Pilsētās un novados

Vidzemes Augstskolā sezonas otrā Smart Lunch viešņa bija uztura speciāliste un ReCure centra dibinātāja Guna Bīlande.

Līdz ar jauno īres namu būvi Valmierā tiek būvēta arī jauna — Ķieģeļu iela, tās nosaukums par godu šajā apkārtnē kādreiz bijušam ķieģeļu ceplim. Ķieģelis pēc savas būtības ir ciets, taču to galīgi nevar teikt par grunts pamatni, uz kuras pamazām veidojas jaunā iela ar nepieciešamajām apakšzemes komunikācijām: tautas valodā te pieredzētajam līdzīgus procesus mēdz saukt par Dieva zīmēm...

Pirmoreiz Valmierā notiks līdzekļu piesaistīšana interesantiem projektiem klātienē.

Jau mēnesi Latvijā notiek drukātās preses izdevumu abonēšana 2018. gadam.

LEONARDO DA SILVU MENDOSU daudzi nezina vārdā, bet, ja vaicāsiet par portugāli, kurš dzīvo Limbažos, norādīs viņa mājas virzienā. Galu galā viņš ir vienīgais savas tautības pārstāvis šajā pilsētā, turklāt draudzīgs un izpalīdzīgs cilvēks.

Ungārs VIKTORS GENCI Latvijā dzīvo turpat jau 40 gadu. Viņš ir viens no nedaudzajiem (ja ne vienīgais) Madonas novadā, kam ungāru valoda ir ne tikai dzimtā valoda, bet kurš joprojām arī domā ungāriski.

Uzaugot Anglijā, DŽEFRIJS SAMUELS ČESTERS vienmēr dzirdēja stāstus par Latviju. Tos viņam stāstīja Lielbritānijā dzīvojošā omīte, kas vienmēr, nostalģijas pārņemta, atcerējās Liepājā pavadīto bērnību, pirmskara gadus. Viņa mazdēlam stāstīja par skaistajiem Latvijas gadalaikiem, kas vēl vairāk mudināja vīrieti šeit ierasties.

"Esmu tatāriete no Baškīrijas," par sevi saka mazsalaciete FANŪZA GRĪNVALDE. Uz Latviju pirms daudziem gadiem viņu atvedusi mīlestība: latviešu puisis Guntars tumšacaino meiteni ieraudzīja Sibīrijā, kur bija aizbraucis ar ceļazīmi pēc dienesta armijā. Vēlāk teicis: braucu meklēt tēvu, bet atradu tevi.

"Pirms es iepazinu Ievu, ļoti maz zināju par Latviju," atzīst dāņu mākslinieks OLE LIDKVISTS. Nu jau trīs gadus viņš par savām mājām sauc Kuldīgu, uz kurieni viņu pēc 12 Dānijā nodzīvotiem gadiem atveda dzīvesbiedre māksliniece Ieva Vītola-Lindkvista.

Nu jau vairākus gadus rudens vistumšākos novakarus kaut nedaudz iegaismo Leģendu nakts. Tad ap pilīm un muižām dzīvojošajiem vai arī par kādu vietu īpaši ieinteresētajiem ir iespēja īpašā noskaņā iepazīt te gadsimtu noslēptos notikumus gan paaudzēs saglabātos nostāstos, leģendās, gan vēsturnieku stāstījumos.

Tā es nodomāju, kad pirms vairāk nekā četriem mēnešiem Latvijas Sarkanā Krusta Vidzemes komitejas Valmieras nodaļu (turpmāk — LSK Valmieras nodaļa) sāka vadīt DAINA STIKĀNE. Dainu pazīstu jau ļoti, ļoti sen un par galvenajām viņas rakstura iezīmēm gribētu saukt patiesu sirsnību, ieinteresētību apkārtējo likteņos un, kas nav mazsvarīgi, — vēlmi un spēju palīdzēt līdzcilvēkiem, ja tas nepieciešams. Tāpēc arī tapa saruna par to, kā Dainai klājies šajā īsajā laikā un kas jau ir paveikts.

Šī gada nogale biedrībā ir tikpat darbīga kā viss gads kopumā. Jautāta par svarīgākajiem biedrības darbiem pašlaik, tās valdes priekšsēdētāja ILGA MAURIŅA min gatavošanos Mārtiņdienas ikgadējai svinēšanai, kas parasti sākas ar pagalma rotāšanu biedrības namiņā Garā ielā 9.

Tautas lietišķās mākslas studija «Mazsalaca» 2. decembrī svinēs 45 gadu jubileju.

Vairāk nekā trešdaļa jeb 36% iedzīvotāju nav informēti, ka gaismu atstarojošo elementu nēsāšana diennakts tumšajā laikā ir nepieciešama ne tikai ārpus, bet arī apdzīvotās vietās. No tiem 19% ir pārliecināti, ka prasība spēkā tikai ārpus apdzīvotām vietām, kamēr 17% iepriekš nemaz nebija dzirdējuši par šādu prasību, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja.

Pagājušajā ceturtdienā Burtnieku novada jauniešu centrā notika projekta Burtnieku pils tīstokļus meklējot ceturtā Burtnieku gudrības darbnīca. Šo projektu Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas Latvijai — 100 ietvaros novadā īsteno biedrība LAUKKU, žurnāls Dance.lv un Burtnieku novada Sociālais dienests.

NATO spēku pārstāvji bija ieradušies darba vizītē Vidzemes slimnīcā.

Ne tikai veselīga uztura lietošana ir pašsajūtas veiksmes atslēga. Ergoterapeiti uzsver, ka tikpat svarīgi ir pareizi kustēties un strādāt.

Latvijas vēstures materiālu tīmekļa krātuve un novadpētniecības platforma Historia.lv, kopā ar Gaujas fondu un sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, šī gada 5.novembrī plkst. 11:00 aicina interesentus piedalīties – Brantu pagasta Āšķipu klēts – sakopšanas un dokumentācijas talkā.

Uzskatot, ka sakārtota ceļu infrastruktūra ir viens no novada attīstības stūrakmeņiem, Beverīnas novada pašvaldība visos pagastos arī šovasar turpināja ceļu sakārtošanas darbus. Tika gan rakti novadgrāvji, gan stiprināts un veidots ceļu profils.

«Ziemas dienests ir gatavs darbam,» ziņo «Valmieras Namsaimnieka» ceļu būvinženieris Jānis Teteris. «Brigādes sakomplektētas, sāls-smilts maisījums, arī smilts sagādāta, izbraukt uz ielām gatavi pieci kaisītāji, septiņi ielu tīrītāji.