Ikviens no mums ir pieredzējis brīdi, kad ir kaut kur jāgaida – vai nu braucot sabiedriskajā transportā, vai kādā rindā. Bieži vien šāda gaidīšana var būt ilga, nereti nākas nosēdēt rindā pat pāris stundas. Tā kā šī gaidīšana notiek sabiedriskā vietā, tad nevar gluži darīt to pašu, ko tu darītu mājās, tomēr ir daudzas lietas, ko ir iespējams darīt, lai šī gaidīšana nebūtu tik ļoti bezjēdzīga.
Apgrozībā nonācis Valmieras 2022. gada sienas kalendārs, kurā ievietotas fotogrāfijas vai no visām novada teritoriālajām apvienībām un pilsētām. Foto autoru sarakstā lasāms arī Rūjienas novada Tautskolas darbinieces, Rūjienas amatnieku – mājražotāju biedrības «Rūzele» dalībnieces INESES KALINKAS vārds.
Labklājības ministrijas rīkotās kampaņas «ES GRIBU SAVAS MĀJAS!» mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu aprūpi, kā arī to, cik nozīmīga ir ģimeniska vide bērna veselīgai un pilnvērtīgai attīstībai, un samazināt institūcijās esošo bērnu skaitu, rosinot iedzīvotājus kļūt par audžuģimeni, aizbildni, adoptētāju vai viesģimeni.
No 20. gs. pirmās puses līdz pat 60. gadiem Dikļos strādājušā fotogrāfa Alberta Krūmiņa (1889 – 1969) unikālā stikla negatīvu kolekcija Valmieras muzejā nonāca ap 2010. gadu – mājās saglabātos tēva negatīvus, kopskaitā ap 150, kā arī dažādus dokumentus un fotogrāfijas uz muzeja krājuma nodaļu atnesa viņa dēls Jānis Krūmiņš.
«Citi visu mūžu meklē to, kas rada piepildījuma sajūtu. Es atradu gana agri. Un nav lielāka prieka kā piepildīt to bērnu sapņus, kuriem nav vecāku, kas viņiem sarūpētu kāroto dāvanu vai pārsteigumu,» saka labdarības fonda «Bērnu rīts» valdes locekle, tā sirds un dvēsele JAROSLAVA TOMAŠEVIČA.
Kad uz ielas pamanīju skaisto vilcenīti, nenoturējos, nepieiedama klāt puisim, kurš turēja sunīša pavadu, lai uzaicinātu uz sarunu redakcijā. Ne man, ne viņam iespēja telefona numura pierakstīšanai nebija, toties noskaidrojām, ka es pazīstu sunīša saimnieci Evu Eglīti un gan jau viņas numuru atradīšu. Sarunājām arī, ka puisis viņu par gaidāmo zvanu pabrīdinās. Tālāk sekoja interesants pavērsiens. Izrādījās, ka man zināmajai Evai Eglītei šāda sunīša nemaz nav, toties ir vairāki citi dzīvnieciņi (par tiem «Liesmā» varēja lasīt iepriekšējā «Sirdsāķīšu» lappusē).
Trešdien, 1. decembrī, Valmieras kinoteātrī «Gaisma» bija iespēja noskatīties ANDREJA ĒĶA romantiski pikanto komēdiju «TABU», kas ir stāsts par to, par ko mēs ikdienā nerunājam savstarpējās attiecībās, kad rutīna ņēmusi virsroku.
Parādot, maigi sakot, ļoti viduvēju komandas sniegumu, Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas basketbolisti trešdien piedzīvoja jau trešo zaudējumu Ziemeļeiropas basketbola līgas NEBL turnīrā, otrā sabraukuma burbulī Tartu bez ierunām kapitulējot mājiniekiem Tartu Ulikool/Maks&Moorits ar Edmundu Elksni sastāvā.
26. – 27. novembrī Daugavas sporta namā 25 m peldbaseinā tika aizvadīts 9. Starptautiskais peldēšanas sprinta festivāls Rīgas Sprints, kurā pulcējās Latvijas spēcīgākie sportisti, kā arī spēcīgākie peldētāji no Igaunijas. Valmieras Sporta skolas komandu pārstāvēja 16 peldētāji un mājās tika pārvestas septiņas godalgas, no kurām 2 zelta, 2 sudraba un 3 bronzas.
Esmu pārliecināts, ka Egila Levita piedāvājums atjaunot valdībā kādreizējo valsts ministru amatu ir rūpīgi apsvērts, lietišķs un, iespējams, pat ļoti vajadzīgs risinājums.