītam, ka banku reģionālajās filiālēs, ņemot vērā globālo un lokālo ģeopolitisko situāciju, pēdējos gados daudz piesardzīgāk nekā agrāk sniedzot mājokļu iegādes vai būvēšanas kreditēšanas pakalpojumus, gribējām noskaidrot, ko tad par to liecina realitāte un statistika. Atbildes uz «Liesmas» jautājumiem sniedza «Swedbank» Mediju attiecību vadītājs JĀNIS KROPS.

«Swedbank» hipotekārās kreditēšanas apjomi Latvijā 2025. gadā piedzīvojuši būtisku izrāvienu – kopējais finansējuma apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu pieaudzis par 51%, savukārt noslēgto aizdevumu līgumu skaits audzis par 37%. Šie augšupejošie rādītāji apliecina stabilu pieprasījuma atjaunošanos un iedzīvotāju pieaugošu pārliecību par iespējām iegādāties mājokli.

Ir vēl kāda pozitīva tendence – nekustamā īpašuma tirgus izaugsme nav koncentrēta tikai Rīgā. Redzam, ka nozīmīga aktivitāte pērn bija vērojama arī ārpus galvaspilsētas – reģionos 1400 ģimenes iegādājās jaunus mājokļus par kopējo summu 100 miljoni eiro. Privātmāju segmentā puse no visiem finansētajiem darījumiem notika reģionos, 40% – Pierīgā un tikai 11% – Rīgā. Savukārt dzīvokļu tirgū aina ir pretēja – 67% finansēto dzīvokļu atrodas Rīgā, 22% reģionos un 10% Pierīgā. Tas skaidri parāda, ka privātmājas biežāk tiek izvēlētas ārpus galvaspilsētas, kamēr dzīvokļu iegāde joprojām koncentrējas Rīgā.

6% no visiem hipotekārajiem kredītiem pērn izsniegti tieši Valmieras novadā. Tikmēr lielākā novadā izsniegtā aizdevuma summa mājokļa iegādei bija 219 tūkstoši eiro.

Šogad viena no Latvijas valsts budžeta prioritātēm tūlīt aiz drošības un aizsardzības spēju stiprināšanas, kā zināms, ir arī demogrāfija un daudzpusīgs atbalsts ģimenēm. Kāda ir «Swedbank» finanšu politika šajā, tik aktuālajā kreditēšanas segmentā? Kādas ir iespējas ar bankas palīdzību jaunajiem speciālistiem un jaunajām ģimenēm tiešām atvērt durvis labāk nodrošinātai sadzīvei?

Kreditēšana ir banku uzņēmējdarbības pamats. Tāpēc bankas, tostarp «Swedbank», ir ļoti ieinteresētas izsniegt pēc iespējas vairāk aizdevumu. Taču «Swedbank» kā atbildīgam aizdevējam bez kredīta izsniegšanas fakta svarīgs apstāklis ir arī tas, lai kredītņēmējam aizdevums nekļūtu par nepanesamu nastu. Tāpēc «Swedbank» pieturas pie nozares standarta neizsniegt mājokļa kredītus, ja to ikmēneša maksājums varētu pārsniegt 40% no kredītņēmēja ikmēneša ienākumiem. Tāpat sabiedrībā pastāv arī mīts, ka ģimenēm ar bērniem mazāk tiek izsniegti kredīti tieši bērnu dēļ. Izskatot kredīta pieteikumus, detalizēti tiek vērtētas visas mājsaimniecības ienākumi un arī izdevumi. Un visi, kam ir bērni, varēs piekrist, ka bērnu ienākšana mājsaimniecībā palielina ģimenes izdevumus. Tāpēc šāds apstāklis ir jāņem vērā pie maksimālās aizdevuma summas aprēķināšanas, bet tas nebūt nenozīmē, ka bērni ģimenē būtu šķērslis aizdevuma saņemšanai. Papildus arī jāmin, ka sadarbībā ar Finanšu institūciju «ALTUM» ir iespēja izmantot atbalsta programmas, kas tieši ir veidotas ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei. «Swedbank» aktīvi līdzdarbojas šajā programmā.

Kādu tendenci parāda «Swedbank» 2025. gada kreditēšanas dati salīdzinājumā ar gadu vai diviem iepriekš?

Tendences ir visnotaļ augšupejošas, jo pagājušais gads uzrāda hipotekārās kreditēšanas apjomu pieaugumu. Kā jau minēju – kopējais finansējuma apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu pieaudzis par 51%, savukārt noslēgto aizdevumu līgumu skaits audzis par 37%. Šie rādītāji saskan ar kopējo noskaņojumu sabiedrībā, jo aizvien vairāk iedzīvotāju izlemj par labu mājokļa iegādei. Nenoliedzami, tādi notikumi kā Eiropas Centrālās bankas bāzes likmju palielināšana, kas izraisīja EURIBOR likmju kāpumu, veicināja daļas klientu vēlmi nogaidīt ar kredīta ņemšanu. Tāpat arī kara sākums Ukrainā radīja daļas klientu vēlmi nesteigties ar ilgtermiņa saistību uzņemšanos, kāds ir hipotekārais kredīts.

Kam domātas un kā reāli strādā jūsu organizācijas piedāvātās klientu programmas? Kas vēl jauns pēdējos gados ieviests bankas pakalpojumu klāstā?

«Swedbank» kreditēšanas jomā neierobežo klientus un cenšas atrast individuālu pieeju ikviena vēlmei aizņemties. Vairāk informācijas par hipotekāro kreditēšanu atrodams: Hipotekārais kredīts – Swedbank.

Turklāt pie visiem finansēšanas produktiem ir pieejams provizorisks kalkulators, kas ļauj apmēram modelēt aizņēmēja situāciju.

Laikraksta «Liesma» lasītājiem varētu būt interesants un saistošs jūsu komentārs arī par «Swedbank» Valmieras reģionālās filiāles komandas darbu. Kāds tas ir uz citu filiāļu veikuma fona?

Valmiera ir ļoti svarīga pilsēta visai «Swedbank» klientu apkalpošanas komandai. Tas tādēļ, ka Valmiera ir ne tikai reģionālais centrs, bet arī vieta «Swedbank» filiālei, bankomātiem un arī reģionālajam konsultāciju centram. Lai radītu pēc iespējas lielāku reģionālo klātesamību, «Swedbank» jau pirms vairākiem gadiem mērķtiecīgi centās decentralizēt klientu pieteikumu un konsultāciju nodrošināšanu. Tādējādi ir atvērti reģionālie konsultāciju centri ne tikai Valmierā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī. Tā kā kredītu pieteikumi un citi klientu pieprasījumi tiek iesniegti elektroniski, tad arī to apstrāde var notikt attālināti un ārpus Rīgas. Tādā veidā ir iespēja sniegt pēc iespējas lielāku reģionālās nodarbinātības klātbūtni, ļaujot Valmieras un arī kaimiņu novada iedzīvotājiem strādāt tuvāk mājām.

Valmiera un Valmieras novads, kā zināms, ir ar dinamisku uz attīstību vērstu kopējo telpu, kurā ik pa laikam rodas arvien jauni uzņēmumi un darba vietas, tādēļ mājokļu iegāde ir un būs aktualitāte! Kādas ir «Swedbank» kreditēšanas prognozes mūsu reģionā?

Valmiera nenoliedzami ir reģiona centrs un attīstības magnēts. Valmierā attīstās ne tikai uzņēmumi, bet arī nekustamo īpašumu tirgus. Valmierā tiek būvētas privātmājas, un ilgu laiku Valmierā lielākais izaicinājums bija dzīvokļu iegāde, nevis to pārdošana. Tāpēc nav pamata apšaubīt, ka pieprasījums pēc «Swedbank» pakalpojumiem Valmierā tikai pieaugs. «Swedbank», kā zināms, ir banka ikvienam – kā privātpersonai, tā uzņēmumam, un mēs ļoti vēlamies, lai sadarbība būtu abpusēji izdevīga.

Publicitātei. «Swedbank» reģionālās finansēšanas karte.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001