Spānija un Latvija ir tik atšķirīgas, bet var gadīties, ka sirdī ļoti tuvas.
Hosē ir spānis, kurš pēc dažādām traumām un sāpīgām vainām palīdz atlabt valmieriešiem, kas apmeklē rehabilitācijas un fitnesa centru Valmierā «Bimini», un katru nedēļu spāņu puisi var satikt arī Rūjienas senioru mājā, kur viņš ar prieku vada laiku kopā ar sirmgalvjiem, dāvājot viņiem kustību prieku.
Kad sāku studijas žurnālistikā pie Universitātē cienītā pasniedzēja Abrama Kleckina, saņēmām dažādus mācību uzdevumus. Viens no tiem — apraksts par kādu žurnālistu. Izvēlējos «Liesmas» Ināru Ceriņu. Šī intervija manā tālākajā žurnālistikas ceļā ieslēdza zaļo gaismu, jo ar to nonācu pasniedzēja aizbildniecībā. Viņš ne tikai fakultātē, bet arī «Liesmā» slavēja paveikto, piedāvāja interesantas prakses iespējas, uzņēmās arī mana diplomdarba izstrādes vadību. Studentei vienkārši paveicās: raksts nevarēja neizdoties, jo tajā uzrunāja spēcīga, zinātkāra, vispusīga PERSONĪBA. Par visu ar savu — ne vienmēr pa spalvai — viedokli. Saruna Ināru parādīja arī kā aktīvu teātra izrāžu un citu kultūras pasākumu apmeklētāju, lielu lasītāju, rokdarbnieci, gādīgu divu meitu māti un vienmēr spriganu sievieti.
Šoreiz Vīru lietās atkal parunāsim par medībām. Vēl konkrētāk — par vietējo dižmedījumu trofejām, pie kurām noteikti pieskaitāmi meža ragaiņu ragi. Šodienas objekts — staltbriedis jeb Eiropas staltbriedis — izvērstai apskatei nav izvēlēts nejauši. Pirmkārt, staltbrieža bullis pēc medību ekspertu vērtējuma ir izcilākais Latvijas medījums, otrkārt, pirms pāris nedēļām, precīzi 27. septembrī, Mazsalacas pusē Skaņkalnē tika nomedīts patiešām varens staltais ar iespaidīgu vīrišķo rotu — milzīgiem ragiem, kuri acīmredzami velk uz novērtējumu zelts! Bet visu pēc kārtas...
Tāds uzskats par darbību Rotari klubā ir šī gada Valmieras rotariešu līderim. Viņam ir tikai 28 gadi, un viņš, ARTIS ZEIĻA, ir jaunāks par visiem līdz šim amatā pabijušajiem Valmieras Rotari kluba prezidentiem, un tieši viņš ir uzsācis Valmieras kluba trešo gadu desmitu.
Šodien Latvijas skolās ienāk īpašie svētki, mazliet draiskulīgi, arī nedaudz nopietni iezvanot stundu saviem gudrajiem ikdienas skolotājiem, jo šīs dienas tradīcija daudzus gadus ir, ka visu varu savās rokās pārņem skolēnu pašpārvaldes, organizējot savu stundu sarakstu un dienas norisi pēc savas gribas un patikas.
Nu jau aizmirsušies laiki, kad ugunsdzēsēji tikai dzēsa un rūpējās par ugunsdrošību. Mainījies pat dienesta nosaukums, un tagad tajā, līdz ar to arī reālajā darbībā, ienācis vēl viens vārds — glābšana. Izrādās, ar glābšanas darbiem saistās turpat puse izsaukumu uz notikumiem.
«Mācīties man ļoti patīk. Labprāt apmeklēju visādus seminārus. Šovasar uz vienu bijām kopā ar dēlu, tur stāstīja par akmens mūra atjaunošanu. Mums laukos tas aktuāli. Bet šonakt aizķēros pie datora, skatījos filmu par nefrītu. Zināji, ka nefrīts ir dzīvs, ka elpo?» sacīja REGĪNA DEVĪTE, Valmieras drāmas teātra aktrise, izrāžu vadītāja, kuru tagad noteikti puse Latvijas pazīst kā Zentu no seriāla «Ugunsgrēks». Regīna atkal filmējas un mierina visus, kuri pirmajās sērijās viņas vārdu titros un ekrānā neredz. Zenta viesnīcās atkal šiverēs, bet dažas epizodes vēlāk.
Valmieru reizēm sauc par sporta galvaspilsētu. Arī valmierieši izvēlas aktīvu dzīvesveidu.
Pirms pāris dienām atklātas Paralimpiskās spēles Riodežaneiro.
RIO komandā ir 11 atlēti, kuri aizstāvēs Latvijas vārdu un godu. Vakar uz starta izgāja titulētākais Latvijas paralimpietis Aigars Apinis. Mājās palika daudzi sportistu ar invaliditāti draugi, paziņas, kuri tur īkšķus. Starp viņiem arī cēsnieks AIGARS MIKLĀVS. Cilvēks, kuru Latvijā sauc par ratiņbasketbola krusttēvu un tagad arī šefu.
Gaidījām, bet nesagaidījām — tā šoreiz jāteic par mūsu BMX braucēju startu Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Labi apzinoties, cik šajā sporta veidā milzīga nozīme veiksmei un nejaušībai, klusībā ticējām, ka Māris Štrombergs un Edžus Treimanis pusfinālā jau nu noteikti iekļūs. Neiekļuva. Diemžēl. Tā gadās. Kāpēc tieši ar mūsu sportistiem, to jautāju Latvijas BMX izlases galvenajam trenerim IVO LAKUČAM.
Tāls ir zvaigznes ceļš,/Uz kurieni Tev mani vest?/ Pa taciņu mazu gar Gauju/Vai pasaulē loku mest? Šos I. Cipes un R. Kaupera dziesmas vārdus Valmieras Pārgaujas ģimnāzija izvēlējusies, aicinot savējos uz skolas 45 gadu svētkiem «Pārgauja gaismo!». Un tie nav tikai skaisti vārdi, bet dziļi izteic skolas, skolotāja būtību — nākt ar gaismu un sēt to skolēnu nākotnes ceļā.
Olimpisko spēļu laikā MAIGA FADEJEVA biežāk nekā ikdienā skatās televizoru, pēta informāciju internetā. Tas nervs, ka jājūt līdzi Latvijas sportistiem, viņā ir dzīvs. Taču Maiga saka: «Ja mans dēls (soļotājs Aigars Fadejevs — red.) tagad būtu Rio, no šādas sarunas es izvairītos. Mammām pirms atbildīgajiem startiem nevajag sniegt intervijas, tāda bija mana pārliecība. Vēl labi zinu, ka katrs šāds atbildīgs starts ir mammām īstas briesmas.»
Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes Dievnamā šonedēļ izskanēja koncertu cikla «Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas ērģelēm 130» pēdējais koncerts. Draudzes ērģelnieks LEONS ĀĶERIS jau divdesmit gadus katrā dievkalpojumā apzinīgi kalpo kopā ar seno, unikālo mūzikas instrumentu. Viņa rūpes par to ir apbrīnas vērtas.
«Ikdiena mums paiet ar kolēģiem, ģimeni, kaimiņiem. Kapu svētkos, kas tagad vasarā, kopā sanāk radinieki, kas redzas varbūt reizi gadā. Kādreiz ironizē par to, ka pārlieku kapus kopjam, bet tā ir latviešu tradīcija. Uz kapiem ejam ne tikai, lai uzpostu, bet lai kavētos domās, un kurš tad pateiks: ir tā pareizi vai nav,» tā AIVA LASE, kura par sēru ceremoniju vadītāju strādā jau 40 gadus.
2016. gada vasaras Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro līdz ar sportistu delegācijām un medijiem piedalās arī 45000 brīvprātīgo no visas pasaules. Starp tiem Valmieras drāmas teātra aktieris Oskars Morozovs, kurš savu loloto sapni realizējis ar sociālo tīklu palīdzību, uzturot Facebook lapu ar nosaukumu Oskars brauc uz Rio.
Rīgas Japāņu skola (Rīgas Kultūru vidusskola) uzrunāja Rokenu ģimeni par iespēju vasaras brīvlaikā savās mājās uzņemt japāņu skolnieci. Jau tajā brīdī viņi ar nepacietību gaidīja, kad ciemos ieradīsies meitene no pavisam citas pasaules malas — Neo Satake.
Ļaudīm visā pasaulē priesteris GENNĀDIJS MOHŅENKO vēstījis: «Pieņemiet ģimenē bāreni!» Viņš zina, ko runā, jo pats audzina 32 ielas bērnus, bet izglābis vēl tūkstošus.
Viņš dzimis Valmierā, pēc tam dzīvojis Matīšos, Mazsalacā, bet no sestās klases skolojies Valmierā Pārgaujas ģimnāzijā. Tad studijas Latvijas Universitātē, armijas pauze, atkal vācu valodas studijas. 1989. gadā sācis strādāt Valmieras ģimnāzijā un 1999. gadā izlaida savu pirmo un vienīgo (no piektās klases) audzināto klasi. Pēc tam vēl kādu laiciņu nostrādājis Valmierā un tad devies kā latviešu Sprīdītis ar labām vācu valodas zināšanām ceļa kulē uz Briseli. Kopš 2004. gada decembra IGORS BĒRZIŅŠ ir tulkotājs šajā Eiropas Savienības galvenajā pilsētā.
Pansionātā «Valmiera» sociālā darbiniece MAIJA OZOLIŅA strādā trīs gadus. Viņa no brīvprātīgās kļuvusi par profesionāli un priecājas, ka reiz izdarījusi ļoti pareizi, izvēloties studēt un strādāt atbalstošajā profesijā.
Ir tādas pavisam nejaušas tikšanās, kas izvēršas par interesantu sarunu. Tieši tā gadījās pirms nedēļas, kad vēlā piektdienas pēcpusdienā redakcijas durvis vēra stalti noaudzis vīrs ar kaut kur redzētu seju. Sākām runāt par Valmieras vīru basketbolu, pārgājām uz Latvijas izlasi, globālo politiku un bēgļu problēmu, taču finišējām... operā! Jo negaidītais ciemiņš bija neviens cits kā jau pēc kārtas 24. Siguldas Opermūzikas svētku producents un radošais direktors DAINIS KALNS.