Teju pēc pusgadsimta atceros kapa klusumu klasē, kad skolotāja lēni ar pirkstu vilka pār žurnālu un domīgi teica: «Atbildēt nāks...» Grūti aprakstīt to spriedzi, bailes un izmisumu, kad nosauca manu vārdu. Vienalga, biju stundai gatavs vai ne, kājas līdz tāfelei bija šļauganas kā ceļā uz ešafotu. Atvieglotas klases biedru nopūtas manu likteni vieglāku nepadarīja.
VIKTORS LITAUNIEKS. Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors. Pirms septiņiem gadiem izturot milzīgu konkursu, viņš pagrieza savu dzīvi par visiem 180 grādiem, jo kā īstens Alūksnes puses cilvēks no matu galiņiem līdz papēžiem ienāca Valmierā. «Bet manas lauku mājas starp Malienu un Alūksni joprojām ir svētas. Kad vien tieku, braucu turp. Joprojām, jau 15 gadus, esmu Alūksnes Lauvu kluba biedrs, savas Bejas mednieku biedrības biedrs,» arī piektdien pēc mūsu sarunas viņš aizsteidzas ierastajā ceļā. Jo ir kapu svētku laiks, un šoreiz jāsakopj tuvinieku kapiņi.
«Atceros, ka man gribējās skolu pabeigt, steigt tālāk, bet bija naktis, kad vēl ilgi par skolas dzīvi sapņoju. Tajos rītos pamostoties, biju diezgan bēdīga, jo mani neatstāja tā dīvainā sajūta: tas dzīves posms man ir beidzies. Dzīvē kolekcionēju visu labo, kas ar mani ir noticis. Viss skolas laiks tāds bija, un palikušas tās gaišās atmiņas,» stāsta Valmieras Drāmas teātra aktrise un izrāžu vadītāja REGĪNA DEVĪTE.
TV raidījumu un pasākumu vadītājs AIVIS CERIŅŠ, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas absolvents.
1996. gadā Valmieras 4.vidusskolā sākas pārmaiņu laiks: to sadala Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā un Pārgaujas sākumskolā. Veidojas vairākas īpašas tradīcijas, kas vieno absolventus arī šodien. Viena no skolas vērtībām — žetona gredzens, kura emblēmu 1998. gadā izveidoja 26. izlaiduma absolvente Inga Eglīte.
Šogad jūlija sākumā pēc rekonstrukcijas tika atvērts Rīgas Motormuzejs, kur apskatāma Baltijā lielākā, daudzveidīgākā un tagad arī tehnoloģiski modernākā seno spēkratu ekspozīcija. Kopumā muzejā izstādīti vairāk kā 100 senie spēkrati – katrs ar savu īpašo stāstu. Interesanti, ka atsevišķu spēkratu stāsti saistāmi tieši ar Valmieras apkaimi.
Īss ieskats Valmieras elektrības iestādes darbībā līdz 1946. gadam
19. gs. pēdējā ceturksnī Vidzemē aizsākās pirmie mēģinājumi izmantot elektroenerģiju rūpniecībā. Dažās fabrikās un muižās parādījās pirmie līdzstrāvas ģeneratori. 20. gs. sākumā Valmieras apkārtnē jau izmantoja ar elektrību darbināmas iekārtas, piemēram, elektrisko kuļmašīnu, kāda bijusi Rencēnu muižas saimniekam Krīgsmanam.
MATĪSS SNIEGS. Valmierietis, 24 gadi.
12. Saeimas deputāts, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs JĀNIS UPENIEKS ar sievu Santu un meitiņu Beāti joprojām dzīvo Valmierā, lai gan strādā Rīgā un uz darbu bieži brauc kopā ar kādreizējo pilsētas mēru Inesi Boķi. Kad piedzima Beāte, ģimenē atzīts, ka bērnam šeit ir vislabāk. Te arī Jāņa mīļā Viesturskola.
Teju vai katram kāda dzimtas sakne stiepjas Latgales virzienā. Ja labi pameklējam, varam atrast kādu tuvāku, vai tālāku čangaļu radu, ja ne dzīvu esam, tad kādā kapu kalniņā noteikti. Uzpotēti ar Kurzemes vai Vidzemes pumpuriem, celma līmenī jūtam senču aicinājumu doties uz Latgali. Tā arī es katru gadu kā piligrims ieelpoju zilo ezeru zemes ceļu putekļus. Šogad arīdzan.
Viņa neuzliek mērķus, bet izmanto iespējas. Viņa mācās no grāmatām, kolēģiem, pieredzes, no ģimenēm, mammām un mazuļiem, kuri tikko nākuši pasaulē un tik daudz jau pastāsta par jauna ceļa sākumu. Par to taku, kas cilvēkam pašam jāiemin, lai dzīvotu piepildītu un laimīgu mūžu. Saruna ar valmierieti, vecmāti, Vidzemes slimnīcas galveno māsu un mūsu pilsētas pašvaldības deputāti, arī sievu, mammu un vecmāmiņu ANTRU KUPRIŠU.
Jau ceturto gadu Valmieras pilsētas svētku laikā krāsainas bumbiņas sacentīsies Gaujas Kazu krācēs, lai nestu balvas saviem īpašniekiem. Šogad tiks noskaidrotas ne vien ātrākās 30 bumbiņas, bet arī ātrākā krāsa, kuru īpašnieki saņems gardu veicināšanas balvu. Kā ierasts – visi rallija ienākumi nonāks Valmieras novada fonda (VNF) projektu programmas «Sev, tev, novadam» krājkasītē, lai jau rudenī varētu atbalstīt valmieriešu un apkārtējo novadu iedzīvotāju labos darbus.
Pagājušajā piektdienā bijušajā mākslas skolas namā V. Baloža ielā ar Valmieras pilsētas vārtu ideju prezentāciju noslēdzās Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas studentu plenērs. Pēc tam, kad ļoti lielu prieku, ka pagājušajā gadā iesāktajam sagaidīts turpinājums, bija paudusi Valmieras galvenā arhitekte Jolanta Brūniņa un viņai par to, ka Valmiera gatava joprojām sadarboties, ar tikpat lielu prieku atbildējis RTU šīs fakultātes dekāns Uģis Bratuškins, bet studentu grupas līderis Matijs Babris pēc neliela ieskata pilsētas vārtu vēsturiskajā nozīmē pamatojis četrus galvenos darbības principus, tika dots vārds plenēra dalībniekiem.
VENTIS BEĶERIS, ķirurgs Vidzemes slimnīcā, Valmieras domes deputāts.
INTS PUTNIŅŠ. Sirds ķirurgs, 1. operāciju bloka virsārsts Stradiņa slimnīcā. Darbības joma — iegūto sirdskaišu ķirurģija.
Pirms diviem gadiem lasītājus iepazīstināju ar notikumiem, kas norisinājušies mūsu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē Pirmā pasaules kara sākumā: jaunās slimnīcas celtniecība Dzirnavu ezeriņa krastā (1914.), Vecpuišu parka izveide un paviljona atklāšana (1914.), brīvprātīgo pieteikšanās strēlniekos 1915. gada augustā u.c. Jāteic, ka cerības uz ātru uzvaru nomaina skumjas par zaudētajiem tuviniekiem – vīru, tēvu vai līgavaini.
Vasara ir gaismas un pozitīvi lādētas enerģijas tveršanas laiks. Tāpēc jau visi, kam to vien atļauj darba rūpes un paša noteikšana, steidz atvaļinājumu vadīt pie dabas krūts jūnijā vai jūlijā. Kad nu šī vasara ir ar sauli paskopāka, kad apnīk ogošana vai sēņošana, atvaļinājuma lietderīgai vadīšanai ir jāizmanto citi piedāvājumi.
Valmieriete UNDĪNE GRAUMANE (23), folkloras kopas «Ūdenszāle» vadītāja, mamma un radoša personība.
Līdz Jāņiem tik daudz vēl jāpaspēj un jāiespēj. Darba pilnas rokas. Nezinu, kā tur pilsētniekiem, bet lauku sētas saimniekiem slapjas muguras un rokas tulznās.
Viņam rīt gan vārda diena, gan apaļa, īstam vīram nozīmīga gadskārta ar ciparu 6. JĀNIS DAINIS ir tik daudzšķautņaina personība ar aktīvu darbošanos tik daudzās jomās, ka - neliegšos - baidos kādu būtisku niansi no viņa dzīves garām palaist. Daudzu sporta veidu pratējs, treneris, novada sporta darba un dažādu sacensību organizators, deputāts...