Ar Latvijas cilvēku patriotismu šodien, tāpat kā viemēr, viss ir kārtībā, un to ar grāmatvedisku piekasību apliecina socioloģija*. Problēmas rada tie, kas pūlas mūsu dzimtenes mīlestību organizēt un virsvadīt: viņiem aizraušanās ar formu nomāc saturu, kvantitāte — kvalitāti.
Pagājušajā piektdienā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrēja biedrības Varu Latvijas tautai iniciatīvas grupu parakstu vākšanai par ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par 12. Saeimas atlaišanu, līdz ar to turpmākajos 12 mēnešos šai grupai, kā paredzēts Satversmē, jāsavāc ne mazāk kā desmitā daļa jeb 155224 balsstiesīgo pilsoņu parakstu. Ja biedrībai tas tiešām izdosies, CVK nāksies izsludināt tautas nobalsošanu. Parlaments būs atlaists, ja par to nobalsos vairākums no balsotājiem un referendumā piedalīsies vismaz divas trešdaļas no 608369 pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Latvijas Republika šo savu dzimšanas dienu atzīmē divējādās noskaņās. No vienas puses mēs jau faktiski atrodamies pēc trim gadiem gaidāmo valsts simtgades svinību noskaņās, sākot apkopot līdzšinējo veikumu un kaļot nākotnes plānus, kamēr no otras — Eiropā un pasaulē valdošā nedrošība ietekmē arī mūs.
Terorakti Francijā. Pirms tam Irākā un Lībijā. Nerimstošie bēgļu plūdi Eiropā. Pēdējā laika notikumi liek atkal un atkal uzdot šos mūžīgos jautājumus no sērijas «Kas aiz visa tā stāv?», «Kam tas ir izdevīgi?» un «Ar ko tas viss beigsies?».