Pilsētās un novados

Patlaban lielākajā Burtnieku novada būvobjektā — Matīšu kultūras (agrākā tautas) nama ēkas rekonstrukcijas projektā — lielu rosību nemana. Celtnieki nojaukuši nevajadzīgo ēku kompleksa daļu, atbrīvojot placdarmu turpmākajām aktivitātēm. Pagaidām gan tur virsū nevar doties — dubļi līdz acīm... Otrdien, kad Burtnieks apsekoja objektu, tajā strādāja vien trīs puiši, kas mērīja paredzamo darba zonu lietus ūdens kanalizācijas izbūvēšanai. Visticamāk, galvenie ģenerāluzņēmēja — būvfirmas SCO Centrs — spēki šobrīd aizņemti Valmieras 5. vidusskolas sporta zāles objektā, tāpēc Matīšos salīdzinošs klusums. Līdz gada beigām vairs pāris mēneši, tāpēc atlikušajā laikā celtniekiem Matīšu kultūras nama ēkā nāksies pamatīgi iesvīst, lai paveiktu šogad plānoto.

Burtnieku novadā vairāku sporta jomu pieskatītājs ikdienā atrodams Vecatē. Lūk, ko Burtniekam otrdien par vairākiem sporta veidiem, kuros ar lielākiem vai mazākiem panākumiem startē novada komandas, pastāstīja Burtnieku novada sporta padomes priekšsēdis IGORS KORŅĒJEVS:

Vidzemes Augstskolas profesore un pētniece Sarma Cakula docē studiju kursus Ievads specialitātē, Pētījumu metodoloģijas un datu apstrāde SPSS vidē, Statistika un datorizētā informācijas apstrāde, Algoritmi un datu struktūras, Statistika inženierzinātnēs un par savu hobiju sauc kalnos kāpšanu. Viņa ir kāpusi Tatros, Alpos, Pireneju un Kamčatkas kalnos, pat Himalajos. Kā atzīst Sarma, tas ir aizraujoši, un viņas nākamais mērķis esot Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas piedāvātās iespējas.

Sasniedzamie rezultāti – šo vārdu savienojumu turpmāk, visticamāk, dzirdēsim aizvien biežāk, runājot par jauno izglītības saturu un pieeju, ko septembra beigās nodeva sabiedriskai apspriešanai un ko no nākamā mācību gada pakāpeniski ieviesīs visās formālās izglītības pakāpēs, proti, no pirmsskolas līdz pat vidusskolai.

Zanes un Artūra Lašu ģimenē aug dvīņi Gustavs un Elizabete. Abi bērni mācās Kuldīgas Centra vidusskolas 3. klasē, kurā šajā mācību gadā tiek aprobēts jaunais kompetencēs balstītais izglītības modelis. Galvenā pārmaiņa, ko vecāki ir novērojuši, – bērniem vairs neesot jāstaipa smaga skolas soma, kas pilna ar mācību grāmatām. Tās tagad stāv skolā plauktā, un bērni pamatā strādā ar dažādām darba lapām. Stundās daudz tiekot rādīts uz tāfeles un lielā ekrāna. Arī pašiem bērniem ir jāmeklē informācija – nav vairs konkrētajā grāmatā "jāizlasa tas teksts, jāizpilda šis uzdevums, jāatbild uz tiem jautājumiem", stāsta vecāki.

Kamēr Talsu pusē joprojām ir arī skolas, kuras ar bažām raugās uz iecerētajām pārmaiņām izglītības jomā, Talsu 2. vidusskola tām pagājusi solīti pretī, labprāt piedaloties Valsts izglītības satura centra īstenotajā projektā "Kompetenču pieeja mācību saturā", lai nebažītos, bet būtu starp tiem, kuri jauno izglītības modeli veido.

Ekspertu atzinību joprojām izpelnās Somijas izglītības sistēma, kas tiek dēvēta par vienu no labākajām pasaulē. Tam, ka izglītības kvalitāte šajā valstī ir augsta, piekrīt arī trīs bērnu tētis Alekss Hārtela no Seinejoki un mazliet iepazīstina ar savu kā skolēnu vecāka pieredzi.

Motivēts skolēns ir ikviena skolotāja sapnis. Bet to, kas skolēna acīs ir sapņa stunda un skolotājs, mēs vaicājām Madonas pilsētas vidusskolas skolniekiem un skolniecēm.

Tiklīdz Izglītības un zinātnes ministrija bija noformulējusi jauno jēdzienu – kompetencēs balstīta izglītība –, skolotāji vēl raustīja plecus un gaidīja skaidrību. Tagad, kad tā tiek ieviesta, sarunās ar pedagogiem nupat notikušajos Skolotāju dienas sarīkojumos dzirdams: "Mēs tā strādājam jau sen!"

Tā ne vienam vien Simjūda tirgus apmeklētājam par saviem dažādu krāsu un garšu ražojumiem teica SIA «Marybella» vadītāja EGITA MADALĀNE no Rīgas. Tā kā zefīri mājražošanā nav ļoti populāra lieta, «Liesma» vēlējās noskaidrot, kur un kā tie top.

Simjūda gadatirgus laikā notika VNF Jauniešu ideju laboratorijas ikgadējā labdarības akcija «Ezīša miga», kurā laboratorijas dalībnieki papildināja projektu konkursa «Jaunieši dod iespēju jauniešiem 2018» krājkasīti par 821 eiro!

No 17. līdz 19. oktobrim visā Latvijā pirmo reizi notiek Vācu valodas dienas, aicinot interesi par vācu valodu parādīt dažādās norisēs. Valmierā 19. oktobrī tiks organizēta pilsētas ekskursija vācu valodā.

Kopš septembra beigām valmieriešu un pilsētas viesu ērtībām Gaujas krastā pieejamas četras labiekārtotas atpūtas vietas ar divām drošām ugunskura vietām, galdiem, soliem un atkritumu urnām. Atpūtas vietas izvietotas 0,8 ha platībā Gaujas labā krasta līkumā starp Vanšu tiltu un Kazu krācēm.

Kopš septembra beigām Valmierā notiek būvniecība Ķieģeļu ielas posmā no Matīšu šosejas līdz Dzegu ielai. Izbūvētais Ķieģeļu ielas posms turpmāk nodrošinās piekļuvi jaunajai daudzdzīvokļu ēkai Ķieģeļu ielā 8, ziņo Valmieras pašvaldība.

Kā jau tika solīts, Rūcamlapā, kas šodien un varbūt vēl kādu laika sprīdi pie lasītājiem nāks trešdienā, tā plašāk izskatīsim nosacīti jauno braukšanas kārtību Valmieras karstākajā krustojumā — pilsētas centra rotācijas aplī. Par to, kas un kāpēc tieši tā palicis pāri no iecerētā turbo apļa, kā arī par vēl pāris karstām braucēju un gājēju mijiedarbības vietām pilsētā skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Valmieras nodaļas priekšnieks un Valmieras domes Satiksmes drošības komisijas vadītājs VALDIS STIĢIS.

Labdarība, ziedošana, filantropija bija jēdzieni, kurus aizvadītajā nedēļā bieži dzirdēja Valmierā. Mūsu pilsētā tika nolemts turpināt atbalstīt kopienu filantropijas attīstības programmu. Tas viss, sadarbojoties ar mecenātiem Borisu un Ināru Tetereviem.

14. oktobrī tirgotājus un pircējus no malu malām jau 22. reizi Valmierā kopā pulcēja atjaunotais, tradicionālais Simjūda tirgus, kas šoruden pirmo reizi bija veiksmīgi izgājis no līdz šim ierastā tirgus plača, tā radot vairāk telpas tirdzniecībai un citām senā tirgus atmosfērai atbilstošām izdarībām. Tieši tādēļ pārdevēju bija ievērojami vairāk nekā citu gadu.

«Jūs esat ieradušies tieši laikā, jo šonedēļ mēs svinam Mūzikas skolas dzimšanas dienu,» trešdienas pēcpusdienā, atklājot labdarības pasākumu, kurā Valmieras novada fonds, kā arī Borisa un Ināras Teterevu fonds dāvināja bērniem jaunas vijoles, klātesošos uzrunāja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba, kā nemainīgās vērtības uzsverot skolas 97 gadu vēsturi, Valmierā dzimušo komponistu Jāzepu Vītolu, Valmieras Mūzikas skolas absolventus — tagad slavenus komponistus un izpildītājmāksliniekus, pedagogu kolektīvu ar tam piemītošo radošumu un audzēkņus, no kuriem veidosies nākotnes pedagogi.

Valmieras Mākslas skolas bijusī akmens ēka Mākslinieku ielā 2 pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal tiks apdzīvota. Sadarbībā ar Valmieras Jaunatnes centru «Vinda» tajā tiks veidota Jauniešu māja, ziņo pilsētas pašvaldības speciāliste Zane Bulmeistare.

Trešdien Valmieras tehnikumā notika tradicionālais forums «Valsts atbalsta biznesu», kurā kārtējo reizi uzņēmēji guva informāciju par pieejamo un plānoto valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai, kas pašlaik ir vairāk nekā 400 miljoni eiro. Ekonomikas ministrijas, Attīstības finanšu institūcijas Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopīgi rīkotajā pasākumā piedalījās samērā kupls interesentu skaits.