Turpinām publicēt Valmieras integrētās bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas organizētā konkursa “Manas dzimtas relikvija” labākos darbus. Vienā ģimenē relikvija ir vērpjamais ratiņš, kas kalpojis vairākām paaudzēm, citā grāmata vai rotaļlieta, vēl trešajā — dzimtas mājas stāsti...
Cilvēka vārds ir durvis uz noslēpumu un patiesību.
Tā uz teātra zinātnieka un vārdu tulka Gunnara Treimaņa grāmatas Mīlestībā dzimis vārds pēdējā vāka (2001). Izdevumā personvārdu skaidrojums papildināts ar dzejām un veltījumiem. Vārdu tulkojumu pamatā jau no 10 gadu vecuma veikti novērojumi, arī, protams, krāsaina fantāzija. Un atziņa: katrai tautai raksturīgie, bieži sastopamie vārdi vairo cilvēka spēku un enerģiju!
“Kad sāku iet skolā, mamma teica, ka man noteikti kaut kas ir jādara ārpus skolas, jo tas vēlāk man palīdzēs organizēt laiku, kā arī pašai būs interesantāk. Mūziku izvēlējos tāpēc, ka jau no agras bērnības man ļoti patika dziedāt un spēlēt instrumentus, ar ko bērniem tajā vecumā pieaugušie ļāva rotaļāties,” stāsta PAULA ŽUGA – Valmieras Valsts ģimnāzijas absolvente, jauniete, kurai mūzika jau kļuvusi par ikdienišķu prieku.
Lai risinātu dzīvojamā fonda nepietiekamību Valmierā, pilsētā top divas daudzdzīvokļu īres namu ēkas. Divsekciju ēkai tiek montēti pēdējie dzelzsbetona paneļi un uzsākta iekšējo komunikāciju izbūve, savukārt triju sekciju ēkā dzelzsbetona paneļi tiek montēti jau trešajā stāvā, paredzot namus pabeigt līdz šī gada nogalei.
VALMIERAS PĀRGAUJAS ĢIMNĀZIJĀ iestājos pēc Rubenes pamatskolas, nokļuvu 10.e klasē – matemātiķos. Bijām liela klase, un pārsvarā visi no lauku skolām – puse puiši, puse meitenes. Jau pamatskolā mans grafiks bija diezgan saspringts: mūzikas skola, pulciņi, pasākumi; dienu centos piepildīt arī vidusskolā, dziedot “Konsonansē”, spēlējot badmintonu, vēlāk iesaistoties skolas pašpārvaldē, organizējot pasākumus...
Pirms 95 gadiem
Pārgauju, agrāko Kauguru Jaunpilsētu un Karlovku (Kārlieni) pievienoja Valmieras pilsētai. Paplašinoties teritorijai, būtiski pieauga vēlētāju skaits. Pēc statistikas datiem, reģistrā tolaik fiksēti 5059 valmieriešu, no tiem - 1929 vīrieši, 3130 sievietes. Pārgaujā no 1365 ir vīriešu 510, sieviešu 855. Uz pusi mazāk iedzīvotāju Karlovkā: no kopējā skaita 644 vīriešu vien 284, bet sieviešu 360. Jāprecizē kāds maz zināms fakts, ka jau 1919. gada rudenī lemts par abu apdzīvoto vietu statusa maiņu. Laikraksts Vidzemnieks (Nr.35., 09.10.) informējis lasītājus: „priekšpilsētas – Pārgauja un Karlovka, kas jau pa daļai pārtikas un sanitārajās lietās atrodas pilsētas pārziņā, uz Iekšlietu ministrijas pašvaldības ierosinājuma, no 6. oktobra pievienotas pilsētai”.
Tas nekas, ka šī vasara pagaidām pavisam draņķīga, visas sevi cienošas ceļu un tiltu būvei un remontiem paredzētās kompānijas jau sen savos objektos – turpina pērn iesāktos darbus, jau gatavojoties finišam, vai arī ar jaunu sparu un labiem nodomiem sāk jaunus objektus, kurus nosolījuši konkursos. Lielākos vai mazākos tenderos lielākus vai mazākus darba laukus dabūjuši, taču strādā!
«To, ka būšu skolotāja, zināju jau piecu gadu vecumā. Jau tolaik biju mūsdienīgs bērns, jo patiesībā jau pirmsskolas vecumā cilvēciņam jāapzinās, ko viņš dzīvē vēlas sasniegt. Tā kā piecos gados biju iemācījusies lasīt un daudzko saprast, mācīju par mani vecākus kaimiņu bērnus, un visi mani nezin kāpēc klausīja,» stāsta Ineta Amoliņa.
Man ir iebildumi pret cūkām. Precīzāk — pret brīdinājuma zīmēm ceļmalās, mežmalās, uz kurām uzzīmēta cūkas galva (pārsvītrota) un teksts: «Neesi cūka, nemet atkritumus.»
Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļa konkursā skolēniem “Kādas relikvijas stāsts” saņēmusi 47 interesantus stāstiņus par ģimenē glabātiem priekšmetiem, lietām ar simbolisku vai gluži praktisku nozīmi.
Valmieras pašvaldības informatīvajā izdevumā Nr. 153 (2017. gada aprīlis) ziņa: 18. maijā vēsturnieka L. Liepnieka, mākslinieka V. Zaķa, rakstnieku P. Rozīša, A. Dripes un gleznotāja R. Pētersona izstādes Kods Pārgauja atklāšana.
LIENE LOČMELE. Fulbraita doktorantūras stipendiāte Masačūsetsas Universitātē Amhērstā, valmieriete, kas savu ceļu Vidzemes Augstskolā uzsāka kā studente un turpina kā lektore, pasniedzot studiju kursus „Masu komunikācija”, „Publiskā runa”, „Radošā rakstība”, „Kultūra un komunikācija”.
Nav zemes stūrīša vairs Eiropā,
kas būtu
tik dziļi kultivēts, ar vēsturi tā saistīts,
kā Itālija ir.
Mākslinieci, tautas tērpu darinātāju un eksperti DAGNIJU PĀRUPI aicinājām dalīties atmiņās par Valmieru.
Meklējot materiālus par Valmieru Latvijas Valsts Vēstures arhīvā (turpmāk LVVA), arvien vairāk izdodas atrast fondus, kuri līdz šim pēdējo reizi skatīti pagājušā gadsimta 60. gados vai nav pētīti vispār. Viens no šādiem fondiem ir Valmieras pilsētas rātes arhīva fonds.
Nemaz ne aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām, bet tepat Miervaldes blakus pagastā reiz dzīvoja Sešinieks. Dzīvoja, kā jau parastam Sešiniekam pieklājas, slepus no sievas ieraujot savu šņabīti un pilnīgi atklāti kašķējoties ar nāburgiem, kuri bezkaunīgā kārtā nebeidza izmantot servitūta ceļu, lai cik draņķīgā nekārtībā Sešinieks to neturētu. Tā tas būtu turpinājies mūžīgi mūžos un āmen, ja vien Sešinieku savā sarakstā nebūtu paaicinājis pats Lielais.
Tie, kuriem pa dzīvi iznāk tāda garāka staigāšana, laikam gan visi kā viens nonāk pie atziņām un teikšanas, ka mūžā laika sirds un prāta iepriecināšanai tomēr ir bijis atvēlēs par maz. Sities pa dzīvi uz priekšu ar saviem rūpestiem, satraucies par darba rīta nenogulēšanu, kreņķējies par īres un rēķinu samaksāšanu, līdz beidzot saproti, ka vientuļa sieviete bez sevis pašas šajā pasaulē tā īsti nav vajadzīga nevienam.
Miķelis vēl pavisam nesen Valmierietī tā pamatīgi cepās par tiem vienlīdzīgākajiem Apiņielas kvartāla daudzstāveņu iedzīvotājiem – auto īpašniekiem, kuri akurāt uz kārtējām pašvaldības vēlēšanām saņem no pašreizējas pilsētas rātes ekskluzīvu dāvanu – pilnīgi par velti stāvvietas teju katrs pie savām namdurvīm! Un tas viss laikā, kad turpat blakus namā, kur rīcībspējīgāks apsaimniekotājs – pārvaldnieks, jau sen visi spēkratu īpašnieki savus braucamos novieto civilizēti, t.i., par pašu kopā liktu naudu būvētā stāvlaukumā. Ja apkārtējās mājās dažviet ar autiņiem izbraukāti visi zālājiem līdzīgie pleķi aiz sen sabrukušajām vairāk smilts nekā betona bordām, tad tur kārtība i ap māju zālienā, i bruģētajā auto placī!
Sajūtu parkā Gaujas Stāvajos krastos jau otro gadu norisinājās sezonas atklāšanas pasākums Maģisko sajūtu nakts, kas pulcēja plašu apmeklētāju loku gan no Valmieras, gan apkārtnes novadiem.
Kā noslēpumaina, klusa sala Valmieras pievārtē ir Viestura laukums Burtnieku novadā. Te dzīvo ap tūkstoš cilvēku 9 daudzstāvu mājās. Tās ieskauj iedzīvotāju rūpīgi sakopti zaļi laukumi, puķu dobes. Agrās rīta stundās te čakli rosās sētnieki, māju saimnieki, kuri pārlūko vispārējo kārtību. Čaklā pastniece Marika apstaigā visas mājas, ver durvis, un pastkastītēs iekrīt sūtījumi. Sarežģītāk bija tiem, kuri priekšvēlēšanu laikā gribēja iemest savus reklāmu materiālus. Iedzīvotāji tos lasa un brīnās par sarakstu daudzumu: 9 partijās uz 15 vietām novadā grib kandidēt 145 deputātu kandidāti. Kā spēs vienoties? Laikam atkal būs liela plēšanās…