Iepriekšējās nedēļas nogalē tādā valstī kā Turcija notika valsts apvērsuma mēģinājums. Daļa armijas mēģināja gāzt valsts visai ekscentrisko un autoritāro prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un atstādināt no varas viņa vadīto politiskā islāma partiju, kas gan oficiāli nez kādēļ saucas par Taisnīguma un attīstības partiju.
Pirms pāris dienām nejauši gadījās būt par liecinieku nepatīkamam incidentam — kāda Valmieras lielveikala pārdevēja, automātiski pieskaitījusi apkalpojamajai kundzei lieku preci, pēc aizrādījuma tas nav mans dusmīgi svieda pret leti plastmasas glāzītes, it kā tās un to pircējs — ņiprs skolaspuika — būtu vainojami pašas misēklī. Pārdevējas nīgrumam varētu būt vairāki skaidrojumi — garās darba stundas, zemais atalgojums, iespējams, kāda klizma ģimenē, bet tas nedod tiesības kļūt nesavaldīgai pret pircēju, jo vairāk — pret bērnu. Kas notiks, ja tāpat, ar spēku triecot pret slīdlenti pirkumus, sāks rīkoties lielveikalu apmeklētāji dusmās par stāvēšanu garumgarā rindā reizēs, kad no sešām kasēm darbojas labi ja divas!
Protams, izglītībai Latvijā ir jāmainās! Patlaban visos līmeņos visi sapratuši, ka tā, kā ir — nu, nav īsti labi... Vēl ko, es ceru, ļoti daudzi ir sapratuši — vienalga, vai tā ir ražošana vai pakalpojumu sniegšana, pievienotās vērtības radīšana var izglābt Latviju.
Uz kopējā informācijas fona, kuru aizvadītajās dienās veidoja gan baisie notikumi Francijā un Turcijā, gan skaļais Positivus tepat Salacgrīvā, pavisam klusi un mierīgi sabiedrība vismaz publiskajā telpā reaģēja uz faktu, ka piektdien Latvijas valdība bez garām debatēm pieņēma «Audzināšanas vadlīnijas» — noteikumus par tikumisku audzināšanu izglītības iestādēs. Noteikumi faktiski bija vajadzīgi, jo pirms gada Saeima apstiprināja grozījumus Izglītības likumā, līdz ar to jautājums, ko īsti nozīmē grozījumu prasības un vai pedagogam jaunajā mācību gadā kaut kas jāmaina savā darbā, mācību saturā un metožu izmantošanā, ir aktuāls. Gada laikā absurdais apzīmējums «tikumības grozījumi» — it kā pašu tikumību varētu «grozīt» — izpelnījies gana nievu, tomēr iesakņojies kā stereotips. (Starp citu, arī oficiālais jēdziens «izglītojamie», manuprāt, skan nu tā... ierēdnieciski vēsi.)
Pēc britu referenduma, kurā 51,8% nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, sociālajos tīklos arvien biežāk bija lasāmi aicinājumi Latvijas valdībai, kuras īstenotā noziedzīgā politika gadsimta ceturksni dzinusi tautu nabadzībā, bezcerībā un svešumā, nekavējoties sekot Lielbritānijas piemēram un izsludināt tautas nobalsošanu par palikšanu ES sastāvā vai tā pamešanu. Bet, kad NATO samitā Varšavā tika nolemts Baltijas valstīs un Polijā izvietot 1000 vīru kaujas bataljonus, dažu patriotu reakcija kļuva teju vai histēriska, netaupot tādus epitetus kā Latvijas okupācija, svešu valstu armija, valdības kangari, karalauks Amerikas interešu aizstāvībai un tādā garā.
Laikraksta vakardienas numurā Guntis Vīksna pelnīti nosauca KNAB priekšnieka kadru (padzīšanas) politiku par klaunādi. Taču sekas Streļčenoka smieklīgajai rīcībai būs nopietnas: iestāde tiks sakārtota atbilstoši šodienas politiskajai situācijai — ZZS hegemonijai.
Nedēļas nogalē Helsinku specializētās neiroloģiskās veterinārās klīnikas «Aisti» neirologs Sigitas Cizinauskas un veterinārārsts Jānis Jeserevičs, kurš neiroloģijas klīnikā strādā divpadsmito gadu, kopā ar Latvijas kolēģiem vairākās Latvijas veterinārajās klīnikās nodrošināja speciālo izmeklēšanu Latvijas megaesophagus/polineiropātijas skartajiem suņiem. Elektromiogrāfiju veica gan suņiem, kas ēduši suņu sauso barību «Dogo» kopš dzimšanas, gan tādiem, kas to uzturā nekad nebija lietojuši. Izmeklēts arī viens suns, kurš ilgstoši ēdis «Dogo» un par kura veselību īpašnieki nav sūdzējušies.
Kamēr Latvijas sabiedrība kārtējo reizi sajūsminās par galvenā knābista ārpus ekspluatācijai slēgtā Rīgas cirka telpām sarīkoto publisko klaunādi, tikmēr valdība izmisīgi mēģina atrast cienīgu aizstājēju amatu pametušajai VID ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei. Konkursā gribētāji uz šo vietu, kurā gaida smags darbs par neadekvātu samaksu, garās rindās nestāvēja.
Darīt to, kas nav nevienos amata priekšrakstos rakstīts, lai iepriecinātu... Bieži lasām un noteikti arī paši esam piedzīvojuši, būdami ārzemēs: sveši cilvēki sasveicinās, par katru nieku atvainojas, pārdevējas smaida, autobusa šoferi skatās, kad pasažieri ne vien iekāpuši, bet arī apsēdušies, lai droši tad turpinātu ceļu. Sīkumi, kurus pamanām, jo tie ir patīkami.
Vistuvākajā laikā finansējums veselības aprūpei jāpalielina vismaz līdz 4 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē nozarei piešķirt daudz vairāk līdzekļu nekā pašlaik.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Polijas galvaspilsētā Varšavā notika Ziemeļatlantijas alianses jeb NATO samits, kura gaitā tika apstiprināta virkne iepriekš panāktu vienošanos, tostarp par četru starptautisku NATO bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, kā arī alianses austrumu flanga pastiprināšanu. Protams, ar mērķi novērst Krievijas draudus.
Varētu piekrist tiem, kas pēc Latvijas IV olimpiādes Valmierā slavēja šī vērienīgā sporta foruma rīkotājus. Lieliska sacensību gaisotne valdīja visos sporta laukumos un bāzēs, kur tajās trīs dienās gadījās pabūt. Pats galvenais — mūsu pilsētā sabraukušo ciemiņu valodās un attieksmē varēja just, ka dalība olimpiādē nevienam no viņiem nav spiesta lieta. Rīkotāji bija gādājuši par atbilstošu medicīnisko pirmapstrādi visās sacensību vietās, par to paldies visām ātro brigādēm, kuras strādāja no sirds! Kas attiecas uz traumas guvušo pēcapstrādi Vidzemes slimnīcā, tad...
Šarmantā Anglija. Varenā Lielbritānija. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā karaliste. Britu impērijas mantiniece. Miglainā Albiona. Kā lai vēl nosauc britu nācijas citadeli? Vēl var nosaukt par Šekspīra, Karaļa Artūra, bītlu vai princeses Diānas dzimteni. Epitetu britu nācijai ir atliektiem galiem. Literatūras klasika, kino māksla vai mūzika uzbur daudzus britu tēlus. Viens ir kalsns džentlmenis ar cilindru galvā un spieķi rokā.
Skandāls ap «Lielvārdes 200 miljoniem» pilnībā laupa pašvaldību politiķiem iespējas sūdzēties par nepietiekami plašām pilnvarām: izrādās, novada domes (bijušajam) priekšsēdētājam, kurš noticējis savai ģenialitātei finanšu lietās, pietika parakstīt pāris papīrus, lai valdība satrauktos par iespējamām problēmām visai valstij.
Tikai šonedēļ, kad ceļu būvdarbu sezona jau pilnā sparā rit vismaz divus mēnešus, Valmierā sākas pietiekami vērienīgi un izpildījumā gana sarežģīti Georga Apiņa ielas rekonstrukcijas darbi. Aizkavēšanos izraisīja iepirkuma konkursa rezultātu, kur par uzvarētāju tika atzīts uzņēmums Ceļu pārvalde, apstrīdējums. Kāds no konkurentiem, neriskējot sūdzības atteikuma gadījumā pilnīgi ne ar ko, norāva stopkrānu procesam, kas turpināsies ar uzvarētājam ļoti nepatīkamu pāris mēnešu nobīdi laikā.
Nu jau gan oficiāli, gan vēl ne gluži oficiāli pasākumos par Valmieras himnu piesaka Georga Dovgjallo «Dziesmu par Valmieru» ar īpaši uzrunājošām Hermaņa Paukša dzejas rindām: Man gods par kreklu tuvāks/Un brīvība par godu./Stāv pāri visam Valmiera/Ar Gauju līkumotu.
Lielbritānijā notikušais referendums par valsts turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) ir radījis virkni jautājumu arī pašmāju politiķiem, tostarp jautājumu par to, cik lielā mērā mēs esam gatavi notikumiem, kurus pieņemts dēvēt par «melnajiem gulbjiem».
Zemkopības ministrijas mājaslapā notiek aptauja par zaļo publisko iepirkumu pārtikas produktu piegādēs un ēdināšanas pakalpojumos. 44% aptaujāto uzskata, ka zaļais iepirkums ir labs, tālāk attīstāms veids, kā atbalstīt vietējos ražotājus un veicināt vietējās produkcijas noietu, īpaši tagad, kad valstī joprojām ir nopietnas problēmas piena lopkopībā, cūkkopībā un arī dārzeņkopībā. 22% domā, ka zaļais iepirkums samazina ietekmi uz vidi, bet 33% izsaka viedokli, ka zaļais iepirkums vēl pienācīgi nedarbojas, ka pie tā jāpiestrādā visām ieinteresētajām pusēm.
1991. gadā Latvijas zinātne nodarbināja 12 tūkstošus zinātnieku. Pašlaik ir 3700. Kur palikušas divas trešdaļas latviešu zinātnieku? Daļa politikā, daļa bankās, daļa uzņēmumos, daļa ārzemēs. Ļoti daudz bija to, kuri pameta ķīmiju, medicīnu, materiālu zinātnes, fiziku, elektroniku... Ko tas izskaidro? To, ka PSRS koncernu savienotajā ekonomiskajā telpā Latvijai bija sava noteikta loma augstā intelektuālā potenciāla, kas ir šajā zemē, un labās infrastruktūras, darba disciplīnas un visu pārējo komponentu dēļ. Latvijā tolaik bija uzņēmumi, par kuriem gādāja katrā uzņēmumā, katrā augstskolā, tai skaitā arī Zinātņu akadēmijā, esošā pirmā daļa, kuru uzraudzīja VDK darbinieki, un šī daļa raudzījās, lai militārie noslēpumi neaizplūstu tur, kur tiem nevajadzētu aizplūst.
Ir paredzēts, ka šodien saimnieks (lasi Ministru kabinets) pieliks algas lielai daļai savu strādnieku (pedagogu): koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē panākta vienošanās, ka beidzot izskatīšanai valdībā tiek virzīts pedagogu atalgojuma jaunā modeļa projekts. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis paziņojis, ka saturiski jaunais modelis esot pabeigts, panāktas pamatvienošanās ar citām ministrijām un sociālajiem partneriem — Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, arī ar lielu daļu pašvaldību. Ar tām pašvaldībām, kurām jaunais modelis varot radīt finansiālas problēmas, ministrs esot gatavs runāt atsevišķi un palīdzēt tās risināt.