Viedokļi

Vakar parādījās ziņa, ka atbilstoši «DNB Latvijas barometrs» pētījumiem  augustā ļoti strauji pieaudzis iedzīvotāju optimisms. Pat dažiem vienmēr visu apšaubošajiem un neapmierinātībā ņurdošajiem būs pārsteigums, ka īpaši  optimisms ir pieaudzis par patreizējās valdības darbu. Nākamā gada budžeta pieņemšanas strīdu  paplosītā, daždien it kā uz krišanas robežas jau balansējošā valdība iedzīvotāju vērtējuma indeksa skalā ir atzīta par pieciem punktiem labāka, nekā tā mums visiem šķita pirms mēneša, kad strīdiņi par nākamā budžeta naudas dalīšanu vēl nebija sākušies un viss šķita daudz stabilāks un rāmāks.  Iespējams, ka vērtējumu pozitīvi ir ietekmējusi nevis valdība kopumā, bet strīdīgie, prasīgie  ministri. Gribas taču ticēt, ka viņi strīdas nevis savā, bet mūsu labā un no viņu prasīguma  arī mums kaut kas vairāk tiks.

23. augusts – Molotova un Ribentropa pakta parakstīšana – ir traģiska diena Latvijas valstij, tomēr tieši šajā dienā pirms gandrīz divdesmit gadiem ar milzu entuziasmu sākās arī Latvijas valsts atjaunošana. Šodien šis entuziasms ir acīm redzami noplacis, jo iznākums, bieži piesauktie brīvais tirgus un demokrātija, jūtami atšķiras no cerētā, lai gan vainojami pie tā lielā mērā esam mēs paši.

Izlasot 19. augustā «Liesmā» publicēto Ronalda Gruncka vēstuli ar virsrakstu «Klusums pirms vētras», radās doma, ka tās autoram attieksme pret krievu valodu ir tāda pati kā zināmajam mājputnam pret sarkanas krāsas lupatu.

Kopš svētdienas pēcpusdienas nācijai ir atkal jauns iemesls lepnumam par savu tautieti – septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa tālajā Pekinā izcīnījusi bronzas godalgu pasaules čempionātā vieglatlētikā. Tagad visās atsauksmēs lasām sajūsmīgus kāda malacīte!, mēs ar tevi lepojamies! un tādā garā, kaut gan pēc pirmās sacensību dienas, kuru Laura noslēdza necilajā 13. vietā, vairums komentētāju atļāvās sportisti bargi kritizēt. Tipiskā latviešu manierē – kamēr neiet, tikmēr noliekam, tiklīdz paveicas, tā slavējam.

Zemkopības ministrijas nozares portālā sadaļā par Valsts meža dienesta jaunumiem publiskotā informācija vēsta: «Projektā «Esošo ugunsnovērošanas torņu rekonstrukcija un jaunu ugunsnovērošanas torņu būvniecība» no koka ir uzbūvēts jauns ugunsnovērošanas tornis Rīgā, Bumbu kalna apkārtnē. Tas izvietots kultūrvēsturiskā vietā – vienā no 1919. gada Rīgas atbrīvošanas kauju piemiņas vietām. Tornis atrodas salīdzinoši augstā vietā, lai savlaicīgi atklātu meža ugunsgrēkus Rīgas un Pierīgas teritorijās, kuras atrodas Daugavas kreisajā krastā. No Valsts mežu dienesta rīcībā esošajiem 183 meža ugunsdrošības torņiem 5 ir uzbūvēti no koka. Projekts ir īstenots, piesaistot ES fonda līdzekļus un tā mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.»

Leļļu teātris nevarēs nolietotos skatītāju krēslus kaut daļēji aizstāt ar jauniem, jo valdība tam pieprasa ieskaitīt valsts budžetā dividendes – 90 procentus no gūtās peļņas. Ministru prezidente un finanšu ministrs, šķiet, joprojām neatgūstas no ES prezidentūras «birokrātiskā karnevāla» skurbuļa. Viņi neapjēdz, cik piedauzīga ir valdības demonstrētā «principialitāte» leļļiniekiem atņemto 10 369 eiro dēļ.

Valdību veidojošās partijas ir sākušas knapināt nākamā gada budžeta kontūras. Vajadzību, kā vienmēr, ir milzums, bet nauda to apmierināšanai vēl jāsameklē. Lai arī budžeta darba grupas sanāksmes nu jau notiek katru dienu, pagaidām stabilākie rādītāji, kas iezīmē nākamo budžetu, ir vien trīs skaitļi: iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme vismaz 3% apmērā, 2% inflācija un tikai 1% budžeta deficīts no IKP.

Pagājušajā nedēļā milzu ažiotāžu izraisīja ziņa, ka Krievijā gatavojas veikt dzelzceļu līniju uz Latviju remontu, kamdēļ uz pāris mēnešiem samazināsies kravu plūsma uz Latvijas ostām. Pār virknes amatpersonu galvām pēkšņi nāca apskaidrība, ka gadījumā ja šāda Maskavas rīcība ir politiski motivēta (par ko Latvijā šaubās retais) un Krievijas tranzītkravu apjomi strauji ies mazumā ilgtermiņā, nopietnas problēmas gaida ne tikai Latvijas tranzīta nozari, bet pat visu valsts ekonomiku kopumā. Šprotu importa aizliegums uz šāda fona pat nebūs problēma, bet tā – sērkociņš.

Ceļu būvnieki ir satraukti par valdības attieksmi pret ceļu infrastruktūru kopumā un jo īpaši pret reģionālajiem un vietējiem ceļiem. Tie strauji brūk, valdībai noskatoties, kā strukturāla un finansiāla nesakārtotība «aprij» mūsu nacionālo bagātību – ceļus.

Izbrīnu tas neizsauc, jo muļļāšanās, kautrība, nekonkrētība un šaubas jau kuro gadu skolotājus uztura veselīgā stresā kā pēc skolas gada, kad nav skaidrs, kas viņus sagaida rudenī, atgriežoties skolā pirms jaunā mācību gada sākuma. Tiesa, sākot jau ar jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobāciju vairākās Latvijas skolās, pārmaiņas izglītībā ir tā kā sākušās un dažādās sanāksmēs un sarunās pieņemas spēkā. Tomēr neskaidrību ir ļoti daudz, par kurām stingri iebilda un turpina to darīt gan paši pedagogi, gan viņu arodbiedrība, jo attiecīgās ministrijas ierēdņu apgalvojumam, ka pedagogi no jaunā modeļa būs tikai ieguvēji un pat saņems labāku samaksu par darbu, un arī par pienākumiem, par kuriem līdz šim viņi nesaņēma neko vai tikai grašus.

Ziņa, ka Krievija varētu apturēt ogļu tranzītu caur Rīgas ostu, daudzos cilvēkos izraisa vien patiesu sajūsmu: «Urā, beidzot nokratīsim vēl vienas važas, kas mūs saista ar agresīvo austrumu kaimiņu! Vai tā nav izcila bauda – redzēt Andra Amerika skābo ģīmi?»

Valmieras pilsētas pašvaldības policija ir vairākkārt saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par agresīviem autobraucējiem pilsētā, kas trokšņo, kaucina un dedzina riepas, brauc sānslīdē, taču noķert pārkāpēju, ja policija pārkāpuma brīdī neatrodas blakus, ir ļoti sarežģīti.

Nemitīgo ņurdētāju, visu bijušo valdību (arī jau iespējamo nākošo) darbības pēlēju, blusu meklētāju mežā pat nesastapta lāča ādā pulciņā kopš otrdienas valda liels sašutums. Viņi steidz apšaubīt pētījumu aģentūras SKDS nupat publicētās aptaujas rezultātus, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu dzīvi sasniegusi augstāko līmeni pēdējo desmit gadu laikā.

Augustā valdībā sākas trīs gadu budžeta plānošana, arī 2016. gada valsts budžeta veidošana. Pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to pārstāvjiem, kuri nodrošina sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, gadu desmitiem ir jautājums valdībai: vai jums ir politiskā drosme izveidot Nacionālo NVO fondu Latvijā, kura finansējuma galvenais avots ir valsts budžets? Vai tas, ka nav izstrādāta NVO fonda koncepcija, būs vienīgais patiesais šķērslis pieņemt lēmumu veidot Latvijas Nacionālo NVO fondu jau 2016. gadā, kas ilgtermiņā nodrošinās pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā?

Iepriekšējās nedēļas nogalē Latvijā notika vienlaikus politiska un ekonomiska rakstura zemestrīce — dēļ aizdomām par liela mēroga kukuļņemšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) arestēja viena no nozīmīgākajiem valsts uzņēmumiem — Latvijas Dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni. Tā kā šāda līmeņa amatpersona ir arī politiska figūra, sazvērestību teoriju cienītāji nekavējoties metās meklēt arī aresta politiskos zemtekstus, it īpaši ņemot vērā faktu, ka no darba U. Magone tika atbrīvots nekavējoties, vēl pirms tika publiski paziņoti viņa aresta iemesli.

1991. gada 21. augustā Latvijas Augstākā padome pieņēma Konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu». Šis likums noteica, ka beidzies 1990. gada 4. maijā noteiktais pārejas periods un Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika.

Pašlaik vecajā Eiropā, šķiet, nu jau nav nevienas valsts, kuras dienas kārtību netraucētu sasāpējušais bēgļu jautājums. Visā šajā gan būtu korekti ikreiz, kad tiek runāts par bēgļiem, nodefinēt to statusus, un nebāzt vienā maisā ekonomiska rakstura migrantus ar patvēruma meklētājiem no reģioniem, kuros tiek apdraudēta to dzīvība.

Ne par Blaumaņa noveli būs runa, vienīgi par līdzību ar to. Latvijas sabiedrību ir saviļņojusi gaidāmā Āfrikas bēgļu uzņemšana. Tautas noskaņojumā nav viena viedokļa. Principā neviens neiebilst, ka jāpalīdz cilvēkiem, kas bēg no dažādas motivācijas izraisīto karu, politiskās un reliģiskās vajāšanas draudiem.

Ar Nacionālās apvienības otrdienas mītiņu visvairāk apmierināti izrādās tie, pret kuriem vērsās sapulcēto dusmas. «Vienotība», kas kā eiropeiska partija sakostiem zobiem tēlo bēgļu uzņemšanas entuziastes lomu, izbauda ļaunu prieku: lecīgais koalīcijas partneris iemantojis starptautisku «rasistu» un «neonacistu» slavu.

«Liesmā» jau minēju, ka vairāki Vidzemes piensaimnieki bija sarunājuši vizīti pie Latvijas zemkopības ministra Jāņa Dūklava, lai runātu par ES politisko sankciju dēļ pret Krieviju un tās pretreakcijas —  embargo ES pārtikai — dēļ nu jau gadu samilzušo piena nozares problēmu — nesamērīgi zemajām piena iepirkuma cenām un produkcijas realizācijas samazinājumu.