Allaž brīnos par tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri pilnīgā autopilotā slāj pa trotuāru, savas ausis aizkorķējuši ar kādas digitālas ierīces austiņām. Lielākoties jau tas tagad ir mobilais telefons, tas laiks, kad par melomānu sevi uzskatošs īpatnis pa ielu gāja, padusē pasitis pilnā skaļumā uzgrieztu tranzistoru radioaparātu, jau kādu pusgadsimtu vēsturē. Iespējams, kāds austiņās patiešām klausās mūziku, kādam citam tīkamākas būs anekdotes, pieļauju, ka pavisam reti būs tie gadījumi, kad austiņās skanēs kāda patiešām noderīga informācija...

Līdz ar jauno gadu esam sagaidījuši noturīgu ziemu ar krietnu sniega segu, kas beidzot mums ļauj izbaudīt īstos ziemas priekus, to skaitā arī distanču slēpošanu.

Veselības nozarē līdzekļi tiek meklēti valsts apmaksāto pakalpojumu skaita palielināšanai, pacientu rindu mazināšanai, mediķu atalgojumu celšanai, virsstundu darba apmaksai, jaunu tehnoloģiju iegādei. Sasolīti miljoni, lai nozarei klātos labāk, bet neskaidrību joprojām daudz. Situāciju vērtē SIA «Vidzemes slimnīca» valdes priekšsēdētājs UĢIS MUSKOVS.

Laikā, kad kaut kur Eiropas gaisa telpā cilpas met airBaltic jaunās lidmašīnas, kas kristītas Latvijas pilsētu vārdos, tostarp Valmieras, atcerēsimies par kādu līdzīgu akciju Padomju Savienības laikā, kad pasaules jūras un okeānus vagoja kuģi ar nosaukumiem Cēsis, Valmiera, Limbaži u.c., protams, kirilicā.

Valmieras integrētā bibliotēka nodrošina iespējas lasīt, klausīties, skatīties, apgūt, pētīt, piedalīties.

Saprotot, kā veidojas pašvaldību budžets, un redzot, cik dramatiski ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits laukos, tikai par loģisku var saukt novados veikto izdevumu optimizāciju, tajā skaitā arī bibliotēkās. Nav vairs treknie gadi, kad pēc mūsdienu standartiem aprīkotā, bet dažkārt maz apmeklētā lauku bibliotēkā visu dienu varēja algot bibliotēkas vadītāju un bibliotekāru. Lai arī pastāv Bibliotēku likums, Rūjienas novada dome pirmā ierastajā kārtībā uzdrošinājās veikt pārmaiņas.

Sēļu muižas dzīvojamajā mājā plašākā telpa ir atvēlēta bibliotēkai.

Latvijas simtgadē Mazsalacā tika pabeigta Parka ielas posma rekonstrukcija. Tagad Parka iela ir asfaltēta un tai blakus esošā ietve ir bruģēta.

«Tā bija sagadīšanās, ka izvēlējos melioratora profesiju. Dzīvoju Mālpilī, kur tolaik bija Mālpils hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums. Pēc pamatskolas beigšanas man bija jāiet uz Siguldas vidusskolu. Dokumentus gan iesniedzu, bet bija bail aiziet no mājām. Jauniešu grupa, kas bija tehnikumā iesnieguši dokumentus, tika iesaistīti apkārtnes uzkopšanā. Arī es piedalījos, un direktors mani aicināja kārtot eksāmenus. Piekritu un nokārtoju. Lai arī konkurence nebija maza – 4,6 pretendenti uz vietu, mani uzņēma. Priecājos, ka esmu atkal mammai zem brunčiem (viņa tolaik strādāja tehnikumā) un vēl četrus gadus varēšu dzīvot mājās. Tā kļuvu par melioratoru, līdz tam nezinot, kas tas ir.

Šajā atbildīgo hierarhijā pašā augšā ir valsts. Par aktualitātēm stāsta Valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas Valmieras sektora vadītājs ULDIS PODNIEKS.