Nu jau 25 gadi, kopš janvāris Latvijā ir īpašs mēnesis. Taisni neticas, ka jau tik ilgs laiks aiztecējis kopš tām mūsu valstij izšķirošajām dienām, kad Rīgā daudzviet bija saceltas barikādes, kad mūsu galvaspilsētas ielās automātu un ložmetēju izšautās lodes aiznesa vairākas dzīvības, nešķirojot Latvijas neatkarības aizstāvjus pēc tautības...
Nomainoties valdībai, iespējamas pārmaiņas arī dažās politiskajās nostādnēs. Pašvaldības, piemēram, varētu interesēt, kāds būs pērn aktualizētās administratīvi teritoriālās reformas liktenis. Ko reformas sakarā domā mūspusē, jautāju divu lielāko pašvaldību domju priekšsēdētājiem — Jānim Olmanim Kocēnos un Jānim Baikam Valmierā.
Smaidoša, pat jautri smejoša demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma, mazāk smaidīga partijas «Vienotība» līdere Solvita Āboltiņa, omulīgais Kārlis Šadurskis, prieka pilni vaibsti arī citu «Vienotības» valdes locekļu un deputātu sejās vakar vīdēja videoierakstos un fotogrāfijās brīdi pirms šo personu tikšanās ar Ministru prezidenta amatam nominēto Māri Kučinski. Lai nu ko, bet smaidu ģīmī pat tad, kad iekšās, iespējams, viss pamatīgi vārās, politikas cīniņos pieredzējušie ir iemācījušies saglabāt.
Māris Kučinskis ir dzīvs piemērs prātulai «Tikai slikts karavīrs savā plecu somā nenēsā maršala zizli» — tiklīdz dzīve deva izdevību, viņš to pacentās izmantot pēc labākās iespējas. Pat ja tiešām, kā izteicās pats valsts galvas nominētais valdības veidotājs, Saeimas vairākumu savākt neizdosies un kandidēšana uz Ministru prezidenta amatu paliks kā greznākais ieraksts viņa Curriculum Vitae, Latvija ir Kučinskim pateicību parādā, ka viņš izbeidza neslēpto gumijas stiepšanu un bakstīšanos, par kādu izvērtās tagadējā politiskā krīze.
Bažījaties, ka islāmticīgie bēgļi šeit varētu ieviest savu kultūru un vērtības? Manuprāt, nevis islāms iznīcinās latviešu kultūru un vērtības, bet mēs paši ātri izšķīdīsim šajā spēcīgajā kultūrā. Tādēļ, ka Latvijā sabiedrības vērtības ir degradējušās un neapstrīdama šķiet tikai viena — nauda.