Valmierietis

Kā skola dzīvo pašreizējā situācijā?

Pašlaik visi darbojamies attālināti, klātienē atļautas ir tikai individuālās konsultācijas vidusskolas programmas 4. kursam. Mācību priekšmetos, kuros vairākas stundas blakus, viena notiek tiešsaistē, otrā bērni pilda uzdotos darbus. Oficiālā platforma ir e-klase, izmantojam Class Room, Discord, daži pedagogi izmanto Whatsapp, kur viegli izveidot grupu, aktīvāk iesaistīt visus. Projektu vadītāja skolotāja Laine aktīvi strādā pie skolas dalības atbalsta programmā  Pumpurs — tiem izglītojamiem, kam ir risks pamest skolu. Lielu darbu iegulda visi klašu audzinātāji sadarbībā ar mācību priekšmetu skolotājiem: domājam par to, lai bērni spētu sevi savākt, lai slodze nebūtu pārāk liela, lai būtu starppriekšmetu saikne, kas ieinteresē, atvieglo uztveri, skolotāji sadarbojas, dodot  uzdevumos, kas izriet viens no otra, — piemēram, zīmēšanā un kompozīcijā.

Arī marta «Valmierietī» pilsētas Zelta pāris no Pārgaujas — GUNTA un MARGOTS BRIEŽI Cēsu ielā. Aizvadītajā gadā viņi sirsnīgi nosvinēja piecdesmito laulības jubileju. Stāsta Margots Briedis.

Tuvojas ikgadējās Meža dienas. To sakarā dažas atmiņas par koku stādīšanu Valmierā, ar tādu interesantu gadījumu piedevām.

PĒTERIS DŪNIS jau divus gadus ir Jaunatnes centra «Vinda» skolotājs, viņš vada nodarbības trases automodelistiem un velo pulciņam. Valmiera viņam asociējas ar mājām un dzimto vietu.

Ar ko valmieriešiem asociējas daudzstāvu pelēkā ēka Raiņa ielā 14, ko tautas valodā sauc par zetiem? 

Šķiet, ar Valmieras vēsturi ir tāpat kā ar teicienu par Rīgas attīstību: tā nekad nebūs gatava! 

Kā ziņots šī gada sākumā, Meža dienu komiteja ir noteikusi meža nozares gada balvas Zelta čiekurs 2020. gada laureātus nominācijās. Priecīga ziņa Valmierai: par mūža ieguldījumu nozares attīstībā balva Zelta čiekurs piešķirta valmierietei — mežsaimniecei Astrai Boķei. Ar viņu Valmierietim arī februāra garā saruna. 

LĪVA LIZETE GLĀZERE mācās Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā 10.a klasē. Viņa pārstāv BMX klubu «Tālava» un Valmieras Bērnu sporta skolu. Pandēmijas ierobežojumi viņu pamudinājuši pievērsties jaunam vaļaspriekam – gredzenu izgatavošanai no karotēm.

Visos laikos cilvēki tiekušies pēc biedrošanās. Valmierā jau kopš 1872. gada darbojās dziedāšanas biedrība «Dziesmu rota», bet kopš 1882. gada Viesīgā biedrība. Jaundibinātā organizācija kļuva par vienīgo oficiāli apstiprināto latviešu sabiedriskās darbības centru pilsētā. Biedrība iestudēja teātra izrādes, organizēja saviesīgos vakarus, zaļumu svētkus un koncertus ar vietējo un viesmākslinieku piedalīšanos. Tomēr par gaidītāko biedrības gada notikumu kļuva masku balles un karnevāli. 

1924. gada rudenī bijušās Pakalniņa skolas telpās Arnolda Sinepa vadībā Mūzikas skola sāka piekto darbības gadu. No iepriekšējā pedagogu sastāva palikuši bija tikai divi – skolas pārzinis Sineps un profesors Brauers. 

Vidzemes slimnīca ir manas otrās mājas — tā saka 2. Terapijas nodaļas virsmāsa Iveta Bērziņa, kas slimnīcā strādā jau septiņpadsmit gadus, kopš 2003. gada 1. jūlija. 

2001. gada rudenī domubiedru grupa policijas majora, barikāžu dalībnieka  Aleksandra Melngārša vadībā nolēma izveidot piemiņas akmeni 1991. gada janvāra barikāžu notikumu atcerei, lai Valmierā būtu vieta, kur ik gadu varētu pulcēties un atcerēties notikušo. 1991. gada janvārī A. Melngāršs kopā ar 30 Valmieras policistiem Rīgā aizstāvēja Latvijas valdību. 

Ledus ir sakustējies pašmāju lielveikalu tirgū. Pirmdien Rīgā atklāja mazumtirgotāja SIA Lidl Latvija loģistikas centru, līdz ar to vairs tikai pāris nedēļu jautājums ir valstī jau ekspluatācijā nodoto un garus mēnešus gaidīšanas režīmā aizvadījušā Lidl veikalu tīkla atvēršana. 

Valmieras muzejā otro gadu turpinās ekspresizstāžu cikls «Divpadsmit stāsti». 2020. gada beigās izstāde Ziemassvētku noskaņās savus apmeklētājus nesagaidīja valstī noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ. Tādēļ nolēmu īsumā par tās saturu uzrakstīt. Vēl jāpiebilst, ka turpmāk līdz ar Covid-19 ierobežojumu atcelšanai Valmieras muzeja ekspresizstādes būs aplūkojamas ārtelpā pie Izstāžu nama.

Aizritējuši jau simt trīsdesmit gadi, kopš dzimis viens no mūsu mākslas vēsturē piemirstajiem māksliniekiem Jānis Saukums. Viņa galvenā radošās darbības sfēra bija pedagoģija, bet daudzpusīgais talants vienlīdz veiksmīgi izpaudās zīmējumā, mākslas kritikā, akvareļu glezniecībā, dizainā, grāmatu grafikā, ekslibros un karikatūrā. 

MĀRTIŅŠ VABULIS ir līdzīpašnieks un vadītājs SIA «Denta M» zobārstniecībā. Viņam ir arī vēl viens neliels informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums — SIA «MV projekti», kas nelielas komandas sastāvā sniedz konsultācijas un izstrādā IT risinājumus, lai klientu uzņēmumi strādātu efektīvāk un mūsdienīgāk. Trešā vieta, kur Mārtiņš nodarbināts IT jomā, ir mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Mežsaimnieks». 

Pāris dienu pirms tam, kad divi laimīgi jauni cilvēki Marlēna un Aldis teica viens otram jāvārdu pavisam oficiāli, uzņēmuma direktors Edgars Avotiņš esot nosmējies: dzīvoklis piešķirts, bet nez, kā šie tur dzīvošot kopā divi tādi — katrs savā uzvārdā, labi, ka divas istabas...

Šī gada 18. jūnijā Valmieras paš­valdība noslēdza līgumu ar SIA R.K.C.F. Renesanse par Valmieras pils kultūrvides centra būvniecību Bruņinieku ielā 1. Realizējot pilnsabiedrības zgt izstrādāto projektu 14 mēnešu laikā, notiks pils ZR mūru restaurācija un konservācija, veikta jauna objekta – Valmieras pils kultūrvides centra – būvniecība, kā arī vecās aptiekas ēku ansambļa pārbūve.

1698. gada 30. decembrī Valmieras draudzes mācītājs Johans Nikolajs Hardungens (Johann Nikolaus von Hardungen; mācītājs no 1696.g. līdz 1702.g.) pēc senas tradīcijas divu draudzes priekšstāvju klātbūtnē svinīgi atvēra ar trīs atslēgām nodrošināto baznīcas naudas lādi, tā saucamo «Dieva kasti», lai norēķinātos ar sanākušajiem kreditoriem un amatniekiem par aizritējušajā gadā pie baznīcas, skolas, mācītāja muižas un diakonāta veiktajiem darbiem.

Pēc 1921./1922. mācību gada beigām par Mūzikas skolas vadītājas Annas Ķirpītes pēcteci kļuva klavieru klases vadītājs Pauls Krieviņš. Lai gan apriņķa pašvaldības sarakstē ar skolu 1922. gada jūlijā dēvēts par direktoru, oficiāli amatā viņš stājās tikai ar 1922./1923. mācību gada sākumu 1. septembrī.