Klīst runas, ka Eiropas Komisija esot pakļāvusies politiskajam spiedienam un emisiju samazināšanas mērķi 2040. gadam ir padarījusi vieglāk realizējamu, iekļaujot darbības modelī tā sauktos elastīguma jeb pielāgojamības mehānismus, piemēram, starptautiskos oglekļa kredītus.
Kaut kādā ziņā ir sajūta, ka nedēļa pavadīta paralēlā pasaulē.
Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Latvijas Republikas Saeimai būs savs pārstāvis vai pareizāk – pārstāve ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kura uzdevums būs aizstāvēt un virzīt Latvijas intereses ASV Kongresā. Savukārt šo amatu ieņems diplomāte Evita Čikute, kura iepriekš Latvijas vēstniecībā ASV jau ir atbildējusi tieši par sakariem ar ASV Kongresu.
Viņnedēļ ceturtdienas pēcpusdienā Valmierai pāri kopā ar lietus gāzi un zibeņošanu pārskrēja pamatīgs pūtiens.
Vasara ir brīdis, kad vairums bērnu un jauniešu internetā pavada vairāk laika, nekā ierasts, – vecākiem ir sarežģīti atrast bērniem saturīgas nodarbes visas vasaras garumā.
Neviens neapšauba aksiomu, ka cilvēks ir mums apkārtējās dabas sastāvdaļa, apzinīga būtne, kuras ziņā ir gādāt par dabas un apkārtējās vides ilgtspēju.
Ir vairāki pētījumi par cilvēku paradumiem, arī par rīcību, mainot darbavietu.
Kāpēc mums vajadzētu uzskatīt, ka politiķi piedāvā iesaldēt savas algas tāpēc, lai tās, mūs kaitinot, nepieaugtu? Tikpat labi tas ir risinājums, lai tās nesamazinātos.
Jūnija sākumā vietnē Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par veterinārmedicīnas izmaksu iekļaušanu attaisnoto izdevumu sarakstā. Iniciatīvā teikts: «Latvijā mājdzīvnieku īpašniekiem ir pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību, tostarp arī savlaicīgu ārstēšanu.
Šoreiz būs pārdomas par vasarā darāmajiem darbiem. Pirmās gluži vietējas, bet otrās – ar nedaudz starptautisku piesitienu, iespējams, subjektīvākas, jo vienkārši uz emociju pamata, bet atbilstoša likuma burta piesaukšanas.
Vēl jūnija beigās bez īpašas ievērības tika atstāta kāda gana interesanta diskusija – par to, ka arī kā minimums Latvijas lielo pilsētu, pirmkārt jau Rīgas, mēru un vicemēru biroju vadītāji, padomnieki un vēl kādu līdzīgu amatu īpašnieki varētu iegūt valsts amatpersonu statusu.
Globālās sasilšanas draudus šodien sabiedrībā uztver ļoti dažādi, taču jebkurā gadījumā jau teju desmit gadus pasaulē eksistē dokuments, kas paredz vienotas aktivitātes šo draudu mazināšanā.
Reizi četros gados rudens pirmajā pusē plašsaziņas līdzekļi atgādina, ka vēlēšanas ir pilsoņa pienākums, un mēs dodamies pie urnām.
Filmas «Straume» autori uzaicināti pievienoties ASV Kinoakadēmijai, jo latviešu veidoto filmu par kaķīti un viņa draugiem turpina skatīties visā pasaulē un tā jau saņēmusi vairāk nekā 70 starptautiskās balvas.
Svētki jau nolīgoti un nojāņoti, Pēterdienā tiem jāliek punkts.
Neilgi pirms Līgo svētkiem simbolisku neuzticības balsojumu Saeimā izturējusī Ministru prezidente (simbolisku tādēļ, ka nekādu iespēju gāzt valdību opozīcijai nebija) Evika Siliņa nāca klajā ar aicinājumu iesaldēt ministru un citu augstu valsts amatpersonu algas.
Man vienmēr šķitis, ka vasaras saulgriežu svinības ir teju gaidītākie gadskārtu svētki latvieša kalendārā.
Mēs esam dažādi. Tāpēc arī tik dažādi ir mūsu Līgosvētki, lai kā censtos folkloristu fanātisms vai, gluži otrādi, lielveikalu dārdošais komerctroksnis. Taču kopīga ir mūsu vēlme – nu, vai arī kādam tikai ieradums – tos svinēt.
Rīta radio ziņās dzirdu, ka vēl mirklis, un dienas pa minūtei saruks.
Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatam ir izvirzīts bijušais ilggadējais Salaspils mērs, bet pēc tam bijušais klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).