Ar prieku var secināt, ka norises pilsētā valmieriešus neatstāj vienaldzīgus. Tā viedokļu plašu apmaiņu izraisījusi informācija par Vecpuišu parka iecerēto rekonstrukciju, kas saistās ar daudzu parkā augošo koku izciršanu. Nevar noliegt, ka daļa viedokļu ir emociju augļi, tāpēc publiskotā projekta sakarā vēlējos uzzināt kāda zinoša cilvēka domas. Šāds zinošs cilvēks, manuprāt, ir arī pieredzējusī pilsētas apzaļumošanas speciāliste DZINTRA MIĶELSONE.
Lāčplēša dienā rakstot šīs rindas, prāts nesas uz apceri. Vai tie vīri, puiši un pat zēni, kuri toreiz nežēloja savas dzīvības par jauno Latvijas valsti, varēja iedomāties, kā mums šeit, mazajā, viņu asinīm slacītajā zemītē pie Baltijas jūras, klāsies šodien? Ar lielu jūsmu pirms gandrīz 100 gadiem tika būvēti Latvijas valstiskuma pamati, arī ar to, ko toreizējie valstsvīri līdz padomju okupācijai iespēja Latvijas iekšpolitikā un ekonomikā, varam tikai lepoties. Arī Kārlis Ulmanis līdz zināmajam teicienam noteikti bija vīrs savā vietā!
Vēl nav nosvinēta Latvijas dzimšanas diena, bet veikali jau pilni ar visu iespējamo: eglīšu rotājumiem, apsveikuma kartītēm, stāstiem par atlaidēm bērnu rotaļlietām, zeltlietām, sadzīves precēm, pat pelēkajiem zirņiem un piparkūkām, kas dikti labi piestāv Ziemassvētkiem.
Šajās dienās Latvija svin divas mūsu valsts vēsturei un pastāvēšanai ļoti nozīmīgas dienas — Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu un Lāčplēša dienu. Dienas, bez kurām nebūtu Latvijas brīvības un neatkarības.
Kopš novembra viscaur Latvijā izvērsta SIA «Maxima Latvija» akcija «Savai skolai», kurā iesaistīties aicināta ikviena izglītības iestāde. Šī izglītības atbalsta programma, kā par to izsakās paši veikalnieki, darbojas šādi: par pirkumu šajā veikalā vismaz 7 eiro apmērā jūs saņemat vienu uzlīmīti, tās sakrājot tālāk varat novirzīt sev vēlamajai skolai, kura pēcāk bez papildu maksas apmaina tās pret skolas inventāru no speciāla šīs akcijas kataloga.
Reiz populārais estrādes ansamblis Eolika katrā koncertā izpildīja lipīgo Aleksandra Kublinska gabalu Zemeņu lauks. Šodien vai katru dienu, klausoties, skatoties un lasot par Latvijas valdības jocīgajiem gājieniem, kas ekstrēmākajās izpausmēs allaž mēdz patrāpīties slepeni, neviļus nākas aizdomāties par milzīgu auzu lauku jeb tīrumu. Ne tāpēc, ka Ministru kabineta vadītāja Laimdota Straujuma iepriekšējā dzīvē kalpojusi Zemkopības ministrijā, bet tāpēc, ka latviešiem ir trāpīgs teiciens par auzām... Un mūsu pašu valdība — gan pa vienam, gan reizumis konsolidētā bariņā — auzās brauc ar tīri vai maniakālu apsēstību.
...velti valkāt pa masu medijiem un censties tai izraut kumosu no mutes — acīmredzami tā skan slepenais bauslis Ministru kabineta kārtības rullī. Satiksmes ministra pēkšņā padzīšana kārtējo reizi apliecina: valsts vara uzskata, ka ir tiesīga mums pūst pīlītes.
«Izlasījis Agra Liepiņa populistisko sacerējumu («Es nāku no mazas tautas», «LA» 29.10.), atkal reiz jutos personīgi aizskarts,» rezumē Juka Rislaki.
Ja atskatāmies, tad redzam, ka daudzas mūsējai līdzīgas institūcijas ir likvidējušās, un ir skumīgi, ka finansiālu vai citu apstākļu dēļ tās nav bijušas rentablas. Ja esam vardarbībā cietušo cilvēku centrs, vai vispār būtu jārunā par rentabilitāti? Mūsu centrā gadā vien ierodas līdz 300 personām. Sociālā un atbalsta sistēma Latvijā līdz galam vēl nav nostiprinājusies. Mūsu centrs tika veidots Vidzemes reģionam, bet pašlaik mēs uzņemam cilvēkus no visas Latvijas. Par daudzām lietām, par ko sabiedrība runā, man arī jāsaka: kur paliek atbalsts tām ģimenēm, kas vēl dzīvo Latvijā?