Pilsētās un novados

Vecāki dodas darbā uz lielajām pilsētām vai ārvalstīm un bērnus paņem līdzi.

Dzimtās ir spēks, to mazsalacieši vienmēr apliecina. Vidovsku dzimtu vietējie zina kā labus toršu un maizes cepējus. Uzņēmējs Jānis Vidovskis lēš, ka viņu dzimta beķereju būšanās ir iesaistīta vismaz gadsimtu.

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. — 2020. gadam apakšpasākumā īstenots projekts «Bērzaines ciema daudzfunkcionāla sporta laukuma izveide».

Kocēnu novadā šogad veikti vairāki infrastruktūras uzlabošanas darbi, daudzi no tiem izglītības iestādēs.

Arvien vairāk tālumnieku, kuru brauciena galamērķis ir Valmiera, pa ceļam iegriezuši savu auto Kocēnu centrā, ir pārsteigti: kas to būtu zinājis, ka te ir tik pārdomāti un gaumīgi izplānota un sakopta vide, kas uzmundrina kā atbraucējus, tā vietējos cilvēkus! Nenoliedzami, iecerētos plānus nevarētu īstenot, ja nebūtu pašvaldības uzmundrinājuma un atbalsta, protams, arī ciema iedzīvotāju ieinteresētības. Bet tā ir visā novadā, kaut vai tikai kultūras namos ieejot. Gan Vaidavā un Dikļos, gan Bērzainē un Zilākalnā šo centru labiekārtošanai vai rekonstrukcijai pašvaldība līdzekļus nav žēlojusi.

Lāčplēša dienā Valmieras muzeja otrajā stāvā tika pulcināti 1991. gada brīvības cīņu dalībnieki, lai pasniegtu viņiem Pateicības rakstus par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada janvārī – augustā.

Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca darbojas jau 110 gadus. Taču tā mainās — aug un attīstās. Tas nav trako nams, bet neatliekamās palīdzības stacionārs psihiatrijā. Ārstniecības iestāde, kuras saturs un veikums ir gana nopietns.

Kā mūžīga uguns liesma mūsu atmiņās vienmēr paliks mūsu valsts brīvības cīnītāji. Arī šogad 11. novembrī šīs atmiņas kopā vijām, pulcējoties dažādos atceres pasākumos viscaur Latvijā. Tradicionālajā lāpu gājienā Valmierā, lai arī piedalījās nedaudz mazāk ļaužu nekā citus gadus, tuvības gars neizpalika — plecu pie pleca līdz Brāļu kapu kopai Valmieras Pilsētas kapos soļoja gan lieli, gan mazi.

Lepojamies ar Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm, bet izrādās, ka mūsu reālās dabas vērtības nu jau gadsimtu neviens nopietni nav apzinājis. Cerams, ka šo robu aizpildīs ES Kohēzijas fonda projekta «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» ietvaros šogad Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valstī uzsāktā biotopu kartēšana, «dabas skaitīšana».

Bija pavasaris. Kusa sniegs, un es, sausāku vietu meklēdama, lēkāju no viena zemes pleķīša uz otru. Todien, ejot mājās, es satiku kaimiņieni Ludmilu Zvēru. Viņa nāca pretī ar savu jaunāko dēliņu Ivaru. «Es jau sen gribēju jūs satikt. Es gribētu, lai jūs Ivaram mācītu latviešu valodu,» teica Ludmila.

Piektdien rīta pusē Liesmas redakcijā ciemojās Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, lai pasniegtu piemiņas balvas konkursa uzvarētājiem un izlozētu divus veiksminiekus, kuri pavasarī dosies uz Briseli, lai klātienē iepazītos ar Eiropas Parlamenta darbību.

Ceturtdien plkst. 9.06 Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu uz Brīvības ielu Valmierā, kur, pēc sākotnējās informācijas, ēkā bija noticis sprādziens.

Kādā nesen veiktā aptaujā noskaidrojies, ka valsts svētku laikā lielākā daļa jeb 85% respondentu pie apģērba nēsā piespraustu sarkanbaltsarkano lentīti, savukārt 8% to nēsā arī ikdienā. Secināts arī, ka patriotiskākie aptaujas dalībnieki ir no Vidzemes.

Valsts akciju sabiedrība «Latvijas Pasts», kā zināms, joprojām ir vienīgais uzņēmums valstī, kas regulāri nodrošina visu pasta pakalpojumu pieejamību klientiem gan pasta nodaļās un pie pastniekiem pasta pakalpojumu sniegšanas vietās pagastos, gan arī klientu mājās pat vistālākajās lauku sētās. Katru dienu savā apkalpes zonā gandrīz 80 kilometru garumā lauku ceļus un diemžēl arī neceļus mēro VAS «Latvijas Pasts» Vidzemes reģiona piegādes punkta Rūjienas pasta nodaļas pastniece — autovadītāja INDRA LAPSIŅA. Viņa šajā arodā strādā jau piecpadsmito gadu, septiņus no tiem pastu izvadā ar auto. Par sava darba specifiku un to, kādēļ nav iespējams prognozēt kārtējās dienas kārtību un laiku, Indra saka:

Latvijas vēstures materiālu tīmekļa krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv, Gaujas fonda un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pārstāvji svētdien organizēja Brantu pagasta Āšķipu klēts sakopšanas un dokumentācijas talku. Talkā piedalījās arī Smiltenes un Brantu pagasta vēstures izpētes entuziasti no Brantu ekoprojekta grupas.

Rūjienā, Rūjas krastā — lejā pie tilta, visu vasaru un rudeni rosās vīri un ducina celtniecības tehnika. Tur notiek vērienīga estrādes rekonstrukcija. Braucām lūkot, cik tālu darbos tikts un kā tur vēlāk izskatīsies.

Viena no Jeru pagasta senajām mājvietām ir «Riemas». Kad atjaunotajā Latvijā sākās īpašumu atdošana mantiniekiem, arhitekti IEVA un RAITS MIĶELSONI faktiski atguva senču celto ēku mūrus. Divdesmit gadu laikā soli pa solim «Riemas» ir atdzimušas, jo, kā saka to tagadējie saimnieki: «Kas neinteresējas par pagātni un to neciena, tam nav nākotnes!»

27. oktobrī atpūtas un sporta kompleksā Avoti notika jau otrā Burtnieku novada pašvaldības rīkotā konkursa Ideja Burtnieku novadam noslēguma pasākums.

Tik optimistiski par savas biznesa idejas — presētu salmu paneļu koka rāmjos — vēršanos plašumā spriež šī gada konkursa Ideja Burtnieku novadam uzvarētājs JĀNIS SAULĪTIS. Viņa pagaidām vēl ļoti kompaktajā ražotnē, kas ierīkota Pidriķī, pāris metrus no Valmieras – Burtnieku lielceļa esošajā savulaik Jāņa tēva privatizētajā svaru mājā, paviesojos otrdienas pēcpusdienā.

Jaunievēlētā Burtnieku novada dome ķērusies klāt pie jau sen zināmas, tomēr vēl līdz galam neatrisinātas problēmas — kā brālīgi sadalīt intereses ezerā starp zvejniekiem, makšķerniekiem un tūrisma uzņēmējdarbības veicējiem. Tapšanas stadijā patlaban pilnīgi jauns veidojums — Burtnieku ezera konsultatīvā padome, kurai jau ir savs domnieku iecelts vadītājs — pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs. Par visu pārējo stāsta pats VALĒRIJS SEILIS.