Pilsētās un novados

25. martā, kā daudzviet Latvijā, arī Rūjienā notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts brīdis.

Pavasaros Rūja izkāpj no krastiem un atļaujas būt kaprīza, pievērsdama cilvēku uzmanību un nedaudz pabiedējot ar katru nākamo metru cilvēku virzienā. 

Sestdien visā Latvijā notika 1949. gada komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītie pasākumi.

Aktīvu darbu turpina Latvijas Skolu muzeju biedrības jaunā valde, kuras sastāvā ir Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja un muzeja vadītāja Ineta Amoliņa. 

Aizvadītās nedēļas nogalē Valmieras teātra ēkas pamatos tika ierakta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Brenguļu sākumskola darbojas kopš 1992. gada. Tolaik vietējie iedzīvotāji teikuši, ka vajag pašiem savu skolu. Tagad rit sākumskolas pēdējie pāris mēneši. Jaunajā mācību gadā skolas durvis nebūs slēgtas, jo telpās darbu turpinās pirmsskola, bet skolēnu čalas vairs neskanēs. «Liesmas» saruna ar Brenguļu sākumskolas direktori SANDRU KAUFMANI.

Brenguļu alus dārzā vietējie un ciemiņi sagaidīja saules lēktu. Pirmdienas rītā saule, kāpjot gaismas kalnā, uzvarēja tumsu.

1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.

Leģionāru piemiņas dienas pievakarē Kocēnu pagasta bibliotēkā notika Haralda Bruņinieka grāmatas par Aknīstes, Biržu, Elkšņu, Gārsenes, Saukas, Susējas un Viesītes pagastu nacionālajiem partizāniem Nāvi mānot atvēršanas svētki un tikšanās ar autoru. Sarīkojums sākās ar Haralda stāstījumu, kāpēc šī grāmata ir par Sēliju un nevis par Kocēniem.

25. martā plkst. 11.00 vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, kad 42300 Latvijas ļaudis tika vardarbīgi deportēti uz Krieviju. 

15. martā Jāņa Daliņa stadiona kompleksa konferenču zālē notika Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes reģiona biznesa forums Enerģētika 2023. Risinājumi un iespējas uzņēmumu konkurētspējai.

Iespējams, Strenči ir visvairāk fotografētā pilsēta visā Eiropā periodā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Par to parūpējies fotogrāfs Dāvis Spunde (1878–1960), kurš atstājis unikālu mantojumu un vēstures liecības ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, fotogrāfijās, iesaistoties iedzīvotājiem, dokumentējot mazpilsētas dzīvi un iemūžinot neskaitāmus stāstus.

Strencēniešiem ir iemesls lepoties – viņu pilsētā pār Gauju ir ne vien Latvijā otrs vecākais dzelzsbetona konstrukciju tilts, bet nupat martā svinīgā ceremonijā Rīgā ļoti augstu novērtēta un apbalvota arī šī simtgadīgā tilta rekonstrukcija!

Visa Latvija pošas galvenajam šīs vasaras pasākumam – XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem. Čakli ik svētdienu mēģinājumos strādā arī Strenču Kultūras centra jauktais koris Rītu puse.

Folkloristi un mūsu tautas tradīciju glabātāji nav par slinku piecelties rīta agrumā, lai dotos sagaidīt Lielās dienas saullēktu. Tas gadskārtu ritumā ir ļoti nozīmīgs notikums pat tiem, kuri piekopj latvisko tradīciju pašu mazumiņu un to pašu simboliski Jāņos. 

Par ieguldījumu iedzīvotāju, kuri piedzīvojuši izsūtījumu Sibīrijā, dzīvesstāstu apkopošanā un nodošanā nākamajām paaudzēm, gan veidojot dokumentālās filmas, gan stāstus apkopojot grāmatās, 11. martā Valmieras Zonta kluba Atzinības rakstu un metālmākslinieka Andra Dukura darināto rozi saņēma kinorežisore, grāmatu autore Dzintra Geka-Vaska.

Akciju sabiedrība Valmieras stikla šķiedra papildinājusi Valmieras Jaunatnes centra Vinda materiāltehnisko bāzi, kopīgi izveidojot VALMIERA GLASS darbnīcu un tādā veidā Valmieras pilsētas un novada bērniem un jauniešiem sniedzot plašākas iespējas tehniskās jaunrades pulciņu nodarbību organizēšanā un norisē.

Lai arī Liesmas ciemošanās dienā Naukšēnu apvienībā gan SIA Naukšēni izpilddirektoram JURĢIM KRASTIŅAM, gan projektu vadītājai GUNTAI BOLEI bija darīšanas galvaspilsētā, viņi laipni piekrita atbildēt uz iesūtītajiem jautājumiem.

Kā jau vairums pašvaldības policijas darbinieku, arī DZINTARS KAZAKĒVIČS šos pienākumus uzņēmies pēc dienesta valsts policijā, līdz ar to šajā darbā viņam īpašu jaunumu nav.

7. martā Rīgā svinīgā ceremonijā tika paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības gada balva 2022 laureāti. Šo konkursu organizē biedrība Building Design and Construction Council, tas notiek katru gadu, apkopojot iepriekšējā gadā ekspluatācijā nodotos arhitektūras un inženierijas objektus.