Viedokļi

Šoreiz atkal par šmucīgām lietām, pie kurām esam vainojami mēs, cilvēki, paši. Par to, kā piecūkojam vidi, kurā dzīvojam, par faktiski kaitniecību pret pārējiem līdzcilvēkiem, par ko nāktos saņemt visbargākos sodus.

Pagājušajā nedēļā Saeima klusi un bez jebkādas ažiotāžas pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas, ja vienkāršoti, tad paredz, ka, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, parādus 10% apmērā varēs piedzīt arī no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem (t.i., arī no valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām un vēl virknes citu maksājumu) arī tad, ja tie nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

Pat politiskie analītiķi atzinuši, ka pasaules drošība kļuvusi nestabila.

Šis nu ir mēnesis, kas sākas ne tikai ar kārtējās algas saņemšanu strādājošajiem un pensijām – pensionāriem, bet arī ar jau precīziem skaitļiem nākamā gada budžeta projektā, kas savukārt noteiks, vairāk vai mazāk naudas mūsu makos ienāks nākamgad.

Man šķiet, ka ikdienas skrējienā mums sāk pietrūkt… Līdzcietības? Pacietības? Iecietības? Mēs mazliet aizmirstam padomāt par to, kā ir citiem.

Kaut kā tieši šonedēļ ausīs sāka griezties «trauksmes zvani» mūsu politiķu un citu atbildīgu amatpersonu teiktajā. Paldies tiem, kuri pie skarbi sacītā tomēr beigās piebilda, ka Latvijas drošības stāvoklis nav pasliktinājies. 

Viesojoties vairākos Valmieras uzņēmumos klātienē, aprunājāmies par lietām, kas nepieciešamas, lai uzņēmējiem būtu iespēja labāk attīstīties, iet uz priekšu. 

Publiskajā telpā nebeidz rimties kaislības, kas saistītas ar starptautiskās politiskās situācijas izraisīto vēlmi atteikties no Krievijas un padomju impēriju Latvijā atstātā «mantojuma» un it īpaši no ielu nosaukumiem vai piemiņas zīmēm, tādi vai citādi saistītām ar abām šīm impērijām un konkrētiem tā laika cilvēkiem.

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Viņnedēļ, stāstot laika prognozi Rīta Panorāmā un pieminot Igaunijas ziemeļos jau uzsnigušo 10 centimetrus biezo pirmā sniega kārtu, ziņu moderators atļāvās pajokot, ka atkal igauņi latviešiem priekšā...

Nedēļas nogalē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika drošības un ārpolitikas forums «Rīgas konference 2023».

Cik cilvēku bēdātos, ja rīt pēkšņi tevis vairs nebūtu? Kam tava dzīve šķiet vērtīga?

Aizvadītajā svētdienā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aizvadīja savu 100. dienu Rīgas pilī. Viņa «medusmēnesis» ar Latvijas sabiedrību joprojām turpinās un, kā šķiet, it kā nemaz netaisās beigties.

Šonedēļ sociālo tīklu vietnēs izskanēja kādas skolotājas lūgums vecākiem pašiem uzraudzīt to, ko bērni nes līdzi uz skolu.

Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Finanšu ministrija (FM) budžeta paketē nākamajam gadam tomēr nevirzīs milzīgu ažiotāžu un vērienīgu kritiku izsaukušos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Pēdējo piecu gadu laikā otro reizi notiek apņēmības pilna rosīšanās ap veco «Sēnīti».

Ne gluži tik ātri, kā bija iecerēts, valdībā top likumprojekts «Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam».

Kaķis vasarai, sabiedriskais transports ik pa stundai un vīri, kas par savu ienākumu avotu izvēlējušies diedelēšanu, – tās varētu būt trīs tēmas, par kurām dalīties pārdomās, bet, tā kā visas trīs es raksturoju ar vārdiem «nesaprotu, kāpēc», tad īsumā par katru, un punkts. Varbūt daudzpunkte, ja kādam vēl gribas šo apdomāt.

Centrālā statistikas pārvalde Latvijas ārējās tirdzniecības datos bezkaislīgā skaudrumā uzrāda to, par ko ekspertu prognozes brīdināja jau vasarā – pasaules ekonomikā ir «sācis pūst bada vējš». 

Kad kredītņēmēju atbalstā iesaista ALTUM, tad mēs skatāmies no mūsu puses ar tiem rīkiem, ko parasti darām. Esmu priecīgs, ka jau ir izskanējis variants, ka finanšu grūtībās nonākušos mājokļu kredītu ņēmējus varētu atbalstīt ar finanšu institūcijas ALTUM garantijām.