Februāra beigās Rīgas pilsētas tiesa krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā piesprieda reālus cietumsodus bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) diviem bijušajiem autovadītājiem, kā arī pieņēma lēmumu, ka viņiem jāatmaksā uzņēmumam līdzekļi, kurus tiesa atzina par iegūtiem krāpnieciskā ceļā.
Laikos, kad bērna dzimumu māmiņa uzzināja tikai mazulītim piedzimstot, līdz atklāsmes brīdim visbiežāk cerēja, ka tas būs zēns – pirmdzimtais, saimnieks, mantinieks, kareivis, sargs, strādnieks...
Kopš 2021. gada jūlija mūsu kalendārs papildināts ar vairākām atceres dienām. 2. marts noteikts kā «Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās piemiņas diena».
Latvieši runā latviešu valodā, un mūsu nav daudz. Ir ļoti labi, ka jaunieši saprot angļu valodu un runā tajā, un liela daļa arī brieduma gados to saprot.
Drīz mēs, Latvijas sabiedrība, uzzināsim par sevi interesantas lietas. Džins no pudeles ir palaists brīvībā: arvien uzstājīgākas kļūst runas, ka cilvēkiem jāļauj izņemt savus pensiju otrā līmeņa uzkrājumus*.
Ik pa laikam nākas dzirdēt vārdu salikumu «finanšu pratība», kas tāpat kā daudzas citas prasmes veidojas ar laiku.
Vakar Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ar solidaritātes apliecinājumiem ukraiņu tautai, kura jau apaļus četrus gadus cīnās pret pilna mēroga Krievijas agresiju, ieradās daudzu Eiropas un pasaules valstu līderi, viņu vidū arī Eiropas Savienības vadošās amatpersonas – Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta.
Plašas un kaismīgas diskusijas ir izraisījis Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) paustais viedoklis par nepieciešamību «stiprināt politisko atbildību» valsts kapitālsabiedrībās, tostarp tādēļ, ka šādas ieceres varbūtēja īstenošana dzīvē kļūs par pagriezienu prom no līdzšinējā valsts kapitālsabiedrību depolitizācijas kursa.
Šodien paiet četri gadi, kopš asiņainais Kremļa punduris sāka mūsdienu civilizētajā Eiropā līdz tam neiedomājamu agresiju pret mierīgu kaimiņvalsti, tajā rītā līdz zobiem nobruņotie Krievijas karapulki ielauzās Ukrainas teritorijā, uzbrūkot gan pa sauszemi, gan pa jūru, gan no gaisa...
«Ja nebūtu kara, mēs nesatiktos,» arvien biežāk dzirdu sakām ukrainietes, kuras kara laikā esmu satikusi Valmierā, un pašlaik viņas ir tās, kas uzsver, ka jādomā pozitīvi, jo «parastam cilvēkam vispirms ir jāpadomā par sevi».
Ziemas spēles piekaļ pie televizora ekrāniem pat tos, kurus ikdienā neinteresē sporta ziņas. Tikmēr pazīstams sporta žurnālists ietekmīgā ziņu portālā donkihotiski aicina skolas sargāt no olimpiskās kustības propagandas.
Pirms nepilna gada manā mājā notika aptauja par to, vai vēlamies, lai vēl viena kompānija ievilktu savu optisko kabeli.
Tiešsaistes platformā manabalss.lv ir izvirzītas divas iniciatīvas, no kuru apspriešanas Latvijas likumdevējiem acīmredzami nekādi neizdosies izvairīties un kuras abas tikpat acīmredzami jau sastopas ar t.s. finanšu sektora pretestību.
Stacijas ielas republika ir pašpietiekama, itin kā būtu radusies un veidojusies paralēli pārējai Valmierai – ar savu vēsturi un likteni, ar savu stāstu, tāpat kā citi mikrorajoni. Garajai Stacijas ielai kā ar ķemmi rūpīgi nošķirtam, taisnam celiņam matos, pirms tos sapin divās bizēs, abās pusēs ir tai piederīgas lielākas un mazākas ieliņas.
Pirmdienas rīts atnāca ar ziņu par kārtējo piemēru, kā mūsu valstī tiek pilnīgi bezjēdzīgi tērēta nodokļu maksātāju nauda.
Nolīst, būt zemākam par zāli, piedzerties līdz zemei – es nezinu, kādas metodes un iespējas vēl vajadzētu izmantot Starptautiskās olimpiskās komitejas pārstāvjiem, kuri nobalsoja, ka ukraiņu atlēts jāizslēdz no sacensībām tikai tāpēc, ka viņam galvā bija ķivere ar to meiteņu un puišu fotogrāfijām, sportistam tuviem cilvēkiem, kuri nogalināti Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā.
Šķiet, pieredzēsim vēl vienu latvju vēlētāju stulbuma līmeņa mērījumu: kārtējais saulvedis tomēr ticis pie jau reģistrētas partijas ar tiesībām kandidēt Saeimas vēlēšanās.
Jau kādu laiku mācos, lai iegūtu B kategorijas autovadītāja apliecību.
Latvijas sabiedriskajā medijā LSM.lv pastāv projekts ar nosaukumu «Jēgpilna birokrātija».
Jūs taču atceraties, kā gāja Harisam Džeroma K. Džeroma humoristiskajā romānā «Trīs vīri laivā, nerunājot nemaz par suni», kad viņš Britu muzejā bija ieinteresējies medicīnas rokasgrāmatā palasīt par kādu savu kaiti.