Pilsētās un novados

Šajā «Rūjienietī» — par novada ļaudīm, kuriem, sagaidot Latvijas dzimšanas dienu, piešķirti nosaukumi «Rūjienas novada goda pilsonis»  un «Gada cilvēks 2015»

Nosaukums «Rūjienas novada goda pilsonis» piešķirts AĪDAI VASIĻJEVAI — par ieguldījumu Rūjienas jaunās paaudzes audzināšanā un izglītošanā, par kultūras un mākslas tradīciju kopšanu, par ieguldījumu Rūjienas amatierteātra attīstībā un jauno aktieru audzināšanu mūža garumā.

Valmieras Mākslas vidusskola Nordplus projekta «Mākslas un dizaina profesionālās izglītības pieredzes apmaiņa Somijā» ietvaros ir sākusi jaunu sadarbību ar Oulu profesionālo koledžu.

Latvijas valsts būs tik stipra, cik stipra un savās darba jomās zinīga un profesionāla būs tās jaunā paaudze. Tāpēc ļoti svarīga diena Valmierai un Vidzemei bija pagājusī piektdiena, kad Vadu ielā svinīgā ceremonijā Valmieras mērs Jānis Baiks, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, departamenta direktore Evija Papule un Valmieras tehnikuma direktors Ēriks Spuriņš grieza simbolisko atklāšanas lenti jaunajam Valmieras tehnikuma mācību un dienesta viesnīcas kompleksam.

Piensaimnieku Ievas un Ģirta Rutkovsku ģimenē aug četri bērni.

Kārlim gadu mijā būs 19, Egilam jau 16, mazajam Jēkabam Adventa laikā paliks trīs, bet pastarīte Karolīna rīt pirmoreiz svinēs Latvijas dzimšanas dienu un drīz sagaidīs savus pirmos Ziemassvētkus.

Nav daudz skolu, kurās paralēli Latvijas vēstures stundām tiek mācīta arī novada vēsture. Beverīnas novada deputāti tādu vajadzību saskatīja jau 2011. gadā.

Mūsu lasītājas Dārtas Celmiņas fotoreportāža un svētku novēlējums no kaimiņpilsētas Cēsīm.

Mārtiņi, Svētā Mārtina diena, Lukturu svētki — tā var dēvēt Mārtiņdienu Baškīrijā. Latviešiem tā saistās ar zemes došanos ziemas atpūtā, ķekatām un gaili, vāciešiem tie ir vairāk reliģiska satura svētki, bet spožie lukturi, ar kuriem tie staigā pa Prišiba ciema  ieliņām 11. novembrī, simbolizē gaismu, kuru ubags reiz ieraudzīja tumšā naktī un saprata, ka ir glābts. Gaisma nāca no Mārtina, bet izglābtais ubags bija Jēzus, kas līdzīgi kā latviešu Dieviņš zemes virsū meklēja naktsmājas, bet nekur tās neatrada. Mazais gaismas stars izglāba ubagu, Mārtins tam atdeva savu pēdējo gabalu maizes, tāpēc arī bērni, kas Svētā Mārtina dienā pa ciemu staigā ar lukturiem, pretimnācējiem dala saldumus.

Vēloties ieskatīties patriotisko jūtu izpausmēs, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā viesojās Pasaules Daugavas Vanagu (DV) centrālās valdes  priekšnieks Arvīds Mežmalis, Latvijas DV priekšnieks Andris Holms un šīs biedrības Rencēnu nodaļas vadītāja Klāra Mētra.

Iedzīvotāju kārtas viduslaikos. Bruņinieks — metāla bruņās tērpts karavīrs un vasalis savam valdniekam. Kā cilvēki dzīvoja Eiropā no 5. līdz 15. gadsimtam? To noskaidrot devās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ) septīto klašu skolēni, apmeklējot Valmieras muzeja  programmu «Bruņinieku skola».

Vidzemes drosmīgie un zinātkārie jaunieši piedalījās patriotiskajā spēlē un misijas skrējienā «Atceries Lāčplēšus!», kurā varēja pierādīt izturību, zināšanas un komandas saliedētību. Valmierā sacensības notika estrādes apkārtnē.

11. novembris ir viena no nedaudzajām valsts svētku un atceres dienām, ar kuras palīdzību tiek izteikti daudzināta mūsu tautas valstiskā pašapziņa. Par to kārtējo reizi varējām pārliecināties šī gada lāpu gājienā Valmierā — tik kuplu lāpu un svecīšu nesēju armiju pilsēta nebija pieredzējusi. Vēl lielāks gandarījums, ka prāvāko daļu no gājiena dalībniekiem veidoja jaunieši.

«..Tavs spēcīgais zīmogs uzspiež derīguma zīmi ikvienam, kurš te dzīvojis, dzīvo un vēl dzīvos. Tu, lielacu siets, kuram cauri birst sēnalas un nestabilie, nespējot pieķerties sieta drošajai šķiedrai. ..šūpulis mūsu dvēselēm; tās izauklē ošu zari, rudzupuķu ziedi, Burtnieku vēji, rudens miglas un pavasara cīruļi.» Tā par dzīvi Rencēnmuižā 20. gadsimta 80. un 90. gados savā grāmatā «Lielā tiesas vieta» rakstīja Ausma Gavare.

Šoruden, kad pa Gauju varēja izbrist cauri Valmierai, kājas vien līdz ceļgaliem saslapinot, izdevās palūkoties gan uz gultnē iegrimušiem lūžņiem, gan ledlaužu (āžu) paliekām. Atradu arī trīs pavasarī norautos savus spininga vizuļus (vietas atcerējos), vēl dažus svešos. Taču tā arī neatradu pat pazīmes novadpētnieka Kārļa Bukuma pierakstos minētajam milzīgajam Kurrata akmenim, kas pagājušā gadsimta sākumā bijis Gaujas vidū lejpus tilta. Cerēju, ka tādā seklumā kaut tā pierei vēl vajadzētu kaut kur rēgoties. Nekā.

Valmierietis MĀRIS BEMERS aizvadītās nedēļas nogalē saņēma apbalvojumu kā šā gada labākais lodes grūdējs Latvijā kopvērtējumā veterāniem.

Arī šogad Mazsalacas pilsētas bibliotēka piedalījās «Europe Direct» informācijas centra Valmierā rīkotajā konkursā Ziemeļvidzemes bibliotēkām par labāko ideju pasākumam un kļuva par vienu no uzvarētājām, kurām balvā līdzfinansējums pasākuma rīkošanai.

Lāčplēša dienu gaidot, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki sarūpēja 15 kilometrus lentīšu Latvijas karoga krāsās un aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties to locīšanas pasākumos. Valmierā šogad to varēja izdarīt Jaunatnes centrā «Vinda».

Jau vairākus gadus Kocēnu pamatskolā Latvijas valsts svētki tiek atzīmēti īpaši. Visas skolas klašu komandas aktīvi iesaistās, lai veiktu dažādus skautu organizētus uzdevumus.

10. novembrī sertifikācijas organizācija «Bureau Veritas Latvia» Valmieras pašvaldībai pirmajai Latvijā pasniedza kvalitātes vadības sertifikātu ISO 9001:2015, kas atbilst jaunajai standarta redakcijai.

Visos laikos ir bijuši aktīvi cilvēki, kas savā saimnieciskajā darbībā panākuši labus rezultātus, neskatoties uz politiskajām nostādnēm valstī («krievu» laiki, Trešās atmodas laiki Latvijā). Un, ja viņu darbības pamatā ir vēlēšanās veikt saimniecisko vai sabiedrisko darbu savu lielāku vai mazāku kolektīvu labumam, bet ne tikai  personīgajām mantiskajām vēlmēm, tad viņi, pat aizgājuši no amatiem vai būdami pensijā, nespēj mierīgi dzīvot. Viņu vēlme joprojām ir zināt un just, kā dzīvo cilvēki viņu bijušajās darbavietās, kā dzīve rit visā mūsu Latvijā.