3. februāra vakarā pl. 19.30 LTV 1 ar jaunām sērijām atgriežas skatītāju popularitāti iemantojošais kulinārijas šovs «Īstās latvju saimnieces». Šoreiz par labākās Latvijas namamātes titulu un 1000 eiro naudas balvu saimniekošanā, viesmīlībā un iznesībā sacentīsies septiņas izdarīgas sievas no Jelgavas, Talsu, Aglonas un Beverīnas novada, kā arī no Alsungas, Slampes un Malnavas.
Valmieras pašvaldības finansētā zinātnisko grantu konkursa ietvaros Vidzemes Augstskolā īstenoti divi zinātniski projekti pašvaldībai un reģionam prioritāros pētījumu virzienos.
Lai ir ziema vai vasara, autoceļu uzturētājiem allaž darba netrūkst. Ziemas sezonā sniega tīrīšana un apledojušo ceļu kaisīšana, tostarp preventīvā, vasaras sezonā — bedrīšu lāpīšana izdangātajā asfaltā, virsmas apstrāde, grants ceļu profilēšana, ceļa nogāžu appļaušana un attīrīšana no krūmiem, autobusu pieturu sakopšana... Daudzi un dažādi darbi, par kuriem autoceļu uzturētājiem retāk saka paldies, biežāk — lamā ir virtuvē, i sociālajos tīklos. Starp citu, ne vienmēr pamatoti. Par visām šīm lietām Liesmai stāsta Latvijas autoceļu uzturētāja valdes loceklis un Valmieras ceļu rajona priekšnieks GUNTIS KARPS.
Pašlaik Vecpuišu parka koku lieta ņēmusi jau sākotnēji vēlamo virzienu — bīstamo koku izvākšana, tad rekonstrukcijas projekta metu konkurss, tad projekts. Gan koku stādīšana, gan ciršana ir atbildīgi pasākumi — īsti vietā ir tautas atziņas par septiņas reizes mērīšanu pirms griešanas un to, ka viena galva gudra, bet divas tomēr gudrākas. Vecpuišu parku apsekoju 2016. gada 28. janvārī, esmu sekojusi informācijai internetā un televīzijā.
Valmierā viesojās Igaunijas pilsētas Vilandes pašvaldības delegācija. Dienas pirmajā pusē ar domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, priekšsēdētāja vietnieku Ričardu Gailumu, izpilddirektori Eviju Voitkāni un izpilddirektores vietnieci Daci Jasi tika pārrunātas sadarbības iespējas. Tāpat delegācija apmeklēja Valmieras tehnikumu un Valmieras integrēto bibliotēku. Savukārt dienas otrajā pusē norisinājās darbs grupās, delegācija tikās ar Valmieras Drāmas teātra, Viestura vidusskolas, pilsētas pašvaldības, Mūzikas skolas un Mākslas vidusskolas pārstāvjiem.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) organizētā konkursa «Gada labākais lauksaimniecības/mežsaimniecības kooperatīvs 2015» noslēguma pasākumā 29. janvārī Bīriņu pilī par labākajiem kooperatīviem pēc balsošanas rezultātu apkopošanas atzīti divi piena nozares kooperatīvi — «Bites» un «Avots», kā arī graudu audzētāju kooperatīvs «VAKS». Savukārt par 2015. gada kooperatīvu izaugsmē apbalvots mežsaimniecības kooperatīvs «Mežsaimnieks».
Tā Burtniekam saka VENERANDA LOGINA. Viņa Matīšu pamatskolā jau 15 gadus ir direktore. Pieredzējusi pedagoģe, savā profesijā jau ceturto gadu desmitu sākusi. Dzimusi Kārsavā, mūža profesijā skolojusies Daugavpilī un joprojām savā pirmajā un vienīgajā darba vietā Matīšu skolā pasniedz matemātiku, arī informātiku. Par skolas lietām arī šī saruna.
Vakar, 1. februārī, stājās spēkā jaunie Makšķerēšanas noteikumi. Kuram copmanim ir pacietība urbties visam dokumentam cauri, lai meklē oficiālus izdevumus ar pilnu noteikumu tekstu, kuram pietiek ar būtiskā populāru izklāstu, lai pameklē pagājušās piektdienas Liesmu, kurā makšķernieks praktiķis un reizē dzejnieks, kā arī viens no runasvīriem jauno Makšķerēšanas noteikumu tapšanas procesā Andris Akmentiņš pašu galveno pieminējis.
Šis gads ar kāda laba darbiņa finišu sācies biedrībā Burtnieku kultūrvide — klajā nācis buklets Kāzas Burtnieku novadā. Tajā apkopota informācija par iespējām noorganizēt skaistas kāzu svinības viena novada ietvaros. Patīkami, ka šis darbs tapis ar Burtnieku novada pašvaldības finansiālu atbalstu, izmantojot vietējā uzņēmuma — SIA Suvenīru darbnīca — drukas pakalpojumus.
Reizēm gadās, ka interesanti cilvēki ar bagātu mūžu pavisam nejauši nāk pretī uz ielas. Arī šis gadījums no pērnā rudens Burtniekos tieši tāds. Mana sarunu biedrene LAUMA EGLĪTE (RIEKSTIŅA) lēnītiņām nāk, stumjot pa priekšu staigulīti, kurā ērti tirgus somu ielikt un uz kura var piesēst, kad mūsu saruna izvēršas plašāk par sākotnēji domāto.
Ceturtdien pēc Saeimas sēdes izvaicāju deputātu INESI BOĶI par valdības veidošanas samezglojumiem un viņa paša iespējām tos ietekmēt.
Valmieras tehnikuma 3. kursa audzēkne MADARA STUKMANE 12., 13. un 14. februārī Tallinā kopā ar biznesa partneriem no Zviedrijas, Igaunijas, arī Latvijas piedalīsies savā pirmajā starptautiskajā jauniešu mācību uzņēmumu tirgū, kur piedāvās savas firmas Cuppy Pad produkciju — krūzīšu paliktņus.
Valmiermuižas alus darītava, tās produkcija, «Valmiermuižas klēts» aura, virtuves smaržas un garšas, vietējo mājražotāju un amatnieku preču tirgotava, gadskārtu tirdziņi, viesmīlība un kopējā omulība ir kā magnēts, kas liek Valmiermuižā atgriezties. Iepazīsimies ar «Valmiermuižas klēts» Nama māti — MARITU MASTIŅU, kuras uzdevums ir vairot šā magnēta pievilkšanas spēku.
Kad vīri sāk spriest par makšķerēšanas noteikumiem, saruna drīz vien atgādina spilvenu kaujas. Tomēr pūkas agri vai vēlu nolaižas zemē. Mēģināsim atšifrēt pārmaiņas bez liekām kaislībām, nedaudz raksturojot problēmu punktus.
Draudzīgā aicinājuma tradīcija aizsākās 1935. gadā, kad Valsts prezidents Kārlis Ulmanis mudināja atcerēties savu skolu, dāvinot grāmatas, mācību līdzekļus, inventāru. Bija arī pieklusuma gadi, līdz reizē ar Atmodu Draudzīgā aicinājuma ideja piedzīvoja atdzimšanu. Veidojās jaunas iniciatīvas.
Janvārī apkopoti pagājušā gada otrajā Valmieras novada fonda projektu konkursā iesniegtie pieteikumi.
Ir atkusnis! Saruna ar «Latvijas autoceļu uzturētāja» Valmieras ceļu rajona Rūjienas – Mazsalacas iecirkņa darbu vadītāju MĀRI BROKĀNU notika dienā, kad sniga, un pie tam tik daudz, ka visiem iecirkņa darbiniekiem darāmā bija atliku likām: kam kaisāmais materiāls jāgatavo, kam tas jāizvadā, kas jau rīta gaismiņā devies ceļus, kas savukārt ceļmalas attīrīt no sniega. Ar Rūjienas – Mazsalacas iecirkņa darbu apjomu iepazīstina Māris Brokāns.
Šīs priekšrocības publisko pakalpojumu saņemšanā tagad var izmantot ikviens Vidzemes reģiona iedzīvotājs, jo pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas Vidzemē darbu uzsākuši trīspadsmit Valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri. Tas nozīmē, ka tagad iedzīvotāji un uzņēmēji valsts un pašvaldības pakalpojumus var saņemt vienkopus, tā ietaupot tik dārgo laiku un naudu.
Rūjienas novada Lodes pagasta zemnieku saimniecība «Kalntontes» ar sasniegto piena ražošanā vairākus gadus pēc kārtas ir stabila līdere pienkopības nozarē. Tā 2014./2015. pārraudzības gadā 115 slaucamajām govīm vidējais izslaukums no govs bija 12146 kg, kas saimniecību ierindo Latvijas ražīgāko saimniecību sestajā vietā. Kā tas izdodas un pie tam vēl laikā, kad ražošanu negatīvi ietekmē piena krīze, to braucām vaicāt saimniekiem «Kalntontēs» INGAI un AIGARAM KALVĒM.
Aizvadīta kārtējā siltā gadumija, kad vēl prātojām, būs vai nebūs balta ziema. Īstais brīdis, lai tiktos ar Valmieras Viestura vidusskolas 10.a klases skolnieci ELVITU ALKSNI, kura kā viena no trim Latvijas jauniešu «klimata vēstniecēm» 2015. gada novembrī tikās ar Parīzes klimata pārmaiņu konferences Latvijas delegācijas pārstāvjiem, un viņas skolotāju SARMĪTI BALODI.