Viedokļi

Advente – klusuma laiks pārdomām un daļēji jau arī aizejošā gada darbu izvērtējumam.

No zvērināta kalnos kāpēja un dažādu fiziski ekstrēmu grūtību meklētāja dzirdēju stāstu par to, kā reiz ceļojumā, kurā nebija paredzēts iekarot augstas virsotnes, vienam pašam atrodoties mazapdzīvotā pasaules malā nelielu kalnu grēdu pakājē, izmantojot izdevību, devies pastaigāt pa kalnu taciņām ar vieglu mugursomu plecos.

Ja valstī jau ir vairāk nekā simt tūkstoši cilvēku, kuriem jāārstējas no «saldās slimības», valdībai to vajadzēja jau sen pamanīt un rīkoties. Atrast naudu, lai veselības ministrs varētu sevi apliecināt arī darbos.

Sakiet, nu kā var gadīties tā, ka starp Mūžības svētdienu un Ziemassvētku gaidīšanas laiku mēs ļaujam iekrist Melnajai piektdienai?

Pagājušās nedēļas nogalē Saeimā un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (kā tagad sauc daļu no bijušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, lai gan nosaukums ir lielā mērā pievilkts aiz ausīm un pielāgots abreviatūrai VARAM) notika tāds interesants gada pasākums kā forums par iedzīvotāju padomēm pašvaldībās.

Kā šodienas vidusskolas absolventam iekļūt un izdzīvot darba tirgū?

Sirēnu tā, ka šermuļi skrien pār kauliem un asinis stingst, man nācies dzirdēt dažas reizes mūžā – ugunsgrēka izziņošanā, kā mācību trauksmi un arī kā savdabīgu efektu aizsaulē aizgājušā godināšanai bēru ceremonijas laikā, kad no briesmīgās gaudošanas plašā apkārtnē saausījās, iespējams, ne tikai dzīvie. 

Tikpat neprognozējami kā laika apstākļi Ziemassvētkos ir gaidāmi notikumi Saeimā, kad vēl pirms brīvdienām jāievēl jauns Latvijas Bankas prezidents, jo Mārtiņa Kazāka pilnvaras beidzas 21. novembrī.

Par mūsu pašu latviešu valodas atvieglošanu pirmoreiz uzzināju pavisam nesen, kad Facebook izlasīju ziņu par pilnīgi oficiālu vēlmi uzlabot latviešu literatūras klasiku – brāļu Kaudzīšu Mērnieku laikus.

Dzīves dārdzības kāpums, uzjundot sabiedrības izmisumu un sašutumu, atkal rada mūsu politiķos neizbēgamo kārdinājumu to deklaratīvi apkarot ar sev pieejamo ieroci – administratīvo varu.

Domāju, ka ikviens ir dzirdējis ģimenes, draugu, paziņu pieredzi ar krāpniekiem.

Pēdējā mēneša laikā Latvijā gana iespaidīgas kaislības ir raisījis tāds pasākums kā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (AF) atbalsta programma mediju modernizācijai un digitalizācijai.

Es nezinu, ja godīgi, es tiešām nezinu, vai mammas kara laikā lasa priekšā pasakas saviem bērniem. Vai lasa, kad bērns jāieaijā pagrabā, vannas istabā? Varbūt stāsta?

Varbūt ne man to klājas atgādināt, bet tomēr: patiesam patriotismam bez tā kvēlas izrādīšanas ir vajadzīga arī sāpe par Latviju un apņēmība celt to stiprāku.

Adopcija ir sarežģīts un emocionāli sensitīvs temats, kas prasa atbildīgu pieeju no vecāku puses attiecībā uz atklātību ne tikai pret bērnu, bet arī paplašināto ģimeni un sabiedrību.

Abu roku un kāju pirkstu nepietiks, lai uzskaitītu, kas mums savas atjaunotās valsts trīs gadu desmitos ir nogājis greizi.

Donalda Trampa pārliecinošā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, kā arī republikāņu – trampistu triumfs pārējos vienlaikus ar šīm vēlēšanām notikušajos balsojumos ir notikums, kas jau atstāj nenoliedzamu ietekmi uz politiskajiem procesiem daudzviet pasaulē un jo īpaši Eiropā.

Šis novembrī ir īpašs laiks. Ielās un laukumos daudz vairāk sarkanbaltsarkano karogu, pie krūtīm spraustu lentīšu Latvijas karoga krāsās, degošu lāpu, nemaz nerunājot par tūkstošiem svecīšu gan īpašos kārtojumos, gan vienkārši tāpat – varoņu piemiņai. 

Novembris – Latvijas neatkarības cīņu un valsts dzimšanas dienas mēnesis – ir tik pilns ar dažādiem svinību un atceres pasākumiem, ka citām politiskajām aktivitātēm un notikumiem uzmanību pievēršam mazāk.

Es saprotu, ka cilvēki vēlas iegādāties lietas par izdevīgām cenām.