Pilsētās un novados

Burtnieku novada lielākajā celtniecības objektā — Matīšu kultūras nama ēkā — visu patlaban notiekošo otrdien izrādīja un par rekonstrukcijas darbu gaitu pastāstīja būvfirmas SCO Centrs vadītājs JĀNIS MATISONS:

Stāsta Iveta Buņķe, Ipiķu pagasta pārvaldes vadītāja:

«Īpašs pērn bija 4. maijs, kad pagasta teritorijā iestādīja trīs Latvijas simtgadei veltītus ozolus. Tas bija nozīmīgi ne tikai pagastam, bet arī novadam un visai Latvijai.

Stāsta Indra Celmiņa, Jeru pagasta pārvaldes vadītāja:

«Pērn piedzīvojām jurģus. Pagasta pārvalde tika pārcelta uz Endzeles muižu. Tagad esam vienuviet ar bibliotēku, sociālo dienestu, bāriņtiesu un arī pasta pakalpojumi ir šeit pat pieejami. Lai arī nedaudz, tomēr iedzīvotāju skaits turpināja sarukt. Pašreiz tas ir līdz 1300.

Par aizvadītā gada lielākajiem ieguvumiem un šā gada iecerēm «Liesmai» stāsta Rūjienas novada domes priekšsēdētājs GUNTIS GLADKINS.

13. un 14. janvārī notiks ziemojošo putnu uzskaite, ko Latvijas Ornitoloģijas biedrība organizē jau 44. gadu (citur Eiropā 52. reizi).

Aizvadītajā gadā Mazsalacas novadā dzimuši 26 bērniņi. Visi svinīgi uzņemti novadnieku saimē.

Šī gada 10.janvārī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras Kriminālpolicijas nodaļas darbinieki aizturēja 1997.gadā dzimušu vīrieti, kurš aplaupījis 1944.gadā dzimušu sievieti.

Kopš gandrīz katram no mums kabatā mobilais telefons, īsti nav vairs aktuāls dziesmas Pilsētā, kurā piedzimst vējš pantiņš par telefonistiem, kuri stabos sēž... Toties joprojām tas attiecas uz elektriķiem gaisa elektropārvades līnijās — tur jākāpj gan vecos stabos, kas daudzviet ceļmalās un citviet elektrības vadu trasēs savu mūžu gandrīz vai nokalpojuši, gan arī pavisam jaunos, kuri tikko zemē ieurbti, iestādīti, lai stabu galos izveidotu gaisa pārvades līnijas starpsavienojumus. Un ne jau sēdēt vīri stabos kāpj un ar pacēlājiem tiek gaisā celti, bet gan strādāt!

Sācies otrais pieteikšanās posms programmā Iespējamā misija (IM), kas turpināsies līdz 1. martam. IM kopā ar domubiedriem, tostarp Vjačeslavu Kaščejevu, Vili Daudziņu un Andri Ambaini, aicina spējīgākos augstskolu absolventus profesionāli izmantot iespēju saņemt bērnu patiesu atzinību un darīt jēgpilnu darbu divus gadus, strādājot par skolotājiem un pilnveidojot sevi IM mācību programmā.

Trešdien, 10. janvārī, Kocēnu novadā viesojies Saksijas-Anhaltes pavalsts (Vācija) Vides, lauksaimniecības un enerģijas ministrijas Starptautisko un Eiropas Savienības lietu nodaļas vadītājs Matiass Villebokels kopā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas delegāciju.

Ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus, kuru dēļ ir apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža, Latvijas Mežizstrādātāju savienība un Latvijas Meža īpašnieku biedrība rosināja Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē. Aizvadītā gada nogalē Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē tad arī oficiāli atzina valsts mēroga dabas katastrofu mežsaimniecības nozarē.

Latvijas Dabas fonds (LDF) paziņo, ka 2018. gada dzīvotne ir DIŽKOKS.

Liels un vecs koks ir bagāta dzīvotne, kas dod mājvietu daudzām radībām, sākot no lieliem putniem un beidzot ar sīkiem kukaiņiem, sūnām un ķērpjiem. Vecie koki piesaista lielu dabas daudzveidību un veido īpašu mikroklimatu savā vidē, un tie ir arī Latvijas valsts pirmsākumu liecinieki, būtiska mūsu kultūrvēstures vērtība un identitātes daļa.

Neapstrīdami — Savējā

Skolās iezvanīts ne tikai jaunais, 2018. gads, bet arī atbildīgais mācību gada otrais semestris. Jura Neikena Dikļu pamatskolas pedagogu kolektīvam ar dubultu atbildību — cieņpilni sevi jāapliecina skolas akreditācijas procesā.

Domās par jaunu darba cēlienu ir arī Dikļu skolas, Dikļu un Zilākalna pirmsskolas skolotāja un folkloras kopas Endzelīte vadītāja GUNTA ZVIRBULE, kuru kopā ar vairākiem novada cilvēkiem Latvijas valsts svētkos novada pašvaldība godināja ar Gada balvu 2017.

«Kas tur ko runāt, Guntiņa jau sen ir mūsējā, Savējā,» ne mirkli nešaubās aša Dikļu sieviņa, ar to nepārprotami liekot saprast — Savējais ir īpašs, neapstrīdams statuss.

Pēdējo piecu gadu laikā kopējais maršrutu tīkla apjoms praktiski nav mainījies, bet autobusos pārvadāto pasažieru skaits ik gadu krītas par aptuveni 5%. Piemēram, Vidzemes plānošanas reģionā reisu skaits pēdējos gados pat ir pieaudzis (2015. gadā to skaits bija 1129, bet 2016. gadā — 1142 reisi), bet pasažieru skaits 2017. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar analogu periodu 2016. gadā, samazinājies par 8%, savukārt 2016. gadā pārvadāto pasažieru skaits Vidzemes reģionā bija par 3% mazāks nekā 2015. gadā. Samazinoties pasažieru skaitam, krītas arī ieņēmumi, kā rezultātā nepieciešamo dotāciju apjoms sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai turpina pieaugt. Turklāt šogad izdevumu apjoms palielināsies sakarā ar degvielas cenu pieaugumu. Ņemot vērā, ka piešķirtais finansējums pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nav pietiekams un pieprasījums pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem vairs nav tāds, kāds tas bija pirms dažiem gadiem, ir jāveic virkne pasākumu, lai samazinātu izmaksas, un viens no šādiem pasākumiem ir maršrutu tīkla pārskatīšana.

Valmierā ir tradīcija sveikt pirmo jaunā gada bērniņu. Šoreiz tā ir Klaudija Lase. Mazā saņēmusi īpašas dāvanas un visa laba vēlējumus.

Dabas aizsardzības pārvalde gada pirmajā nedēļā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) organizēja kopīgu pasākumu Ķemeru un Gaujas nacionālo parku jaunajiem reindžeriem, kura laikā jaunieši arī sakopa vēsturisku ozolu aleju Valmieras pusē. Pasākumā jaunie reindžeri iepazina ne vien GNP kultūras vēsturi un vietējo uzņēmēju piedāvājumu, bet arī veica dabas saglabāšanai nozīmīgu darbu.

8. janvārī sasniegts Valmieras pašvaldības izaicinājuma «Ar Valmieras vārdu apkārt pasaulei» mērķis — kopīgi veikti 40000 kilometri, kas pielīdzināms ceļam apkārt zemeslodei. Valmieriešiem, izaicinājuma dalībniekiem skrienot, nūjojot, soļojot, slidojot un citādi sportiski aktīvi pārvietojoties, neizmantojot transportu, 40000 kilometrus izdevies «sakrāt» trīs mēnešos un divās dienās, ziņo pašvaldība.

Novada sociālā dienesta vadītāja GINTA PIKŠĒNA šajā amatā stājusies pavisam nesen — kopš 2017. gada 1. novembra, taču pieredze sociālajā jomā ir krāta jau kopš 2005. gada, strādājot pagastā. Tāpēc loģiska bija kolēģu uzticēšanās, kas, jūtot viņu atbalstu, deva Gintai drosmi uzņemties šo jauno pienākumu.

Novadā Ziemassvētku brīžiem un gada nogalei īpašu svinīgumu sagādāja pagastu centros — Brenguļos, Kauguros un Trikātā — pašu darinātās un izvietotās latvju rakstu zīmes. Par tām šīs idejas autore, Brenguļu un Cempu bibliotēkas vadītāja AIGA BLUMBERGA:

Ar atskatu uz aizejošo gadu un pārdomām Beverīnas novada domes priekšsēdētājs MĀRIS ZVIRBULIS: