Vakar Valsts prezidenta izvirzītais premjera amata kandidāts Andris Kulbergs no Apvienotā saraksta devās uz Rīgas pili atskaitīties par paveikto salīdzinoši īsā laika sprīdī pēc Evikas Siliņas (Jaunā Vienotība) valdības demisijas.
Šajās pārdomās vien pašā virsrakstā piezagās ironija, turpmāk tās vairs nebūs, jo tai nav vietas.
Šo pirmdien Jēkaba ielā nācās vērot tik pamācošu parlamentāro tikumu ainiņu, ka nevaru tajā nepadalīties ar Tevi, lasītāj.
Kādā jaukā dienā biju Baldones observatorijā, kurā atrodas Baltijā lielākais teleskops.
1981. gadā Valmierā atklātā tēlnieces Timiānas Munkēvičas skulptūra Valmieras puikas šobrīd jau labu laiciņu (kopš 2007. gada) no Valmieras muzeja pagalma Gaujas labajā krastā pārcēlusies uz Pārgauju tieši laukumā Vidzemes Augstskolas ēkas priekšā.
Pēc Evikas Siliņas (JV) paziņojuma par viņas vadītā Ministru kabineta demisiju un Saeimas deputāta Andra Kulberga (Apvienotais saraksts) nominēšanas kā iespējamajam nākamajam valdības vadītajam publisko telpu ir pārpludinājušas dažādas spekulācijas par iespējamajiem turpmākajiem notikumu attīstības scenārijiem.
Maijs, kā zināms, neatkarīgas Latvijas valsts vēsturē ir zīmīgs mēnesis.
Man kā grāmatu lasītājai reizēm gadās tā, ka uz atlaidēm nopērc kādu grāmatu, bet beigu beigās saproti, ka tā nav tā, ko vēlies paturēt savā grāmatu plauktā.
Uz tādu jautājumu gribētos saņemt atbildi gan no ekspremjeres un viņai «piederošās» Vienotības, gan no valdību sagrāvušās partijas Progresīvie.
Deja, dziesma, kokles spēle nav tikai radoša vai izglītojoša nodarbošanās, tas latvietim ir sevis apzināšanās dziļums un pašizpausme, kas vēsta par mūsu tautas identitāti, gluži tāpat kā latviešu valoda.
Pēdējā mēneša laikā man sanācis piedalīties divos lielākos pasākumos Valmieras tehnikumā, kuru mērķis bija valstiskā līmenī aktualizēt profesionālās izglītības nozīmi šodienas ekonomikā, jo darba tirgus pieprasa arvien zinīgākus un profesionāli motivētus darbiniekus.
Jo tuvāk nāk rudens un tajā gaidāmās nākamās Saeimas vēlēšanas, jo vairāk šķēpu tiek lauzts par visdažādākajiem jautājumiem, risinot kā īstas, tā arī izdomātas pretrunas.
Pagājušajā ceturtdienā Latviju piemeklēja, iespējams, trešais nopietnākais svešzemju dronu ielidojums mūsu valsts gaisa telpā, pārkāpjot Latvijas robežu no agresīvās kaimiņvalsts Krievijas puses.
«Kad pateicu, cik man gadu, viņa pagriezās un aizgāja.» Tā nesen telefonsarunā stāstīja kāds mūsu novada seniors no Rūjienas.
Jāatmet malā profesionālā nenovīdība un skaļi jāatzīst: Jānim Domburam īpašajā LTV raidījumu ciklā Kādai jābūt 15. Saeimai? partiju izvaicāšana tiešām iet no rokas.
Maijs atnāk ne tikai ar manāmi garākām dienām, spožāku sauli debesīs un dārzā uzplaukušajām narcisēm un tulpēm, bet arī ar skaistiem svētkiem par godu mūsu mammām.
Latvijas publiskajā telpā nesen tika sacelta iespaidīga ažiotāža apkārt faktam, ka ne viena vien valsts augstākā amatpersona dažādos laikos un vietās ir izmantojusi lidostu VIP (valsts valodā – ļoti svarīgu personu) zāles. Pēc visa spriežot, dūmu (skandalēšanas tuvojošos Saeimas vēlēšanu dēļ) šajā gadījumā ir ievērojami vairāk nekā uguns.
Maija pirmo četru dienu kalendārā uzreiz divi ļoti būtiski Latvijai svinami datumi. 1. maijs kā varbūt nedaudz globāli atzīmējami, taču tai pašā reizē mūsu tautai tik piedienīgie Darba svētki, vienlaikus arī ar nacionālo identitāti nesaraujami saistītā Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
Tuvojoties nozīmīgām gadadienām, šajā gadījumā 4. maijam – dienai, kad 1990. gadā tika pasludināta Latvijas Republikas atjaunošana, tradicionāli ir pieņemts atskatīties uz paveikto un izvirzīt jaunus mērķus nākotnei.
Zaļās enerģijas vilinājums Eiropas Savienībā un arī tik ļoti iztapīgajā Briseles klimata direktīvu ieviesējā Latvijā joprojām aktuāls, par dominanci jauno zaļo piedāvājumu tirgū diezgan aktīvi sacenšoties saules enerģijai, vēja enerģijai un vienu brīdi nežēlastībā kritušajai atomenerģijai.