Mēs parasti runājam par augstu vai zemu pašnovērtējumu, tad liekas, ka klāt nāk kādi cipari. Man gribētos teikt, ka ir veselīgs un neveselīgs pašnovērtējums. Tādā ideālā gadījumā pašvērtējums ir reāls, uz pozitīvo pusi vērsts novērtējums, kas, protams, ir subjektīvs.
Valmierā par godu pirmajam septembrim starp Kultūras centru un tirdzniecības centru Valleta ikviens varēja ieraudzīt un joprojām var apskatīt krāsainas dekorācijas kā sveicienu, jauno mācību gadu uzsākot. Dekorācijas ir tik skaistas un pamanāmas, ka lietotnē Facebook zem ieraksta, kurā tās redzamas, komentāru sadaļā var izlasīt labas atsauksmes un ir pat komentāri no cilvēkiem, kuri nedzīvo Valmierā, bet braukšot uz šejieni, lai tās parādītu saviem bērniem.
Pirmdien uzņēmumā Valmieras Namsaimnieks notika interesants un līdz šim nebijis komerciāls pasākums, kas oficiāli saucās ražošanā neizmantoto pamatlīdzekļu un inventāra pārdošana mutiskā izsolē ar augšupejošu soli.
Savulaik, ciemojoties Rencēnos pie radošās Sīmansonu ģimenes, Burtnieks pirmoreiz dzirdēja par ļoti interesantu novada pašvaldības pasūtījumu, pie kura tobrīd strādāja abi metāla mākslinieki – tēvs Māris un dēls Jurģis. Nu var ziņot, ka abu veikums divu gadu garumā – Ēveles kapu zvans, kas paredzēts zvanīšanai bēru ceremoniju laikā, – ir gatavs un sekmīgi uzstādīts savā lietošanas vietā.
22. augustā Matīšu pamatskolas sporta laukumā skatītājus kopā pulcēja tradicionālie ikgadējie futbola svētki – jau 38. Matīšu futbola zibensturnīrs. Šoreiz bija ieradušās sešas komandas: Eglītes mežs, Zilaiskalns, FC Gauja, FC Margrietiņas, Matīši/Sanart un Matīši.
1. septembrī priecīgs notikums bija Rencēnos, kur senajās bijušās zirgu pasta stacijas ēkas labajā spārnā tika atklātas pirmsskolas bērnu grupiņas telpas.
Sestdien, 5. septembrī, Burkānciema iedzīvotāji pulcējās Sajūtu parka administrācijas ēkas telpās uz Burkānciema domradi – satikšanos, kurā kopīgi tika noteiktas Burkānciema iedzīvotāju vajadzības, gūti domubiedri, meklēti risinājumi. Lai valmieriešu aktualizētās vajadzības un idejas secīgi virzītos pretī risinājumiem, domrades vadīja Āris Ādlers, apkaimju attīstības eksperts, kurš visā Latvijā palīdzējis īstenoties dažādiem apkaimju uzlabošanas projektiem.
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka biotops pats par sevi jau nozīmē aizsargājamu teritoriju, secinājusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte. "Taču tā nav. Man patīk minēt piemēru, ka kapakmens ar ķērpi arī ir biotops – dzīvotne šim konkrētajam ķērpim." Biotopi pārsvarā lieliski varētu pastāvēt bez cilvēka palīdzības, taču ir jau par vēlu. Esam tiktāl iejaukušies dabas procesos, ka nu pašiem cītīgi jāstrādā, lai dzīvotnes uzturētu.
Raugoties no dažādiem skatpunktiem, Liepājas ezeru var uzskatīt par vienu no neparastākajiem Latvijā. Savienojoties ar vairākām upēm un jūru, tas nodrošina bagātīgus zivju resursus, kas makšķerniekus piesaista cauru gadu. Tāpat ezers ir īpašs ar to, ka tas iekļauts aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000". Liepājas ezerā ligzdo vairāk nekā 100 putnu sugu, kā arī sastopamas ap 40 retu un aizsargājamu augu sugas, taču jau vismaz 20 gadus arvien lielāku satraukumu rada ezera straujā aizaugšana. Ir versijas, kā ar to cīnīties, taču pamatā visi iespējamie paņēmieni atduras pret finansējumu, kura šādam mērķim trūkst.
Nupat kļuva zināms, ka valsts uzņēmums Pasažieru vilciens iecerējis zīmola maiņu un plāno pārsaukties par VIVI Latvia. Vienlaikus nav nekāda, pat nedaudz sakarīga skaidrojuma, kāds iecerētajam uzņēmuma nosaukumam būtu sakars ar vilcieniem un dzelzceļiem, bet asprāši jau paspējuši norādīt, ka angļu valodā šis nosaukums lasāms kā «vaivai Latvia».