Iespējams, Strenču mūzikas skola ir otra Gaujai tuvākā Latvijā, tūlīt aiz Valmieras mūzikas skolas. Tiesa, Strenčos skola savā vietā ilgākus gadus, šogad ēkai varēs svinēt pirmos trīsdesmit piecus. Par to, cik ilgi, kas un kā šeit notiek, stāsta RALDA ZIEMULE, mūzikas skolas direktore jau apaļus divdesmit gadus.
Pirmdienas vakarā Valmieras Kultūras centra zāle bija pulcējusi teju pussimtu valmieriešu, iespējams, arī kādu tālāku braucēju. Pasākums bija ļoti aktuāls – būvniecības ieceres prezentācija par projektu "Valmieras pilsētas Dienvidu industriālā maģistrāle – Linarda Laicena ielas savienojums ar TEN-T tīklu".
4. februārī tiešsaistes apbalvošanas ceremonijā VSIA «Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca» (turpmāk – Slimnīca) jau otro gadu pēc kārtas saņēma «LDDK Līdzsvara balvu 2021» – šogad kategorijā «Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana darba vietā».
Valmiera iet pretim Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2027. gadā. Un novada muižu tīkls tiek akcentēts kā nozīmīga daļa pieteikumā.
J. Endzelīna Kauguru pamatskolas skolniece Kristiāna Spalviņa piedalījusies jauno dizaineru konkursā. Viņa izdomājusi un izstrādājusi masāžas elementu zirgam vai ponijam.
Apaļo desmit gadu jubileju «Dzietiem» joprojām nav izdevies plaši nosvinēt. Deju kolektīvs cer, ka tas izdosies rudenī. Viņi strādā, mēģina, liek jaunas dejas un nemaz neslēpj, ka gatavojas īstiem Dziesmu un deju svētkiem.
Skolās, bērnudārzos un arī radošajās nodarbībās pieaugušajiem, kas notika pagastos, šajā nedēļā runas un darbi bija ap sveču liešanu, dedzināšanu un vaska dekoru veidošanu.
Pandēmijas laiks nav vienkāršs arī dažādām biedrībām, zināms, ka daļa savu darbību ir pat apturējusi uz Covid-19 laiku.
Februāra otrajā nedēļā sāksies ziemas filmēšanas periods režisora Māra Martinsona vēsturiskajai spēlfilmai «Zeme, kas dzied», un filmas aktieru atlases aģentūra «Casting Bridge» vairākām epizodēm aicina pieteikties brīvprātīgos masu skatu dalībniekus.
2022. gads iesācies nemierīgs. Pat laika apstākļi strauji mainīgi – te stipra snigšana, te lietus.
«VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) vadībā sākta Valmieras drāmas teātra trešā stāva jumta demontāža vietā, kur paredzēta «black box» zāle. Demontāžas darbus jaunās zāles izbūves vietā paredzēts veikt līdz martam, lai turpinātu jaunizbūvējamo konstrukciju izbūvi,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Pagājušajā piektdienā Valmierā viesojās Eiroparlamenta deputāts no Latvijas un nesen par Eiropas Parlamenta viceprezidentu ievēlētais pieredzējušais politiķis Roberts Zīle.
Ar šādu sparīgu un apņēmības pilnu zaļās saimniekošanas devīzi moderno saziņas līdzekļu tiešsaistē, sasaucoties Rīgas, Rūjienas, Daugavpils un Liepājas depozīta pieņemšanas punktu svinīgās atklāšanas dalībniekiem, 1. februārī Latvijā darbību sāka 1350 depozīta pieņemšanas punkti.
Valmieras novadā 2021. gadā reģistrēti 486 jaundzimušie, viņu vidū arī divi dvīņu pāri. Salīdzinot ar 2020. gadu, 2021. gadā piedzimuši par 29 bērniem mazāk (2020. gadā 515).
Janvāra sākumā Ramatas pagasta Kultūras centrā noslēdzās 2021. gada 7. jūnijā uzsāktais Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda un AS «Latvijas valsts meži» atbalstītais projekts «Akmens kundziņš». 29. janvārī attālināti notika animācijas filmas «Akmens kundziņš» pirmizrāde.
Lai gan ARITA ĀBOLIŅA Mazsalacā ir ienācēja, viņa tur jau izveidojusi salonu, kurā pati darbojas gan kā friziere, gan kā vizāžiste. Aicinājām Aritu uz sarunu gan par darba gaitām, gan par to, kā viņa nonāca un dzīvo Mazsalacā.
Dokumentālā filma «Amatierteātris «Ramata» laika griežos» ir ieskats vēstures liecībās, teātra aktieru atmiņstāsti, kā lugas uzvestas pirms gadiem 60 un kā tas notiek šobrīd. Aicinām filmu noskatīties arī YouTube, meklējot «Amatierteātris «Ramata» laika griežos».
Kā zināms, asfaltbetona segumu šoseju brauktuvēs – arī tad, ja būvnieki vai remontētāji iepriekš savu darbu paveikuši puslīdz kvalitatīvi, – visvairāk bojā mainīgi laika un temperatūras apstākļi ziemā, kad salu nomaina atkusnis.
Tie, kas netic Liktenim, teic, ka, nonākot krustcelēs, turpmākais dzīves ceļš atkarīgs no tā, vai cilvēks šajā nozīmīgajā brīdī izdara pareizo izvēli.
Kocēnu pagasta iedzīvotāju EVIJU FRĒLIHU-JERMACĀNI dzīves līkloči ir veduši prom no Kocēniem, bet viņa zināja, ka tomēr paliks dzīvot šeit, kur atrodas dzimtas saknes. Liesma sarunājas ar Eviju attālināti.