Pilsētās un novados

Dekori darināti no iedzīvotāju dāvinātiem ziediem

Dālijas, rudbekijas, lapsastes, saulespuķes un kannu lapas atradušas savu vietu īpašos puķu pušķos, kas salikti no klūgām un zālēm veidotos traukos pašā mazpilsētas centrā. Sagaidot Zinību dienu, Mazsalacas senioru biedrības «Atbalss» radošie biedri jau sesto reizi gādā par to, lai zaļajā skvērā būtu kāda ziedu rota. Šoruden tas sakritis arī ar floristikas nodarbību sākumu. Ziedu kārtošanu un citu dekoru veidošanu seniori apgūs nodarbībās, jo turpinās ziedot.lv atbalstītais projekts, kas sekmē to, lai pensionāriem ir dažādas iespējas tālākizglītoties, apgūt jaunas iemaņas, dzīvot aktīvi un veselīgi.

Palīdzības kravas no Zviedrijas vairākkārt gadā dodas uz Latvijas novadiem

«Noteikti ir cilvēki, kuri, paņemot maisiem apģērbu, ietaupa uz mazgāšanas līdzekļiem, bet kurš var pārmest? Tas pulveris jau arī maksā. Ja cilvēkam ir smaga situācija, tad arī tas ir atbalsts,» uzsver ZINTA CIMOŠKO. Viņa jau daudzus gadus ir tas cilvēks, kurš sekmē palīdzības kravu no Zviedrijas nonākšanu pie cilvēkiem īstajā laikā un vietā.

Franču fotogrāfs STEFANS SUDJĒRS pagājušā gada februārī kājām devās pāri visai Latvijai, iepazīstot mūsu pilsētas, laukus un cilvēkus tajos. Šogad viņš atkal dodas līdzīgā ekspedīcijā, tikai šoreiz Stefanam ir pievienojusies draudzene Alīsija.

Kopš jaunā mācību gada sākuma Vidzemes Augstskola var lepoties ar jaunu vimpeli. To veidojusi ViA studiju programmas «Tūristu gids – ceļojumu un pasākumu organizators» 2. kursa studente IEVA MOROZA, kura ir arī radījusi apģērbu zīmolu «Deered».

Nobeigumam tuvojas darbi, šķiet, līdz šim vai pašā ilgākajā ielas rekonstrukcijas projektā Valmierā. Brīvības ielas brauktuve, sākot no rotācijas apļa krustojumā ar Tērbatas ielu pie apaļā veikala, jau segta ar pirmo asfaltbetona kārtu, savukārt objekta otrā galā — arī tur rotācijas aplis — darbi vēl notiek pilnā sparā un līdz melnajam segumam tur vēl kādas dienas jāgaida.

Kā mežā izskatās, vai vispār ir vērts tur braukt, jautāju sievai, kas uz tirgus galda priekšplānā izlikusi vairākas kastītes ar spēcīgi smaržojošām gailenēm. Sēņu, var teikt, nav, saka Mārīte, — mežā ir ļoti sauss, arī pēdējie lieti mitruma ziņā neko nav devuši. Sieviete pastāsta, ka savā mežā pazīstot katru sūniņu, zinot, kur sēnes arī šādos apstākļos izaug, tāpēc velti pa mežu neesot jāskraida. Pašlaik gailenes jāmeklē purva malā, džungļos, kur zemāka vieta. Ceturtdien uz tirgu bija atnesusi arī kādas divdesmit purva mitrās sūnās atrastās baraviciņas (ap deviņiem no rīta visas jau bija izpārdotas). Šis nav sēņu gads, spriež Mārīte. Ja arī lītu ilgstošāk, jārēķinās, ka drīz vien sagaidīsim pirmās rudens salnas...

Jau no maija Valmierā aizsākusies aktivitāte «Valmiera kustas». Tās idejas autori ir Kaspars Lācis un Ilva Janīte, kuri arī paši ikdienā ir ļoti aktīvi cilvēki. Viņi sporto jau no bērnības un bez aktīvām kustībām vairs nevar iztikt, tāpēc cenšas iesaistīt arī citus.

Zinību dienas akcijā «Ēd knašāk — palīdzi brašāk!» iesaistījās vairāk nekā 30 restorāni un kafejnīcas no Rīgas, Jūrmalas, Mārupes un Valmieras.

Viena no Kocēnu novada bagātībām — daudzās ūdenskrātuves. Pieļauju, ka ne katrs valmierietis aizbraucis līdz Rubenes ezeru un dīķu daudzajām kaskādēm, kaut vai līdz Kocēnu dīķiem. Nu tad līdz rudens lietavām to ieteiktu izdarīt, jo pašā Kocēnu ciema centrā nu notikušas un vēl notiks lielas pārmaiņas.

Aktīvi, pat atraktīvi, ļaujoties jaunam izaicinājumam, šī vasara aizvadīta SIA «Milda KM» — pēc apmēram četrpadsmit gadiem uzņēmumā atsākta marinēto gurķu ražošana. «Mildas» direktors VILNIS VOROBJOVS pieļauj, ka Vidzemes reģionā uzņēmums pašlaik ir vienīgais, kas konservē tieši vietējos gurķus.

Bērniem, vecākiem un vecvecākiem prātā paliekošs ir katra jauna mācību gada sākums.

Kocēnu pirmsskolas izglītības iestādes «Auseklītis» vadītāja INESE SUDRABA apstiprina, ka šī ir dārziņa tradīcija, kas iedibināta vismaz pirms sešiem gadiem: «Divus gadus gan bija pārtraukums, jo notika plaši remontdarbi, bet augusta beigās tā tika atsākta.  Izdomājām, ka šos svētkus varam iesākt ar svētku gājienu, kad visus redzam kopā un varam atrādīties cits citam. Protams, neskaitījām, cik bija dalībnieku, bet priecājamies, ka atsaucība bija tiešām liela, jo satikšanos rīkojām sestdienā, kad lielajiem brāļiem un māsām vēl nav sākusies skola un arī vecāki ir brīvi no darba un citiem pienākumiem.»

Jura Neikena Dikļu pamatskolas dzimtās valodas un vēstures skolotāja, Dziesmu svētku ekspozīcijas vadītāja un gide INITA HIHALOVSKA darbdienās un brīvdienās, arī vēlākās vakara stundās laipni sagaida tūristus. (Dažkārt, kad viņai ir stundas, skolotāju aizstāj bibliotēkas vadītāja Brigita Jaunīte.) Atbraucēji ir dažādi — speciāli šurp braukušie, kultūras pasākumu dalībnieki. Lielākas un mazākas grupas, ģimenes, viņu pieaugušie bērni, kas atceras, ka reiz te dzīvojuši vecāki.

Vakarrīt modē bija gladiolas, asteres un dālijas.

«Katra diena ir skaista, bet 1. septembris ir vēl īpašāks. Tas ir kāda jauna cēliena sākums,» sacīja ne viens vien valmierietis, kurus vakar uzrunājām tirdziņos un veikalos, kur notika pat liela drūzmēšanās, lai bērni tiktu pie kārotā ziedu sveiciena skolotājiem.

Arī Valmierā lielāku pasākumu laikā, tiem turpinoties krietni pēc pusnakts, vai pusē pilsētas māju kaitinošā «bum-bum» jeb skaļās fona mūzikas dēļ daudziem iedzīvotājiem traucēts miegs. Taču tās ir tikai dažas naktis, un ko tikai nepacietīsi, apzinoties, ka tikpat daudzi un droši vien vēl vairāk valmieriešu tobrīd jautri pavada laiku. Taču var vien iedomāties, kā jūtas Viestura laukuma 9. mājas iedzīvotāji, kuriem turpat aiz logiem jaunieši kā bungas ik dienu līdz pusnaktij rībina uz vecā basketbola laukuma šovasar ierīkotā skeitparka rampas.

Pagājušās nedēļas nogalē notika ikgadējās sacensības «Kocēnu kauss» jāšanas sporta trīs disciplīnās — iejādē, konkūrā un pajūgu braukšanā, kā arī pajūgu braucējiem augstākās klasēs notika Baltijas Līgas kausa sacensības un tā ietvaros Latvijas Republikas Nacionālais čempionāts.

30. augustā Valmieras Romas katoļu draudzē Svētajā Misē vizitēja Arhibīskaps Metropolīts ZBIGŅEVS STANKĒVIČS.

Lai iepazītos ar neatliekamās medicīnas, ugunsdzēsēju un policijas darbu, pagājušajā nedēļā Valmieras 5. vidusskolā ieradās ap 60 bērnu no dažādiem sociālās aprūpes centriem — Liezēres, Ērģemes, Alojas, Madonas un Umurgas novada.

Šis daudzstāvu namu mikrorajons ir dzīvesvieta apmēram 1000 iedzīvotājiem. Grūti pateikt, vai viņi grib labāk saukties par valmieriešiem vai tomēr palikt dzīvot Burtnieku novada Valmieras pagastā, taču ik pa laiciņam parādās kāds separātisma strāvojums Vidzemes lielpilsētas virzienā. Lūk, Zinaīdas Priedītes apkopotās iedzīvotāju domas un arī priekšlikumi Mūs šķir tikai iela, publicēti Liesmā 1. jūlijā, kur jau preambulā uzsvērts: Viestura laukums ir kā loģisks Valmieras pilsētas turpinājums, tāpēc Viestura laukuma iedzīvotāji izsaka vēlēšanos — pievienoties pilsētai, lai izveidotu Viestura laukumu kā skaistu, modernu vietu Valmieras priekšpilsētā, kur dzīvo ap 1000 dažādu paaudžu cilvēki, un viņiem jau tagad ir dažāda veida saistība ar pilsētu.

Šovasar atpūtas kompleksa Avoti tenisa laukuma kortam ar hard segumu pievienojušies vēl divi korti ar tenisita segumu. Burtnieks iepazinās ar jaunumu, kad abus jaunos laukumus iemēģināja Wilson Vidzemes kausa izcīņas dalībnieki. Šīs sacensības Avotu tenisa laukumos notiek jau astoto gadu, tajās piedalās Vidzemes spēcīgākie tenisisti vīru dubultspēlēs.

Šodien lieli svētki Valmieras pagasta mazuļiem — uz pilnu klapi sāk darbu visas 9 bērnudārza Burtiņš grupiņas! Par šo būtisko jaunumu, tikko pabeigusi drošības tehnikas instruktāžu jaunajām 18 kolēģēm, Burtniekam viņpiektdien pastāstīja Burtiņa vadītāja VITA LELLE, kuras vadībā te strādā 50 cilvēki — 47 dāmas un 3 kungi.