Pilsētās un novados

Iepazīsimies: Ziemeļvidzemes internātpamatskolas jaunā direktore LIGITA KŪLE.

Sestdien līdz ar sprinta sacensībām Rīgas sirdī tiks dots starts šī gada Pasaules čempionātam orientēšanās sportā. 300 elites sportistu no 50 pasaules valstīm visu nākamo nedēļu Latvijā lūkos parādīt savas labākās prasmes. Latvijas izlases sastāvā savā trešajā čempionātā startēs arī mūspuses labākā orientieriste LĪGA VALDMANE.

Nemaz nebiju domājis starp Valmieras svētku pasākumiem ko ģeldīgu atrast arī Rūcamlapai, taču šoreiz laimīgs gadījums mani viņsestdien — tieši pēc spirdzinošā lietutiņa — Vecpuišu parka stāvlaukumā saveda kopā ar puisi, kurš bija galvenais runasvīrs, stāstot interesentiem par ciemos pie valmieriešiem jau devīto gadu Latvijas Antīko automobiļu kluba biedru rīkotajā Retromancē atbraukušajiem pirmskara izlaiduma spēkratiem. Šoreiz galvenais no tā, ko pavēstīja Juris Vanags, Rīgas Motormuzeja ekspozīcijas vadītājs, lēnā garā izvadājot mani pie visiem retro automobiļiem. Viņa teiktajam arī kāda bilde klāt. Bet vienu, manuprāt, pašu interesantāko vāģi kopā ar tā īpašnieka garāku pastāstu pataupīšu kādai no nākamajām Rūcamlapām — visticamāk, 13. septembrī.

Paldies par šo individuālo ekskursiju arī CSDD Valmieras nodaļas priekšnieka vietniekam Naurim Sūnam!

Latvijas simtgades gadā un Valmieras pilsētas svētku priekšvakarā fonds «Iespēju tilts» Valmieras pilsdrupās pagājušajā nedēļā atzīmēja Jēkaba un Annas dienu. Pasākums pulcināja pilsētas  nevalstiskās organizācijas ar saviem priekšnesumiem, kas bija atraktīvi un priecēja skatītājus. Kā zināms, Jēkaba un Annas diena ir ražas svētki, tāpēc bija ieradušies arī dažādi tirgotāji.

Valmieras pilsētas svētku ietvaros biedrība «Divi krasti» aicināja valmieriešus un pilsētas viesus iesaistīties orientēšanās aktivitātē «Pa Valmieras puiku pēdām», iepazīt Valmieras vietas, kuras savā romānā «Valmieras puikas» aprakstījis Pāvils Rozītis.

Tieši pirms 200 gadiem Dikļu muižas kalps Jānis Peitāns iztulkoja, iestudēja un Dikļu muižas Zundu rijā uzveda Frīdriha Šillera lugu «Laupītāji». Šo latviešu teātrim un Latvijas kultūrtelpai nozīmīgo notikumu kopīgi atzīmēsim 11. augustā Kocēnu novada Dikļos, kur ikviens interesents varēs iepazīties ar neatņemamu un īpaši nozīmīgu latviešu teātra vēstures sastāvdaļu, izbaudot daudzveidīgu kultūras programmu visas dienas garumā.

Gājums uz šejieni pa ceļu, kur bites noskūpsta augusta ziediem medu, aizlidodamas zeltaini smagas, atved te, Naukšēnu novada vidusskolā. Te ir tā vieta, kur absolventus, skolotājus un darbiniekus izglītības iestādes 80. gadadienas salidojumā aicina atgriezties sirds, kur mums auga spārni.

Katras pilsētas dzīvē vieni no nozīmīgākajiem un apmeklētākajiem ir Pilsētas svētki. Aizvadītās piektdienas nogalē Valmierā nu jau ceturto reizi tie sākās ar tradicionālo svētku gājienu.

Aizvadītajā piektdienā Valmieras pilsētas svētku laikā tika atklāts mākslas simpozija darbs «Laika upe», kura tapšanā piedalījās mākslinieki no Valmieras, Rūjienas, Mazsalacas un Gīterslo apriņķa (Vācija). Simpozija dalībnieki kopā radījuši urbānās mākslas objektu pilsētvidē.

Jau divas nedēļas Valmieras Namsaimnieks rīko īres tiesību izsoles jaunuzceltajos īres namos Valmierā. Pirmie īrnieki jau saņēmuši atslēgas mazākajā no abām jaunceltnēm — Mālu ielā 1. Te gan vēl līdz pagājušās nedēļas nogalei līdz pilnai laimei pietrūka asfalta Mālu ielā, taču tas saistīts ar karstu — abās nozīmēs — darbu sezonu Limbažu ceļu asfaltbetona ieklāšanas brigādēm: kolīdz būs kāds logs šīs vasaras saspringtajā darbu grafikā, tā asfaltētāji būs klāt un Mālu ielu pabeigs līdz galam.

Pagājušajā nedēļā Burtnieku novadā notika latviešu bērnu nometne, kurā līdz ar mājiniekiem — Burtnieku novada piecu pagastu iedzimtajiem, izņemot rencēniešus, — visu nedēļu savu senču dzimtenē vadīja bērni no latviešu diasporas, arī no jauktām ģimenēm Vācijā, Beļģijā, Norvēģijā, Austrijā, Īrijā, Anglijā, Skotijā un Igaunijā, pavisam kopā 38 dalībnieki, tieši puse uz pusi. Visjaunākā bija piecgadīgā Marta no Vācijas, kuru visās gaitās pieskatīja viņas vecvecmāmiņa — Matīšu pagasta Ūtku saimniece Anna Paņina, kas pati vienu dienu uzņēma visu saimi savā sētā.

Taisni vai ārprāts — plus trīsdesmit grādu tveicē runāt par adītiem siltiem dūraiņiem... Un tomēr — vajag! Jo šie ir īpaši cimdi. Pagaidām 32 pārus no krāšņā dūraiņu klāsta ikviens interesents var aplūkot kempingā – laivu bāzē Ezerpriedes, kur pagājušajā ceturtdienā Burtnieks sastapa arī pašu čaklo adītāju, un tā ir burtnieciete MAIRA BORSUKA.

12. jūlijā Burtniekam bija izdevība Valmieras pagasta pārvaldē piedalīties informatīvā pasākumā, kurā tika diskutēts par Valmiermuižas kompleksa turpmāko statusu. Klāt bija prominents ciemiņš — Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Dr.arch. Juris Dambis, ar priekšlasījumu uzstājās arī kultūrvides eksperts Andris Klepers. Klausītājos bija vairāki novada domnieki ar priekšsēdētāja vietnieku Edvīnu Straumi priekšgalā, pašvaldības izpilddirektors un vēl citi pašvaldības darbinieki, kā arī Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis un Valmiermuižas kultūras biedrības pārstāvji.

Vasaras svelmē ir lieliski, ja iespēju veldzēties ūdenī jaunieši var apvienot ar kādu derīgu darbu un arī, kas pavisam lieliski, papildināt zināšanas sev patiešām interesējošās jomās. Šāds ideāls apvienojums sanācis jauno reindžeru nometnes dalībniekiem iecienītajā Burtnieku ezera laivu bāzē - kempingā Ezerpriedes. Sīkāk par šo jauno dabas sargu kustību Liesmai vakar pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniece Anda Andrušaite:

Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs apmeklētājus gaida arī vasarā, lai gan pedagogiem ir atvaļinājumu laiks. Atliek vien sameklēt informāciju Burtnieku novada mājaslapā, ko muzejs piedāvā, un sarunāt tikšanos. Skatījums uz skolas muzeju no dažādu viesu viedokļiem ir atzinība tā eksistencei. Rīgas domes Īpašuma departamenta galvenā arhivāre, absolvente Gunta Dambīte-Zirne bija ieinteresēta iepazīties ar pārmaiņām, kas notikušas pēc gada. Ik pa trim gadiem muzeja viesi ir no Vācijas.

Sestdien, 28. jūlijā, plkst. 18 Valmieras atraktīvāko uzņēmumu Lielās bumbas sacentīsies Gaujas Kazu krācēs, lai ar savu dalību atbalstītu Valmieras apkaimes iedzīvotāju iniciatīvas. Pati veiklākā bumba, kas, manevrējot caur krācēm, nokļūs līdz finiša līnijai, izcīnīs savam uzņēmumam izzinošu komandas saliedēšanās pasākumu no «Lielas muižas». Labdarības bumbu ralliju un papildspēli «Lielās bumbas» rīko Valmieras novada fonds.

Par godu uzņēmuma 55. jubilejai 25. jūlijā Valmieras stikla šķiedrā viesojās bijušie ilggadējie darbinieki jeb, ar lepnumu varam teikt, uzņēmuma zelta fonds.

Šodien ir Annas diena, kurā izsenis parāda godu un cieņu visām latviskā pavarda kūrējām, savas sētas kopējām. «Liesma» tādu satika Rūjienā — vienā no tās sakoptākajām mājām Aspazijas ielā. ANNA KAMPUSE, rūjieniešu saukta par Anneli, gandrīz trīsdesmit gadus bijusi vietējās grāmatnīcas pārdevēja, ilgi dziedājusi korī «Straume» un bijusi šā kolektīva dvēsele, joprojām ar skanīgo balsi kuplina Ķoņu pagasta folkloras kopu «Dzīne». Māte meitai, vecmāmiņa trim nu jau pieaugušiem mazdēliem un vecvecmāmiņa trim mazmazbērniem. Rūjienas patriote.

Aizvadītās nedēļas nogalē Rūjienā — pilsētā, kur 1992. gadā atjaunotā zemnieku saimniecība «Liepkalni» savu darbību lauksaimnieciskajā ražošanā uzsāka ar graudkopību, kas jau pēc gada kļuva par pamatu uzņēmējdarbībai — maizes cepšanai, skaistos darba svētkos pulcējās SIA «Liepkalni». 1993. gadā jaunajā maiznīcā Rūjienā, Rīgas ielā 63, «Liepkalnu» saimnieks DAGNIS ČĀKURS darbu deva pieciem darbiniekiem, bet pašlaik visā Latvijā un Igaunijā pircēju popularitāti ieguvušais uzņēmums ir darba vieta 300 strādājošajiem.

Valmieras tehnikuma skolēnu mācību uzņēmums (SMU) Safe&Stable pagājušajā nedēļā piedalījās Junior Achievement Europe 29. starptautiskajā SMU Eiropas finālā, kas norisinājās Serbijas galvaspilsētā Belgradā. 38 valstu konkurencē jaunieši Ēriks Eduards Lapsa, Agris Čodars un Georgs Krops ar pašu radīto spieķi, kas paredzēts, lai palīdzētu vidē labāk orientēties cilvēkiem, kam ir redzes traucējumi, ieguva vienu no konkursa prestižākajām balvām — FedEx Access Award. To piešķir gada labākajam mācību uzņēmumam Eiropā ar lielāko inovāciju, eksporta potenciālu, kura produkts sniedz labumu plašākai sabiedrībai.