Manam sarunas biedram vakar apritēja apaļš simtnieks! HARALDS KUPLIS jubileju svinēja savās gandrīz divsimtgadīgajās tēva mājās – Rencēnu pagasta Jaunaičās, kuras atstāja 1943. gada rudenī, bet atgriezās tikai 1995. gadā pēc gariem kara un pēckara ceļiem ar galējo pieturu Magadanas apgabala zelta raktuvēs.
Viņa gribēja, lai algas tiek liktas uz ledus. Lai tās iesaldē valsts vadošajām amatpersonām un tautas priekšstāvjiem. Slavens kļuvis viņas teiktais: «Kāpēc algas jāceļ tur, kur vispār nav nekādu problēmu piesaistīt darbiniekus?
Kad Valmierā dzimušajam DZINTARAM GEIDEM jautāju, vai viņš uzskata sevi par valmierieti, viņš atbildēja: «Godīgi sakot, es reizēm sevi pat par latvieti neuzskatu.» Tas pārsteidza, bet tikai sākumā, iekams nebiju paskatījusies uz pasauli viņa acīm.
EVITA KAĶĪTE-BRASA ir Valmieras Kultūras centra TDA «Gauja» mākslinieciskā vadītāja. Evita sarunā atklāj, ka šis ir jau desmitais gads, kopš viņa vada TDA «Gauja» – daudz mēģinājumu, koncertu, skašu un pat Deju svētku pavadīts kopā ar kolektīviem. Lai gan ikdiena paiet mēģinājumos, var redzēt, ka dejas ir Evitas sirdslieta, jo, runājot par tām, viņai mirdz acis un seju rotā smaids.
Mūzikas pedagogs AIVARS CEPĪTIS lielāko daļu sava ražīgā darba mūža strādājis ar dažādiem paša radītiem orķestriem. Sākotnēji tie bija skolēnu pūtēju orķestri skolēnu namā, 5. vidusskolā, arī 4. vidusskolā, jo tālaika Tautas izglītības nodaļas vadītājam Mārim Rubertam bija uzstādījums, ka katrā pilsētas skolā jābūt savam orķestrim.
Pēdējās pašvaldību vēlēšanas, kuras īstenoja administratīvi teritoriālās reformas ieceres, bija zināms pagrieziena punkts mana šodienas sarunas biedra dzīvē.
Lai kāds viņam basketbolā bijis pērnais gads, jauno, 2023. gadu VALTERS VĒVERIS kopā ar saviem komandas biedriem Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas komandā uzsācis ar uzvaru. Par basketbolu un ne tikai šī jaunekļa dzīvē mūsu saruna.
Katram dzīvē ir savs skolotājs, ar kuru lepoties, kuru bieži atcerēties, kuram ikdienas steigā pajautāt: «Kā klājas, skolotāj?»
Savulaik viņa vadītajā skolā Valmierā, šķiet, bija pieejams viss, ko vien labā nozīmē šeptīgs direktors spēj dažādiem līdzekļiem savākt. Ar laikam jau nesavtīgu domu – dot skolēniem cik vien var iespējas pašiem izbaudīt, aptaustīt, varbūt arī kaut ko izvēlēties turpmākajam dzīves ceļam.
Nesen «Liesmā» jau tika rakstīts, ka konkursā «Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam» nominācijā «Bērnu un jauniešu iedvesmotājs» kategorijā «Individuāls sniegums» apbalvota Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas skolotāja SANDA DEISONE. Kad aicināju Sandu uz sarunu, viņa noteica, ka balvu saņēmusi viņa viena pati, bet to būtu pelnījusi visa komanda, kas organizē sporta spēles bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām «Mēs varam», tomēr sarunai piekrita.
Par nenogurstošu sirdsdarbu, organizējot palīdzības sniegšanu Valmieras novadā nonākušajiem kara bēgļiem no Ukrainas apbalvojumu «Valmieras novada Gada cilvēks» saņēma POLINA LIPOVA. Viņa pati bija kara bēgle, kas iedvesmo līdzcilvēkus.
Dienestu Valsts policijā 2020. gada februārī beidzis kā Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks pulkvežleitnanta pakāpē, šobrīd Valmieras novada pašvaldības policijas priekšnieks INDULIS RŪSIS nēsā pulkveža amata zīmi – trīs lielās zvaigznes.
Valmiera FC galvenais treneris JURĢIS KALNS pēc komandas zelta finiša ir uz izķeršanu.
Ievai teātris nav spēle, bet koša realitāte
Kolēģi viņu sauc par Ievu. Tas nav tikai atvasinājums no uzvārda, šo vārdu kā savu apzinās arī viņa pati, un tas ļoti labi raksturo aktrisi: ievas burvību nevar nepamanīt tajā brīdī, kad tā uzziedējusi.
Jaunsardzes instruktors GATIS CERIŅŠ šajā ampluā sācis darboties vēl pirms abām novadu reformām, tāpēc uzskatāms par vienu no pieredzes bagātākajiem speciālistiem šajā jomā. Par to, kā veidojusies Gata karjera, uzklausījām stāstījumu viņa kabinetā Naukšēnu vidusskolā.
Viņā ir krietna daļa ideālisma un ticības tai Latvijai, par kuru cēlāmies, kuru gribējām un zinājām, kādai tai jābūt. Tās dēļ viņš ir strādājis un nav pārstājis mīlēt – cilvēkus, savu dzimto novadu, kam atdots viss darba mūžs. Ne tik vieglajā ceļā nav pazaudējis humora izjūtu un romantiķa garu, ko savaldzinājusi Latvijas daba un lauki.
Vidzemes Augstskola ir jauna, pērn tā svinēja 25. dzimšanas dienu. Matemātiskos aprēķinus turpinot – teju visu šo laiku ar augstskolu kopā bijusi tās jaunā rektore AGNESE DĀVIDSONE. Valmiera un augstskola viņu sevī ievilkusi, un tagad vietai, kas Agnesei tik daudz devusi, viņa gatava dāsni atdarīt.
Uzaicinot uz sarunu un piesakoties apciemot Kocēnu kapu pārzini ROBERTU SLUCKI, jau telefonsarunā no viņa strāvo atsperīga enerģija, sirsnīga atvērtība un pretimnākšana.
AIJA IESALNIECE ir sertificēta supervizore (supervīzija ir konsultatīvs atbalsts jautājumos, kas saistīti ar darbu un profesionālo darbību), Latvijas Supervizoru apvienības biedre ar maģistra grādu supervīzijā un vadības psiholoģijā. Viņa ir arī pielietojamās improvizācijas ieviesēja un trenere Latvijā. Aija ir izdevusi savu grāmatu – «Improvizē savai izaugsmei», kas paredzēta profesionāļiem, kuri jūtas iestrēguši savā karjerā un vēlas spert nākamo soli nezināmā virzienā.
Aizvadītajā nedēļā, kā zināms, noslēdzās Eiropas sporta nedēļa. Turpinot runāt par aktīvu dzīvesveidu un sportu, uz sarunu aicināju SANDIJU GOTMANI, kura strādā par fitnesa treneri.