Viedokļi

Aizvadītajā nedēļā Valmierā notika diskusija «Visaptverošā valsts aizsardzība Latvijā. Mana loma». 

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena ir svētku diena. Šogad to varam atzīmēt jau 35. reizi, jo 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma «Deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu».

Biju klāt kādā sarunā, kurā no nodokļu sloga un pārmērīga darba nomocīta uzņēmēja izlauzās vaļsirdīga, skaļi izteikta vēlme – kaut ātrāk pienāktu pensija un beidzot varētu neko nedarīt! 

Šoreiz neliels ekskurss to Latvijā dzīvojošo senioru dzīvē, kuri – un tas patiešām var būt dažādu iemeslu pēc – izvēlējušies saņemt savas pensijas no Krievijas Federācijas.

Igaunijas, Lietuvas evakuācijas plāni tiek atrādīti un analizēti mūsu masu medijos, bet paši savējo neesam ieraudzījuši.

Ir publicēti pētījumu uzņēmuma SKDS kārtējie partiju reitingi – radot «sensāciju», ko apzelēt man un citiem pārpolitizētiem cilvēkiem: saraksta* galvgalī ar 8,6 procentiem nokļuvusi Latvija pirmajā vietā (LPV). 

Lai gan bieži vien tehnoloģiju attīstība un apguve koncentrējas lielpilsētās un jaunuzņēmumu vidē, atstājot novārtā plašu sabiedrības daļu – cilvēkus Latvijas reģionos, patiesībā tieši reģionos digitālajām prasmēm, tostarp mākslīgā intelekta (MI) rīku apgūšanai un izmantošanai, ir teju izšķiroša nozīme.

Beidzot puslīdz pavasarīgs laiks iestājies, tāpēc vairāk sanāk arī dabā būt, nu, kaut vai pa ielu pastaigāties.

Nedēļā pirms Lieldienām Latvijas publiskajā telpā tika sacelta iespaidīga ažiotāža saistībā ar Aizsardzības ministrijas (AM) plāniem nākamo trīs gadu laikā iztērēt līdz 900 tūkstošiem eiro parādes zobenu iegādei Latvijas Bruņoto spēku virsniekiem.

Mums, latviešiem, nekad īsti nav labi, vai ne? Aprīlī naktī -5 grādi? Trakums, nosals visi jaunie dzinumi!

Pagājušajā nedēļā Latvija piedzīvoja sava veida vēsturisku notikumu – pēkšņi un negaidot sakarā ar uzticības zaudēšanu no amata tika atbrīvots ilggadējais nu jau bijušais airBaltic izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs vienā personā Martins Gauss.

Šis pavasaris man lielākoties atnācis ar pozitīvām emocijām, sastapti vairāki cilvēki ar tā sauk­tajiem bagātajiem mūžiem, no viņiem īsākās vai garākās sarunās dzirdētais licis pārdomāt līdz tam varbūt dzelžaini iekaltas lietas, atziņas...

No vienas puses šodien kaut kādā mērā tabu vajadzētu būt kritiskiem izteikumiem par naudas tērēšanu Aizsardzības ministrijas resorā.

Ātri skrien laiks. Grūts vai viegls, bet paiet. Allu šodien nevaru sazvanīt, viņa ir no Sumiem, bet Olena zina, ka viņas pagrabā atstātie marinētie gurķi vai nu gaida, vai gājuši bojā. Viņa ir no Hersonas.

Šī mēneša sākumā Jānim Baikam uzradās bēdubrālis – Jēkabpils novada galva Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija), kuru KNAB aizturēja viņa darbavietā. Tajā pašā dienā, 3. aprīlī, politiķi atbrīvoja, apsūdzību neuzrādot.

26. aprīlī jau tradicionāli norisināsies Lielā talka. Tā ir viena diena mūsu kalendārā, kad pastiprināti tiek runāts par atkritumu izmešanu dabā, jo tie jau nekur nepazūd. Ko kāds nomet zemē, to kāds cits pacels.

Bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) pēc būtībā padzīšanas no ministra amata turpina pierādīt savu profesionālo mazspēju – šoreiz jau savā jaunajā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja, amatā, kur darbu ir sācis ar ilgi gaidīto, uz birokrātijas mazināšanu vērsto izmaiņu būvniecības likumā atlikšanu tālākā plauktā.

Līdzīgi, kā veicam veselības pārbaudi pie ārsta, lai saprastu, kāds ir mūsu veselības stāvoklis, pirms mājas renovācijas uzsākšanas ir jānoskaidro ēkas tehniskais stāvoklis – kas jālabo un jāuzlabo.

Kādā saulainā rītā es pamodos leģendārā aktiera un režisora Alfrēda Jaunušana dzīvoklī.

7. jūnijā atkal būs kārtējais demokrātijas eksistences apliecinājums mūsu valstī – vietējo pašvaldību vēlēšanas. Kā tauta izvēlēsies, tā būs!