Pilsētās un novados

Ar mērķi iegūt detalizētu un pilnīgu informāciju par mūsu valsts dabas vērtībām, to izplatību un kvalitāti šovasar pirmo reizi Latvijā sāksies dabas vērtību apzināšana  — dabas skaitīšana.

SIA «ZAAO» speciāliste Zane Legzdiņa atgādina, ka uzņēmums arī šajā mācību semestrī aicina izglītības iestāžu audzēkņus apmeklēt interaktīvas mācību stundas reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā «Daibe». Tās veicinās bērnos izpratni par vides aizsardzību. Šajās stundās var apgūt gan teorētiskās zināšanas, veikt praktiskus uzdevumus, gan arī iepazīties ar «Daibē» notiekošajiem procesiem.

Sestdien Valmiermuižā bija kārtējais Ar Gardu Muti tirdziņš, šoreiz Meteņdienai veltīts. Iespējams, ne pats kuplākais tirgotāju un pircēju ziņā, taču gana jestrs. Par to gādāja mutīgā folkloras grupa Nāburgi no Valkas, kas ne tikai rindas kārtībā naski apdziedāja katru tirgotāju, bet arī par savām dziesmām pēcāk no apdziedātā iekasēja atbilstošu Meteņdienas nodevu graudā, ieslidinot ar gudru ziņu līdzpaņemtajā kuļķenē i desas luņķīti, i siera pikucīti, i kādu latvisku kārumiņu... Tā teikt, labestīgs barters. Lūk, viena no Liesmas sestdien tirgū noklausītajām Nāburgu rīmēm, kuras valcēniešu Aspazijai, kā galveno solisti savējie daudzināja, pašsacerētas bija treji desmiti un vēl pilni mazi ratiņi piedevām!

Piektdienas vakarā visu Latvijas nopietnāko aldaru ceļi veda uz Dikļu pili — te oficiāli tika nosaukti, apbalvoti un sumināti Latvijas alus gada balvas 2016 laureāti.

Burtnieku novadā par labu tradīciju kļuvis konkurss Uzņēmēju gada balva, kurā tiek godināti tie Burtnieku novada uzņēmēji, kuri aktīvi darbojas savā nozarē un sekmē uzņēmējdarbības vides attīstību. Pirmoreiz konkurss notika 2013. gadā. Šomēnes novada pašvaldība iedzīvotājus, uzņēmējus un novada viesus atkal aicina līdz 22. februārim pieteikt pretendentus konkursam Uzņēmēju gada balva 2016.

Mūspusē, tostarp Kocēnu novadā, ar zirgu sportu un audzēšanu nodarbojas ne viens vien. Kopš bērnības ar šiem skaistajiem dzīvniekiem savu dzīvi saistījis arī valmierietis AIVARS DUKŠTA.

Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros rasta iespēja ar jaunu inventāru papildināt gan Jauniešu centra virtuvi, gan arī kempinga tipa jeb zaļo māju Vaidavas ezera krastā, — novada ļaudis, galvenokārt jauniešus, informē pašvaldības domes pārstāvis Viesturs Laimīte.

Valsts kanceleja sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtu ir publicējusi plašu informatīvu materiālu «Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumos».

Zumzumīte ir brīnumjauka ņufaundlendu meitene, un viņas sirdsdarbiņš nu jau vairākus gadus ir — būt par klausītāju. Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā lielais, labsirdīgais suns klausās pasakas un dāvā savu klātbūtni mazajiem lasītājiem. Šoreiz tās ir meitenes no Pārgaujas — Annemarija, Paula un mazā Justīne.

Mantojumā atstātais var pasargāt, tikai jāpierāda, ka to spējam novērtēt un ka par to jūtam atbildību. Tā Rencēnu pamatskolā mākslīgā ugunskura gaismas lokā ienāca 1991. gada barikāžu laika atcere ar valsts himnas dziedājumu. Novadpētniecības pulciņa dalībnieki lasījumos izsekoja notikumiem Rīgā un Rencēnu pagastā pirms 26 gadiem. Plašs skolas muzejā savākto materiālu apkopojums par barikāžu atceres un notikumu tradīcijām tika izlikts apskatei un izmantošanai kā skolēniem, tā skolotājiem. Ielogojumos varēja izsekot Rencēnu pagasta barikāžu dalībnieku sarakstiem.

Pirmā Latvijā pamēģinātā fotoradaru ieviešanas kampaņa, ko īstenoja uzņēmums Vitronic, piedzīvoja fiasko tāpēc, ka patiesībā jau no sākta gala – visticamāk, jau ar a priori procesā iesaistītu domubiedru grupā izperētu apzinātu nodomu - bija padarīta par treknu privātbiznesu uz it kā likumīgiem Ceļu satiksmes noteikumu (ne)ievērošanas pamatiem. Paldies Dieviņam, 2012. gadā vitroniķi ar savām baltiem ledusskapjiem līdzīgajām stacionāro fotoradaru kastēm no ceļmalām pazuda uz neatgriešanos!

Otrdien Valmieras integrētās bibliotēkas telpās notika Valmieras pašvaldības vadības un saimniecisko struktūru vadītāju gada sākuma tradicionālā tikšanās ar pilsētas iedzīvotājiem, iepazīstinot viņus ar pagājušajā gadā aizsāktajiem un šogad turpināmajiem, kā arī jauniem projektiem.

Pirmdien Valmieras Rotari kluba mītnes vietā, kafejnīcā Rātes vārti, iknedēļas pusdienošana bija īpaša. Jau 19. reizi pēc kārtas kopā ar rotariešiem bija astoņi bijušā Valmieras rajona vidusskolu un ģimnāziju labākie audzēkņi, kuriem Valmieras Rotari kluba 2016./2017. gada prezidents Artis Zeiļa pasniedza apliecinājuma rakstus par kluba stipendijas piešķiršanu. Šo tradīciju — no kluba biedru privātajiem ziedojumiem veidotas stipendijas pasniegt labākajam skolniekam vai skolniecei katrā no rajona 9 vidusskolām — klubā 1998. gadā ieviesa tā Rotari cikla kluba prezidents Jurģis Ābele. Nākamgad būs jau 20 gadi šai Valmieras rotariešu ierosmei. Kopš Burtniekos Ausekļa vārdā nosauktajai mācību iestādei vairs nav vidusskolas statusa, stipendiātu skaits sarucis uz 8.

Finiša taisnē pamazām iziet darbi novada patlaban lielākajā sabiedriski nozīmīgākajā pašvaldības būvobjektā. Burtnieks otrdien piedalījās ražošanas sapulcē par Ēveles kluba rekonstrukciju, kas notika trijos piegājienos — objektā, Ēveles pagasta pārvaldē un vēlreiz objektā. Kamēr SCO Centra vīri čakli strādā siltumā iekšdarbos, ir bezgala daudz dažādu sīkāku un arī gana lielu lietu, bez kurām pilnvērtīgs šādas kultūras iestādes darbs nav iedomājams.

Patlaban Burtnieku novada pašvaldības darbakārtībā arī grunts ceļu rekonstrukcija vairākos desmitos kilometru. Te plānots piesaistīt arī Eiropas naudu, taču tādā gadījumā jārēķinās ar striktām prasībām darbu izpildījumā un ļoti skrupulozām ekspertīzēm.

Pagājušajā Burtniekā palika nepabeigta tēma par tūrisma iespējām, kopā strādājot Burtnieku novadam ar kaimiņu novadiem. Sīkāk stāsta novada pašvaldības Attīstības daļas vadītājs VALĒRIJS SEILIS:

Tā Burtniekam vakarrīt, rādot un stāstot nu jau divās jaunlopu kūtīs un visā lopkopības kompleksā Bukā paveikto, ar gandarījumu teica SIA Valmiera Agro valdes loceklis GUNTARS KLEINBERGS. Viņa ziņā te visa saimnieciskā dzīve, sākot ar lopkopību un celtniecību, daudzas lietas, kas te redzamas, arī paša, balstoties uz atbilstošu izglītību un dzīves pieredzi, izdomātas.

Šosestdien plkst. 14 Mūrmuižas Tautas universitātes nodarbības laikā tiks atklāta foto izstāde «AccessAbility», kā arī notiks lekcija – saruna par tēmu «Kā saņemt sevi rokās, lai sasniegtu mērķus!»,  ko pasniegs Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs un profesors Dr.Phd. Ivars Austers.

Vairāk nekā divus gadus Krievijas embargo un globālais piena tirgus ar zemo piena iepirkuma cenu bija pamatīgs pārbaudījums piena nozarei un lauksaimniekiem — piena ražotājiem. Bet par spīti tam Latvijā pagājušajā 2015./2016. pārraudzības gadā vidējais izslaukums no govs audzis par 218 kg un valstī tas bija 7296 kg. Lopkopības speciālisti to skaidro ar vairākiem iemesliem, un viens no tiem — cenu dēļ samazinoties naudas ieņēmumiem par pienu, tika ražots iespējami vairāk piena, lai tā kompensētu naudas ieņēmumu daļu. Uzmanīgāk nekā jebkad sekoja līdzi tam, cik daudz un cik precīzi govis apēd to, kas katrai govju grupai paredzēts ēdienkartē.

Cēsīs jau kopš 1995. gada izvērtē ieguldījumu izglītības un kultūras norisēs Latvijā.