Mātes dienu gaidot, ciemojāmies Treifeldu ģimenē. Vecāki Liene un Guntars lolo piecas atvases. Samanta un Ralfs nosaka: «Un tad mēs sagaidījām brālīšus!» Četrus mēnešus vecie Roberts un Edgars savā ziņā ir īpaši puikas ne vien ģimenei, bet Valmierai, jo mazie brašuļi ir šā gada Valmieras pirmie puikas.
Saules pulksteņi neapstājas, un mēs esam Latvijas brīvības 25. pavasarī. Rencēnu pamatskolā šo nozīmīgo skaitli vērtējām svinīgajā pasākumā. Skolas direktore Dina Oliņa ievadīja atskatu Latvijas vēsturiskajā izveidē, un, dziedot valsts himnu, apliecinājām lieliem un labiem kļūt, augot savai zemei, savam novadam, pagastam, savai skolai un ģimenei.
Otrdien netālu no Valmieras Mūzikas skolas garāmgājēji varēja vērot, kā bariņš cilvēku rosās ap pakalnē izvietoto Latvijas kontūru.
Ir atkal trakais pavasara ziedēšanas laiks, ražas laiks, kad skolēni kārto eksāmenus, aizstāv pētnieciskos un radošos darbus, bauda Mākslas dienu trakumu, piedalās dziedāšanas un dejošanas skatēs. Laiks, kad svinam Latvijas valsts neatkarības atgūšanas 25. gadadienu, ievēlam ģimnāzijas jauno prezidentu, piedomājam par patriotisko audzināšanu, saņemam balvas par sasniegumiem olimpiādēs, organizējam Valmieras atbrīvošanas gadadienas pasākumus — tāds vēriens, dinamika, steiga un krāsainība skolā vērojama šajā pavasarī. Protams, ikdienas pienākumi nav atcelti, bet jau sestdien savā skolā uz salidojumu ieradīsies Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolas, Valmieras 1. vidusskolas, Valmieras ģimnāzijas un Valmieras Valsts ģimnāzijas absolventi, skolotāji, tehniskie darbinieki, arī skolas draugi, atbalstītāji.
Iepazīstinot ar programmu, Valmierā tirdzniecības centrā «Valleta» norisinājās «Jauniešu garantijas» pēcpusdiena, ko vadīja valmierietis Jānis Rozītis. Tajā notika dažādas radošās darbnīcas, kurās jaunieši varēja pārbaudīt atbilstību izvēlētajai profesijai. Tika diskutēts par jauniešu bezdarba mazināšanu reģionā un pastāstīts vairāk par «Jauniešu garantijas» sniegtajām iespējām. Ar savu pieredzi dalījās jaunieši, kas jau iesaistījušies programmā un atraduši labu darbu. Pasākumā piedalījās Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, BMX riteņbraukšanas treneris un Valmieras domes deputāts Ivo Lakučs, dziedātāja Liene Šomase, Valmieras Jauniešu domes prezidente Sindija Virse, Labklājības ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta pārstāve Anna Vīde. Nobeigumā klātesošos ar koncertu priecēja Liene Šomase. Savukārt pirmie 100 pasākuma apmeklētāji tika cienāti ar īpašiem «Jauniešu garantijas» burgeriem.
Vēl var pieteikties šīs vasaras pasaules latviešu ģimeņu 3x3 saietiem Latvijā. Pirmais no 28. jūnija līdz 5. jūlijam notiks Latgalē, Viļānos, otrais no 19. līdz 26. jūlijam Priekuļos Cēsu pievārtē.
Ir sākusies pieteikšanās ES tiešajiem maksājumiem. Šogad saimniecībām ar aramzemi virs 10 ha un uz kurām attiecas jaunās zaļināšanas prasības, pieteikšanās platību maksājumiem elektroniski ir obligāta. No 60000 saimniecību pieteikumus elektroniski līdz šim iesniedza 13000, šogad to dara vēl 10000 saimniecību. Lai nebūtu kļūdu, lauksaimniekiem visos valsts reģionos talkā devušies 130 LLKC sertificēti konsultanti. Viņu vidū arī Rūjienas novada lauku attīstības veicināšanas speciāliste IVETA BUŅĶE. Viņu satikām, sniedzot konsultācijas Lodes pagastā. Lūk, Ivetas sacītais!
Pašā Rūjienas centrā — skvērā starp pilsētas galvenajām ielām — notiek lielas un acīmredzamas pārmaiņas. Par tām «Liesma» lūdza pastāstīt Rūjienas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas vadītāju DAIRI LĀCI.
Rūjienas daudzpusīgo suvenīru klāsts ir papildināts ar Rūjienas kultūras centra darbinieces Aldas Vinteres darinātajām lellēm — tērptām atbilstoši vietējā tautastērpa tradīcijām
Pirms dažiem gadiem jau rakstījām par dekoratīvo košumaugu audzētavu Rūjienā, Poruka ielā 12, kurā prasmīgi saimnieko Andris Pikše. Kad toreiz viesojāmies Andra piemājas zaļajā oāzē un devāmies apraudzīt arī Rūjas krastā izveidotos mūžam zaļo tūju un citu skujeņu stādījumus, jaunākajā 2011. gadā veidotajā plantācijā akurātās rindās iestādītie stādi bija vēl pavisam mazi un īpaši aprūpējami: rindstarpas regulāri rušināmas un nezāles ravējamas. Šopavasar vēlējāmies redzēt, cik daudz dzīvības kociņi Rūjmalā ir izauguši, tādēļ atkal pieteicāmies ciemos.
Dienu pirms tautas deju ansambļa «Gauja» 70. jubilejas atzīmēšanas Valmierā Dīvala kapos atklāja piemiņas skulptūru ilggadējai «Gaujas» mākslinieciskajai vadītājai un Kultūras centra direktorei VAIRAI DUNDUREI.
Izskanot Latvijas himnas dziedājumam Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes svētdienas dievkalpojumā, baznīcēni pulcējās pie balti klāta galda, uz kura bija sarindotas jaunajā Laika kapsulā liekamās lietas — vēstījums nākamajām paaudzēm.
Mākslas mēneša ietvaros Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda» norisinājās radošās laboratorijas.
Īsi pirms svētku dienām Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks deviņiem pilsētas uzņēmumiem, iestādēm un sadarbības partneriem pasniedza abpusēji parakstītus apliecinājumus par atbalstu 2015. gada 29. janvārī pieņemtajai Valmieras pilsētas vides deklarācijai, informē pašvaldības speciāliste vides jautājumos Kristīne Melece.
Par aktuālāko aizvadītā mēneša laikā stāsta Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS:
Vakar Valmieras muzeja Pilskalna ielas namā zinātniskajos lasījumos tikās muzeja darbinieki, vēstures skolotāji un interesenti. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai veltītajos zinātniskajos lasījumos «4. maijs. Dokuments. Vēsture. Dzīve» piedalījās arī Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri Ziedonis Ziediņš un Ivars Briedis, divi no kādreizējiem Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par vēsturisko Neatkarības deklarāciju.
24. aprīļa pēcpusdienā līdz ar siltajiem saules stariem un līksmajiem putnu treļļiem dabā Trikātas kultūras namu pieskandināja mazo beverīniešu, konkursa «Beverīnas novada Cālis 2015» dalībnieku, skanīgās balsis. Dziedāšanas konkursam cītīgi bija gatavojušies 26 drosmīgi, koši un lieliski cālēni vecumā no 3 līdz 7 gadiem — no Brenguļiem 4, no Kauguriem 11 un no Trikātas 11 pirmsskolas vecuma bērni.
Kad 26. marta domes sēdē izskatīja jautājumu «Par Beverīnas novada Attīstības programmas izvērtēšanu un investīciju plāna aktualizēšanu», par izpilddirektora Aivara Miruškina piedāvājumu vispirms jau nebija gatava balsot domes priekšsēdētāja Cilda Purgale. Viņa iebilda, ka piedāvātajā variantā ir ļoti daudz neskaidrību, nepieciešami būtiski labojumi, lai tas kļūtu iedzīvotājiem saprotamāks. Savukārt Māris Zvirbulis ierosināja organizēt tikšanos ar novada uzņēmējiem, lai novada attīstības plānā ierakstītu tieši viņu vajadzības. Deputāti arī nolēma pagarināt Attīstības programmas aktualizēšanas termiņu līdz šī gada 1. jūnijam.
Neviens gan īpaši neskaitīja, bet tiek rēķināts, ka Lielajā Talkā Beverīnas novadā iesaistījās tuvu pie 300 talciniekiem. Viena no lielākajām tā noteikti bija pie Trikātas pamatskolas, kur pēc Skolas padomes aicinājuma talkā iesaistījās gan lieli, gan mazi, lai sakoptu skolu un apkārtni 23. maijā te gaidāmajam svinīgajam notikumam, kas būs veltīts 330 gadiem kopš izglītības pirmsākumiem Trikātā un arī pašas Trikātas pamatskolas 77 gadu atcerei. Lielāko daļu no iecerētajiem darbiem talkas laikā arī izdevās padarīt. Pašdarbnieki savukārt posa Trikātas pilskalnu.
Reizi astoņos gados Baškortostānas republikā notiek Baškortostānā dzīvojošo tautu biedrību pārstāvju asambleja. 2000. gada decembrī republikas pirmais prezidents Murtaza Rahimovs izdeva rīkojumu, un asamblejas pirmajā sanāksmē Ufā piedalījās 33 tautu, arī latviešu, biedrību pārstāvji. Asamblejas mērķis ir uzturēt mierīgu un saticīgu Baškortostānā dzīvojošo tautu līdzās pastāvēšanu, kultūru un valodas saglabāšanu un attīstīšanu, kā arī veiksmīga dialoga veidošanu un uzturēšanu ar pastāvošo varu, kas nodrošinātu noteikto tautu biedrību un kultūrvēsturisko centru pastāvēšanu un attīstību.