Māra Rone

Jau esam rakstījuši par, mūsuprāt, unikālu un ekskluzīvu iespēju Rūjienā: ziemu pavadīt stellēs un aušanas meistaru vadībā noaust sev tautiskos brunčus.

Rīgas pilī 12. janvārī Valsts prezidents un Zaļā sertifikāta patrons Raimonds Vējonis 35 lauku tūrisma saimniecībām piešķīra LLTA «Lauku ceļotājs» vides kvalitātes zīmi «Zaļais sertifikāts». Apbalvoto vidū — arī populārais viesu nams «Ķoņu dzirnavas».

Aizvadītās nedēļas nogalē Beverīnas novada Kauguru pagasta viesu namā «Brūtes» notika biedrības «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» (LHA) biedru kopsapulce.

2015./2016. pārraudzības gada rezultāti apliecina: Latvijā visražīgākais ganāmpulks ir Beverīnas novada Kauguru pagastā IEVAS un ĢIRTA RUTKOVSKU z/s «Vītoliņi», kur gada laikā govju ražība kāpināta par 2245 kg un krietni apsteigusi iepriekšējo gadu līderus. Gadā vidēji no govs izslaukts 14909 kg piena. Piedāvājam sarunu ar «Vītoliņu» saimnieci un biedrības «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» valdes priekšsēdētāju IEVU RUTKOVSKU.

«Kāds ir pravietiski teicis, ka latvietim nevajagot psihoterapeitu, jo viņam to aizstāj dārzs, savs kaktiņš zemes. Simtprocentīgi piekrītu, papildinot, ka ne mazāka loma ir arī būšanai dabā: mežā, pļavā, pie ūdeņiem.» Tā, tiekoties Valmierā, Stacijas ielā 12a — SIA «Makšķerēšanas serviss» veikalā «Cope», saka tā saimniece, uzņēmēja, Pasaules, Lietuvas un Latvijas čempione makšķerēšanā RITA BAUĢE.

«Par to, ka atkal ir klāt stādāmais laiks, atgādina ne tikai Mēness sagāšanās ar ragiem uz leju un sējas kalendāri, bet arī veikalu plaukti ar raibu raibām sēklu paciņām, puķu podiem, kastēm, substrāta iepakojumiem un vēl citām stādu audzēšanai tik noderīgām lietām» — tā par šo nedēļu teikts a/s «Lauku Avīze» tematiskajā izdevumā «Sēja un raža 2017».

Lai fiziskā darba un naudas ieguldījums rītdienas mežos būtu maksimāli pareizi paveikts, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) struktūrvienība — meža konsultāciju pakalpojumu centrs ar nodaļām visā valsts teritorijā meža īpašniekus un apsaimniekotājus atbalsta gan ar padomiem, gan arī praktiski, sniedzot vairākus meža apsaimniekošanas pakalpojumus un piesaistot ES atbalsta finansējumu mežsaimniecības projektiem. Par to, kā ar šiem uzdevumiem sokas MKPC Ziemeļvidzemes nodaļā, stāsta tās vecākais mežsaimniecības konsultants ANDRIS VĪRS.

Vairāk nekā divus gadus Krievijas embargo un globālais piena tirgus ar zemo piena iepirkuma cenu bija pamatīgs pārbaudījums piena nozarei un lauksaimniekiem — piena ražotājiem. Bet par spīti tam Latvijā pagājušajā 2015./2016. pārraudzības gadā vidējais izslaukums no govs audzis par 218 kg un valstī tas bija 7296 kg. Lopkopības speciālisti to skaidro ar vairākiem iemesliem, un viens no tiem — cenu dēļ samazinoties naudas ieņēmumiem par pienu, tika ražots iespējami vairāk piena, lai tā kompensētu naudas ieņēmumu daļu. Uzmanīgāk nekā jebkad sekoja līdzi tam, cik daudz un cik precīzi govis apēd to, kas katrai govju grupai paredzēts ēdienkartē.

Aizvadītajā nedēļā darba vizītē Naukšēnu un Rūjienas novados bija zemkopības ministrs un vairāki ministrijas vadošie speciālisti. Pēc vairāku uzņēmumu un saimniecību apmeklējuma viņi Rūjienas kultūras namā tikās ar lauksaimniekiem. Piedāvājam ieskatu (saīsināti!) tikšanās laikā runātajā.

Kultūras zīme «Latviskais mantojums» radīta pēc lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» iniciatīvas. Sadarbībā ar Kultūras ministriju un Pašvaldību savienību to piešķir uzņēmējiem, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un apmeklētājus iepazīstina ar latviskās kultūras un sadzīves tradicionālajām vērtībām. Pēc šīs zīmes var atpazīt vietas, kur saimnieki viesiem rāda amatus, prasmes, māca svinēt latviskos svētkus un cienā ar nacionāliem ēdieniem. Zīmi jau saņēmušas 72 saimniecības. Nesen tā par tradicionālās aitkopības amatniecību un saglabāšanu piešķirta arī Jeru pagasta z/s «Klimpas» saimniekiem ILZEI un VALDIM LESKĀM.

Lauksaimniecības datu centra publiskotie 2015./2016. pārraudzības gada rādītāji par Latvijas labākajiem ganāmpulkiem un ražīgākajām govīm nepārprotami atkal liek apbrīnot Rūjienas novada Jeru pagasta z/s «Ceriņi» saimnieku Alda, Leldes, viņu dēla Austra un vedeklas Lāsmas Kļaviņu paveikto piena lopkopībā.

Tieši tāds ir Rūjienas novada amatnieku biedrības «Rūzele» rokdarbnieces, individuālā darba veicējas ESMERALDAS PASĪTES laika un dzīves ritums, kurā ziema paiet, dzīvojot senču mājvietā Ķoņu pagastā pie Igaunijas robežas, bet vasaras — dzīvesdrauga Kono dzimtenē  saulainajā Itālijā.

Mēdz teikt: slikts tas karavīrs, kas nesapņo kļūt par ģenerāli. Tiesa, ne katram tas lemts, jo  izaugsmes process prasa lielu pašdisciplīnu, mācīšanos un pieredzi. Tā nāk gan ar puniem pierē, gan arī veiksmēm. Jaunu zināšanu ceļu pašlaik uzsākuši arī vairāki Rūjienas vidusskolas audzēkņi. Kopā ar skolotāju Ingūnu Kūķi pasniedzējas Ingas Rokpelnes vadībā viņi ir noslēguši pirmos sadarbības līgumus un iesaistījušies Rūjienas Tautskolas LEADER projekta vienā no sadaļām: skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veidošana.

Vēsturisks bija 2015. gada 18. februāris, kad Valmierā Sv. Sīmaņa baznīcas remontdarbu laikā svinīgā pasākumā, klātesot draudzei, tās mācītājam, pašvaldības vadībai un medijiem, atvēra Sv. Sīmaņa baznīcas tornī ievietoto Laika kapsulu, kurā vēstījums nākamajām paaudzēm bija ievietots 1970. gada 3. novembrī.

«Mūsu tēvs Dzintars ir aktīvs mednieks, tādēļ mūsmājās medību sezonā arvien smaržo mammas garšīgi gatavotie ēdieni no medījumiem. Tik gardas karbonādes, gulašs, šašliks un viltotās irbītes sanāk tikai no meža dzīvnieku gaļas, un tam noteikti piekritīs arī citu mednieku piederīgie, kā arī tie, kas kaut vai reizi mūžā ir kaut ko nobaudījuši no meža,» — tā iepazīstoties Bērzaines pagasta «Kļaviņās» saka žāvējumu un konservu darbnīcas «Mežāzis» viena no īpašniecēm, mājražotāja ZANE ALKSNE. Ģimenes uzņēmumā darāmā pietiek gan Zanei, gan māsai Maijai, gan arī tēvam Dzintaram — nelielās ražotnes komercdirektoram.

Valmieras puses zemnieki visā Latvijā pazīstami ar prasmi saražot daudz kvalitatīva piena. Ne reizi vien dzirdēts, ka «valmieriešus» šajā nozarē kolēģi un speciālisti uztver kā ārpus konkurences esošus. Liela nozīme sasniegtajā ir sava darba entuziastiem — Vidzemes veterinārā servisa lielo dzīvnieku dakteriem Andrim Zālītim un Egilam Juitinovičam, kuri uz piena lopkopību nāca ar pavisam jaunu skatījumu, un tiem zemniekiem, kuri viņiem noticēja. Pašlaik lielākā daļa šo saimnieku ir apvienojušies biedrībā «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija».

Jau ziņojām, ka nesen Ozolniekos, LLKC centrā, piedaloties lauksaimniekiem, konsultantiem, ierēdņiem un lopkopības profesionālo organizāciju ekspertiem, notika seminārs par augkopības un lopkopības izmēģinājumu rezultātiem aizvadītajā gadā.

Priekuļu novada Liepas pagastā kādā saimniecībā ilgākā laika periodā nobeigušies desmit liellopi, Krimuldas novada pagastā cūku novietnē ar turpat pieciem tūkstošiem dzīvnieku konstatēts šogad pirmais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūkām.

Par šīm un vēl citām aktualitātēm saruna ar Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāju, valsts vecāko veterināro inspektoru MĀRCI  ULMANI.