Pilsētās un novados

Turpinām «Liesmas» lasītājus iepazīstināt ar Rūjienas novada domes konkursā «Sakoptākais namīpašums 2015» apbalvotajiem.

Gatavojoties Latvijas simtgadei, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ir uzsācis vides iniciatīvu „100 darbi Latvijai” un aicina iedzīvotājus apvienot savas zināšanas, idejas, prasmīgās darba rokas un resursus, lai līdz 2018. gada 18. novembrim kopīgiem spēkiem paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides labiekārtošanā, izdaiļošanā un izglītībā.

Šovasar Valmieras pieejās Rīgas un Valkas virzienā, kā arī uz Valmieras apvedceļa un kustības pārvada pār Valmieras — Inčukalna šoseju notiek plaši ceļu rekonstrukcijas darbi. Neapšaubāmi interesanta tēma, ko Liesma, kā tas jau ierasts, varētu iztirzāt sīkāk, pa atsevišķiem posmiem ar to konkrēto problemātiku, līdz pat tehnoloģiskajām niansēm. Nu, vismaz tā, kā to darījām pirms pāris gadiem, kad Binders kopā ar apakšuzņēmējiem strādāja uz tā paša Valmieras — Inčukalna lielceļa alias valsts nozīmes autoceļa A3 abpus Rubenei. Toreiz (2014. gada 25. jūnija Liesmā) VAS Latvijas valsts ceļi Līgumu daļas projektu vadītājs Armands Zvaigzne skrupulozi un profesionāli izklāstīja Liesmai visu no A līdz Z.

Trīs no četrām pieteiktajām Valmieras ēkām ir guvušas godalgas konkursā «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2016». Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 21 ir ieguvusi titulu «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā». SIA «VALPRO» industriālā ēka Linarda Laicena ielā 2 ir «Energoefektīvākā industriālā ēka Latvijā». Savukārt daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 13 ir saņēmusi Simpātiju balvu.

15. jūnijā Valmieras Invalīdu sporta kluba (VISK) «Stars S» un Valmieras Bērnu sporta skolas (VBSS) audzēkņi sanāca kopā, lai piedalītos tradicionālajā mācību gada noslēguma pasākumā, kas jau ceturto gadu notika Beverīnas novada Brenguļu pagasta atpūtas centrā «Arāji»

Lai nodrošinātu Latvijas IV olimpiādes norisi, 3.j ūlijā gaidāmi grozījumi SIA «VTU Valmiera» pilsētas autobusu un reģionālo starppilsētu autobusu kustībā.

Valmieriete LAURA VĒVERE jau četrus gadus dzīvo Londonā. Tur meitene ieguvusi izglītību pasākumu organizēšanā un atradusi arī darāmo.

Vērienīgi krāšņi un latviski gada īsākajā naktī Dikļos, Neikenkalna dabas koncertzālē izspēlētas divas «No zobena saule lēca» deju izrādes.

Interese par režisora Uģa Brikmaņa un horeogrāfa Agra Daņiļeviča veidoto lieluzvedumu, kurā kopumā piedalījās ap 1500 dalībnieku, no skatītāju puses bija tik liela, ka dienā, kad tika vērtas biļešu kases, biļetes tika izpirktas četrās stundās. Arī ar papildizrādi saulgriežu naktī visu redzēt gribētāju apetīte netika remdēta.

Pagājušās nedēļas trešdienā, īsi pirms Līgo dienas, Valmieras Kultūras centrā notika Vidzemes Augstskolas vasaras izlaidums.

Tas, ko tagad Latvijā mēģina iedzīvināt, 4. maijā rīkojot «Baltā galdauta svētkus», Beverīnas novadā jau notiek — 3. jūlijā Cempos, Koka skulptūru un labirintu parkā, nu jau otro reizi notiks «Kaimiņu būšana 2016».

Pirms Jāņiem vizītē Beverīnas novadā trīs cilvēku sastāvā bija ieradusies delegācija no Gīterslo apgabala Vācijā, kā arī Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, lai skaidrotu novada teritorijā iecerētā industriālā parka attīstības norisi.

Pie Māras, Modra un Kalvja Eliasiem, kas saimnieko «Svitkās», šoreiz mani vispirms aizveda interese, kādi rezultāti ir ziemas darbiem, kuros Kalvi dārzā satikām vēl decembrī, veidojot ābeļu vainagus ar zaru griežamajiem instrumentiem.

Kopš 2012. gada Latvijas kopienu fondi labdarības pasākumos piesaistījuši 1,2 miljonus eiro, kas devuši iespēju piepildīt iedzīvotāju ieceru simtus pilsētās un novados. Visbiežāk atbalstīti izglītības projekti, kultūras pasākumi, apkārtnes labiekārtošana, veselības, sociālās labklājības, sporta jomas, jauniešu iniciatīvas un ieceres sava novada popularizēšanai.

«Es zinu, kāpēc latvieši izvēlējās Baškīriju. Te izskatās tāpat kā Latvijā,» tā par Baškīrijas dabu izteicās skolotāja Rita Jaurēna, kas šogad ieradās Maksima Gorkija (Arhlatviešu) ciemā, lai divas nedēļas palīdzētu strādāt latviešu lingvistiskajā nometnē «Avots», kā arī palīdzētu gatavoties Latviešu biedrības Baškīrijā 20 gadu jubilejai, kas tika svinēta saulgriežu naktī.

Vasaras brīvlaikā jaunieši aktīvi izmanto Valmieras skeitparku. Nereti tiek gūtas arī dažādas traumas. Tās galvenokārt ir sasitumi un sastiepumi, kam iespējamas sekas arī pēc ilgāka laika. Traumu iemesli ir saistīti ar aizsargķiveru un aizsargelementu nelietošanu, kā arī pārgalvību.

Smaržo jasmīni un peonijas, zied Jāņu zāles, gaisā virmo satraukums un  svētku sajūta. Tieši šādi varētu raksturot 17. jūniju Valmieras Mākslas vidusskolā, kad rīta pusē trīspadsmit Valmieras Mākslas vidusskolas diplomandi aizstāvēja diplomdarbus.

Kungs, Tu mums dosi mieru,

jo Tu mums esi visus mūsu darbus pašķīris. (Jes 26;12)

Laiks rit nepielūdzami. Ir aizgājušas daudzas jo daudzas  paaudzes. Kādus tik pārbaudījumus un grūtības ir dāvājis laiks un cilvēki! Kas šodien vairs pateiks, cik ērģelnieku ir spēlējuši uz mūsu baznīcas ērģelēm? Cik dievkalpojumu noticis, cik dziesmu izdziedāts, cik mierinājuma gūts, klausoties ērģeļu skaņās?  Viss ir pārdzīvots,  un 2016. gadā mums ir dāvāta iespēja piedzīvot ērģeļu jubileju.

Pagājušajā piektdienā, Gīterslo apriņķa delegācijas ikgadējās viesošanās mūspusē pirmajā dienā, pēc mūsdienīgā Valmieras tehnikuma apmeklējuma pirms delegācijas sadalīšanās pa pašvaldībām bija skaists turpat divdesmit piecu gadu ilgās draudzības apliecinājuma brīdis. Daudzajos gados jau labi iepazītie Gīterslo apriņķa pārstāvji Eriks Peics un Hartmuts Redlihs atkal trīsdesmit piecās stundās bija atstūrējuši līdz Valmierai kārtējo auto (vai maz viņi ir saskaitījuši, cik neatliekamās palīdzības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, medicīnas auto šie vīri atvizinājuši, bet šo ceļu viņi atcerētos pat aizvērtām acīm): dāvanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Mazsalacas iecirknim.

Sadarbības partneri no Vācijas apciemoja biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» mītni Valmierā

Liesmai par aktuālāko darba drošības un darba tiesību jautājumos stāsta Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja, galvenā Valsts inspektore INETA KĻAVIŅA.