Viedokļi

Valmieras Pārgaujas ģimnāzija (VPĢ) jauno mācību gadu sākusi ar dalību datorikas (no 2018. gada Latvijas skolās jau no 1. klases paredzēts apgūt datoriku) prasmju apguves pilotprojektā, kas tiek īstenots 157 Latvijas skolās. VPĢ programmas aprobāciju sākusi 7. klasēs, nākamajos mācību gados to turpinot 8. un 9. klasēs. Citās klašu grupās no Valmieras un tai apkārtējo novadu skolām pilotprojekta saturu īstenos Valmieras sākumskola, Valmieras 5. vidusskola un Mazsalacas vidusskola.

Šis ir gada principiālākais konflikts Latvijas politikā: uzņēmuma «Skonto Būve» cīņa ar Valsts vides dienestu (VVD) par tiesībām turpināt Inčukalna sērskābā gudrona dīķu likvidēšanu. Bizness pret valsts varu — kurš kuru? Pateicoties iestādes vēlmei rīkot trešdien preses konferencei strīdus ābola teritorijā, tur sapulcētajiem žurnālistiem tika uzrādīts, kam ir lielāka iespēja uzvarēt.

Premjere atkal smaidīga. Viņas vadītais ministru pulciņš, akceptējot 12. Saeimā valdošās koalīcijas lemto un izliekoties par kurliem pret tā sauktajiem sociālajiem partneriem, pie reizes aizmirstot arī dažu labu gluži vai akmenī cirstu solījumu nodokļu sakarā, nupat saveidojis 2016. gada valsts budžeta karkasu. Ieņēmumu daļā atrasti papildus gandrīz 100 miljoni eiro. Par to varētu visam MK vai ordeņus kārt kaklā, ja ne iebildumi praktiski no visiem lielākajiem budžeta veidošanas procesa  spēlētājiem.

Nākamā gada budžeta sakarā ministri daudzkārt apgalvo, ka, lai nu kam, bet drošībai nauda noteikti būšot. Netiek gan teikts, no kuras puses mūsu katra drošībai lielākie apdraudējumi gaidāmi: no ārienes vai tepat no valsts iekšienes. Pēc ziņām par domstarpībām, pat ārkārtējām pretrunām Ventspilī starp  minerālmēslojuma pārkraušanas termināla  a/s «Kālija Parks» īpašnieku jaunajām iecerēm un iedzīvotāju intereses aizstāvošo pilsētas pašvaldību rodas iespaids, ka pašlaik vismaz ventspilnieki lielāko  drošības apdraudējumu saredz tieši savā pilsētā. Tas te samilst ar vilcienu vagonos šurp vestajiem un pēc tam kuģos pārkrautajiem minerālmēsliem — amonija nitrātu. Kamēr, cik atveda, tikpat tūdaļ projām aizveda, varētu teikt, pārāk lielam satraukumam nebija pamata. Bet nu parādījusies ideja līdz pat 400000 tonnu šīs vielas īslaicīgi uzglabāt noliktavās.

Uz Eiropu turpina plūst bēgļu straumes kā no Āzijas un Āfrikas valstīm, tā karadarbības plosītajiem Tuvajiem Austrumiem, sasniedzot apmērus, kādus kontinents nav pieredzējis kopš Otrā pasaules kara laikiem. Daudziem nokļūšana Eiropā tiešām ir pēdējā cerība, un daudzi no bēgļiem arī atklāti vai klusībā tieši Eiropu vaino par viņu dzimtenes piemeklējušajām nelaimēm. Galu galā tieši eiropieši bija tie, kas vētraini atbalstīja dažādu režīmu gāšanu, un tagad mums, tostarp arī Latvijai, vienkārši tiek piestādīts rēķins par bezatbildīgiem lēmumiem.

Vakarrīt, Zinību dienā, Valsts prezidents savā sveicienā skolēniem 1. septembrī vēlēja viņiem mācīties tā, lai kļūtu ne tikai par darba ņēmējiem, bet par uzņēmējiem. Jo mūsu valstī joprojām uzņēmīgu cilvēku deficīts, absolūtā mazākumā ir tie, kuri ar savām smadzenēm gatavi radīt reālus projektus vispirms jau ražošanā, tādā veidā nodarbinot sevi un dodot darba vietas arī citiem. Tikai no šāda godprātīga kopdarba rodas nodokļi un visi pārējie materiālie labumi, kurus pēc tam iespējams tērēt valstij vajadzīgām un arī, manuprāt, daudzām nevajadzīgām lietām.

Latviju un «Māršavu» nesen pārstāvēju Lietuvā notikušajā Baltijas valstu piensaimnieku kooperatīvu sanāksmē, kurā baltieši vienprātīgi nolēma ne tikai rakstīt kopīgu vēstuli EK lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, aicinot sniegt arī īpašu atbalstu kooperatīviem, bet arī klātienē piedalīties Eiropas lauksaimnieku organizācijas «COPA -  COGECA» protesta akcijā Briselē 7. septembrī.