Valters Grīviņš

Kur Valmierā atradās Jēra kalns?

9.Maijs, 2019
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Gatavojot izdošanai Hermaņa Enzeliņa grāmatas «Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē» atkārtoto un papildināto izdevumu, es iespēju robežās centos gan ar zemsvītras komentāriem, gan ar pievienotām ilustrācijām un to anotācijām skaidrot dažādus mūsdienu lasītājam reizēm neskaidrus jautājumus. Tomēr ne visu izdevās paskaidrot, dažām lietām uzmanību pievērsa nu jau iznākušās grāmatas lasītāji, dažas noskaidrojušās tagad, gūstot iespēju iepazīties ar atsevišķiem, manā rīcībā iepriekš nebijušiem avotiem.

Valmierā: latviešu balāde vakar, šodien, rīt

18.Augusts, 2017
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Nākamsestdien, 26. augustā, sešos vakarā Valmierā, Straumes ielā 5, iekšpagalma dārzā, piedaloties etnomūzikas grupai «Vairogi», dziesminiekiem Uldim Punkstiņam un Uldim Kākulim, notiks neformāls latviešu balādei veltīts dziesmu un dzejas brīvdabas vakars.

Kurš nezina vēsturi

10.Janvāris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Vairāki kreisi liberālie, par nacionālo valsti regulāri ieņirdzošie jaunās paaudzes vēsturnieki, cits citu draudzīgi uzmundrinādami, savos soctīklu kontos snobiski zobojas par prezidenta R. Vējoņa teikto, ka latviešu strēlnieku izcīnītajās 1916./1917. gada Ziemassvētku kaujās zināmā mērā dzima neatkarīgā Latvijas valsts. Prezidenta padomnieki, nemaz nerunājot par viņu pašu, lūk, nezinot vēsturi...

Bērzainē atrasts otrais Daviņu dobumakmens

22.Marts, 2016
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Daviņu II dobumakmeni, izmēros un bedrīšu skaita ziņā mazāku par savu pazīstamo, 1925. gadā Pieminekļu valdes reģistrēto «vecāko brāli», lielceļa malā, melioratoru savestā akmeņu kaudzē, netālu no Bērzaines pagasta (toreiz — ciema) «Straumēm», kur tagad ir dzīvojamā māja, bet tolaik vēl darbojās krejotava, 1983. gadā atrada arheologs Juris Urtāns.

«Beverīnas ceļš» — nacionālās identitātes veidošanai un atpūtai

23.Septembris, 2011
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Be­ve­rī­nas — Tā­la­vas lat­ga­ļu 1216. ga­dā krie­vu no­de­dzi­nā­tās pils — mek­lē­ša­nai, kā at­zī­mē vēs­tur­nieks Mun­tis Auns, Lat­vi­jas vēs­tu­res iz­pē­tē pie­vēr­sta te­ju lie­lā­kā uz­ma­nī­ba tū­līt pēc Rī­gas iz­cel­smes un di­bi­nā­ša­nas pro­blē­mas iz­tir­zā­ša­nas. Tur­klāt daudz pla­šā­ku ska­nē­ju­mu Be­ve­rī­nas vārds gu­vis ne vēs­tur­nie­ku rak­stos, bet tau­tas mu­tē un do­mās, jau 19. gs. ot­ra­jā pu­sē kļūs­tot par na­ci­o­nā­lās paš­ap­zi­ņas vei­do­ša­nās vei­ci­nā­tā­ju un no­gri­mu­šās gais­mas pils — tau­tas ne­at­ka­rī­bas sim­bo­lu.

Ko piedāvā Vidzemes plānošanas reģions

29.Jūlijs, 2011
Viedokļi
Laikrakstā

Tas ieteic sabiedrības novecošanās problēmu Vidzemē risināt ar imigrāciju no jaunattīstības valstīm. Tā secināju, izlasījis Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) kārtējo preses relīzi. Nesapratu, kā uztvert atsūtīto — kā neveiksmīgu, nekritiski uztvertas globalizācijas ideoloģijas apdvestu 1. kursa komunikāciju vai politoloģijas studentu semināra projektu vai ārēju spēku rūpīgi plānotu neirolingvistiskās programmēšanas darbību latviešu tautas iznīcības tuvināšanai.