Pilsētās un novados

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas Igaunijā 2017. gada rudenī notiks vēlēšanas un paredzēta arī administratīvi teritoriālā reforma, līdz ar to lielākā daļa pašvaldību sākušas sarunas ar kaimiņiem, kādu novadus labāk veidot,» stāstījumu par Vidzemes plānošanas reģiona uzdevumā veikto vizīti kaimiņvalstī sāka Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS. «Pērnavā pa ceļam uz Janedu pievienojās meitene, kas tulkoja manis lasīto prezentāciju Par administratīvi teritoriālo reformu Latvijā 2009. gadā no latviešu valodas igauniski. Auditorija bija ap 120 Igaunijas ciemu priekšnieki, pasākumā piedalījās arī Igaunijas finanšu ministrs. Ciemi ir dažāda lieluma apdzīvotas vietas no 20 līdz pat 1500 iedzīvotājiem, bet tās nav pašvaldības. Šie ciemu priekšnieki ir iniciatīvu grupu izvirzīti brīvprātīgie, mazo apdzīvoto vietu līderi, kam ikdienas pamatprofesija ir pavisam cita. Viņi raksta dažādus projektus, piemēram mazos projektus līdz 2000 eiro atbalsta Igaunijas valsts. Pāris reizes gadā šie brīvprātīgie sanāk kopā.

Naukšēnu novada pašvaldības projekta Creating a European Network of Bio-Districts to achieve a True Territorial Renaissance ietvaros augusta beigas tikšanās notika pie projekta partneriem Maķedonijā, Berovo pilsētā.

Seši nepilngadīgie no Vjetnamas, kuri grupā nelegāli šķērsojuši Latvijas robežu, jau desmit dienas uzturas sociālās korekcijas izglītības iestādē «Naukšēni».

Pagājušās nedēļas nogalē J. Daliņa stadionā norisinājās nu jau devītās starptautiskās spēles bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām «Mēs varam».

Latvijas pašvaldībās sākta jauna tradīcija, kas sākotnēji paredzēta trīs gadu garumā, taču, iespējams, turpināsies ilgāk. Ar Meža attīstības fonda finansiālu atbalstu piedaloties Latvijas Pašvaldību savienības projektā «Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei», novados un pilsētās tiks stādīti jauni koki, kā arī izvietoti mazo arhitektūras formu koka objekti. Projektā iesaistījušās arī visas mūspuses pašvaldības.

Pirmdien Valmieru iepazīšanās vizītē apmeklēja Moldovas vēstnieks Latvijā Jeudžens Revenko.

Sociālās korekcijas izglītības iestāde «Naukšēni» darbojas 18 gadus. Pašlaik iestādē mācās un dzīvo 24 nepilngadīgie, kuri bijuši konfliktā ar likumu.

VUGD apkopotā statistika par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās liecina, ka lielākā daļa ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm. Vistraģiskākie ugunsgrēki notiek naktī, kad cilvēki guļ un nepamana ugunsgrēka izcelšanos, tāpēc lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši savās guļamistabās. Pasaules prakse rāda, ka ugunsgrēka autonomo detektoru jeb dūmu detektoru lietošana ir efektīvs risinājums, kas, laikus signalizējot par sadūmojumu telpā, ļauj cilvēkiem izglābties un līdz ar to samazina ugunsgrēkos cietušo un bojā gājušo skaitu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina iedzīvotājus iegādāties un savos mājokļos uzstādīt ugunsgrēku autonomos detektorus. Saskaņā ar jaunajiem ugunsdrošības noteikumiem, kas stājās spēkā 2016. gada 1. septembrī, dūmu detektori ir jāuzstāda visos mājokļos  līdz 2020. gada 1. janvārim.

Sestdien Kocēnos ar vērienu nosvinēti jau otrie Kokmuižas svētki.

Svētku noskaņas tika radītas, jau dienu iepriekš — ar  mākslinieka Kristapa Epnera izstādes «Logi» atklāšanu Kocēnu pagasta 1. bibliotēkas Velvju zālē un mūziķa Renāra Veličko ar draugiem, kā arī Kocēnu kultūras nama pūtēju kvinteta sniegtajiem koncertiem trīs Kocēnu ciema pagalmos.

Šosestdien Sēļu muižas parkā ceps kārtaino ābolmaizi, atzīmējot Dzejas dienas. Īpaša loma pasākumā būs atvēlēta muzikantiem, dziesmu autoriem no tuvākas un tālākas apkārtnes.

Amatierteātris «Ramata» sāk jauno sezonu.

Parka ielas pārvadu, iespējams, nojauks

Valmierā mākslas galerijā «Laipa» atklāta biedrības «Valmieras atspulgs» un citu apkaimes 28 fotogrāfu izstāde «Ūdens mistērijas». Ekspozīcija būs skatāma līdz 9. oktobrim.

Nereti, dzirdot vārdu salikumu «informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists», cilvēkiem rodas priekšstats, ka tas ir cilvēks, kurš lielāko, ja ne visu savu laiku, pavada pie datorekrāna un noteikti neseko līdzi modei, kur nu vēl pats to rada. Taču šis stāsts būs par JĀNI JIRGENSONU, puisi, kurš studē Vidzemes Augstskolā studiju programmā «Informācijas tehnoloģijas» un paralēli studijām un darbam IT nozarē radījis apģērbu līniju «Straight Outta Valmiera».

Vakar Rīgā, 11. novembra krastmalā 29, oficiāli tika atklāta Valmieras pilsētas pārstāvniecība.

Daudzkrāsaina, bagāta ir atvasara. Tādu arī Valmieras pensionāru biedrību «Atvasara» redz Valmieras pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Daile Goba.

Raiņa gads pērn izskanēja ar daudziem pasākumiem, publikācijām presē, rosību skolās un bibliotēkās. Tomēr tas ir aizgājis, cita starpā atstādams arī pa jautājumam: kas no tā paliek, kad putas noplok un kopotie raksti atkal rātni iegūluši plauktos, necerot uz biežu pieskaršanos?

Pīlādzis, pīleņģis, sērmūkslis, sermukšs, sērmoglis, pucens vai vēl daudzos citos vārdos Latvijā sauktais koks ir sastopams it kā visur. Tas sev lielāku uzmanību pievērš vien divreiz gadā: ar tā uzziedēšanu tautas ticējumos ir pieņemts sākt daudzus pavasara lauku darbus, bet  ogu ienākšanos, kad ar tām jau sāk baroties putni, par rudens īstāko vēstnesi. Tieši tad pēc sārtajiem  ķekariem rožu attālo radinieku (pīlādzis ir no rožu dzimtas,  latīniski — Sorbus aucuparia) pazīst pat pilsētnieki.

Vidzemes slimnīcas uzņemšanas nodaļas traumpunktā katru nedēļas nogali palīdzību meklē ap 60 pacientu, viņu starpā daudzi traumas guvušie ir bērni.

Latvijā, pat tās ziemeļu galā, IR iespējams izaudzēt ļoti gardas vīnogas. Tam apstiprinājumu guvu, viesojoties pie AIVARA BUŽA un MALDAS MENCENAS Dikļu pagasta «Zemīšos».