Ekoskolu Atbildīga dzīvesveida kampaņas reģionālā cikla ietvaros Vidzemes Augstskolā notika izglītojošs pasākums un daudzveidīgas aktivitātes — lekcijas un darbnīcas skolotājiem un skolēniem ar mērķi izprast, kā ikdienas dzīvesveids un vienkārša rīcība var panākt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā un vides kvalitātē.
2012. gadā pirmo reizi Microsoft Latvia ar partneriem Baltijā piedalījās iniciatīvā Strādā jebkur! Šogad arī Valmiera atsaucās uz Microsoft un Latvijas Dabas fonda aicinājumu, un ceturtdien, 29. maijā, pilsētā notika akcija Strādā jebkur!
«Beverīnas novadam ir viens no visgreznākajiem ģerboņiem, taču informācija, ko nes ģerbonī atspoguļotā sakta, uzliek ļoti nopietnu garīgu atbildību gan novadam, gan katram no mums personīgi kā šī novada iedzīvotājam,» tā, saņemot Beverīnas novada ģerboni no Valsts prezidenta Andra Bērziņa, svinīgajā pasākumā Melngalvju namā sacīja novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale. Amatpersona arī atzina, ka Beverīnas novads bijis viens no pēdējiem, kuram nebija šādas īpašas rotas un informācijas zīmes, kas spilgti uzrunā katru savējo un arī novada ciemiņus.
«Dieva radīta radība staigā pa Dieva radīto zemi un atstāj pēdas aiz sevis. Bez tam viss ir dabīgs, viss roku darbs. Vai nav skaisti?» tā reizē jautā un savu pārliecību par pašas darināto pastalu īstumu pauž ILZE GULBE, kas pastalas sākusi taisīt pirms gada, bet jau paspējusi sajust: «Vilkme pārdomāt katru sīkumu, katru niansi, kas jāzina šajā darbā, ir milzīga. Es mācos un mācos. Ne tikai praktisko pusi, bet cenšos saprast un izzināt, cik labi pastalas kalpoja senčiem. Nupat sameklēju un pārlasu «Mērnieku laikus», Upīša «Zaļo zemi».
Vien senās fotogrāfijās šodien var redzēt Trikātas ezeru ar laivu piestātni, peldētavu, taciņu gar ezera krastu, kurai zemākajās vietās izveidoti tiltiņi. Agrākos gados skolēni ezeram apkārt pat krosiņus skrējuši. Ar gadiem to visu savā varā bija pārņēmuši brikšņi.
Pieredzējušiem makšķerniekiem Burtnieks un zandarts (Stozotedion lucioperca lat.) ir tikpat kā sinonīmi. Lai arī pietiekami daudz šo plēsoņu ir Daugavā un Lielupē, taču no ezeriem par Burtnieku vairāk nav nevienā: zandartu populācija šeit ir raksturīga ne tikai ar zivju daudzumu, bet arī ar atsevišķu eksemplāru dižumu. Tieši tādēļ Burtnieks ir makšķernieku noķerto rekordzandartu tēvs. Ir bijušas vien dažas reizes, kad vēl lielāks zandarts noķerts kādā no Daugavas HES ūdenskrātuvēm, bet drīz vien rekords atkal pierakstās Burtniekā. Arī pašreizējais 2007. gadā Latvijas makšķerēšanas sporta federācijas reģistrētais zandarta rekords 11,75 kg pieder Burtniekam. Jāpiebilst, ka pēc tam Burtniekā noķerts arī 11,34 kg smags zandarts.
MĀRIS TŪTINS dienestu Zemessardzē uzsāka kā zemessargs jau 1991. gadā, bet no 1992. gada pārgāja profesionālajā dienestā. Tajā laikā Latvijas armijā no ieročiem un pārējā aprīkojuma nebija tikpat kā nekā. Lai uzzinātu, kāda situācija ir pašlaik, devāmies uz zemessardzi noskaidrot.
Ko mēs par viņiem zinām — tāds jautājums varēja rasties, dzirdot par Eiropas idejām pirms divsimt gadiem maija sarunās Valmieras bibliotēkā, vēstures doktores Vijas Daukštes stāstījumā «XIX gadsimts: Cimzes un Valtera laiks Valmierā, Latvijā un Eiropā». Jānis Cimze viņa divsimtgades sakarā šogad uz viļņa, bet Ferdinanda Valtera vārds arī šodienas valmieriešiem, iespējams, izsaka maz. Jā, Valterkalniņā gan visi esam bijuši...
Igaunijā norisinājās ikgadējās militārās mācības Kevadtorm (Pavasara vētra), kurās piedalījās gandrīz 6000 Igaunijas un NATO sabiedroto valstu karavīri no Amerikas, Lielbritānijas, Dānijas, Baltijas valstīm, Horvātijas, Polijas, Beļģijas un Francijas. Militārās mācības ilga trīs nedēļas līdz 23. maijam.
DIĀNA un JĀNIS BAUŅI ar vīna ražošanu sāka nodarboties kā ar hobiju, palīdzot tēvam Ilmāram Baunim, bet nu jau vairāk nekā divus gadus, kopš nodibināta SIA «Lejasķerzēni», to piedāvā nopirkt arī citiem vīna cienītājiem.
Baltijas ceļš notika 1989. gada 23. augustā, kad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tautas pārsteidza pasauli, sadodoties rokās un izveidojot vairāk nekā 600 kilometru garu cilvēku ķēdi, tādējādi parādot tautu spēcīgo gribu atjaunot Baltijas valstu neatkarību. Demonstrācija notika piecdesmit gadus pēc Molotova — Ribentropa pakta parakstīšanas.
Naukšēnu vidusskola nav liela, taču sportisku jauniešu tajā netrūkst un iespēju sevi attīstīt sporta jomā arī. Ar bērnu panākumiem dalās Naukšēnu vidusskolas sporta skolotāja Inese Grava:
Maija vidū jau septīto reizi robežpilsētā Valkā norisinājās starptautisks florbola turnīrs Robežkauss jeb Border Cup 2014. Turnīrā piedalījās kopumā 16 komandas no Lietuvas, Somijas, Krievijas un Latvijas. Otro gadu piedalījās arī Naukšēnu florbolisti un šogad izcīnīja godpilno 2. vietu.
Ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba pūtēju orķestri priekšgalā sākās Valmieras skolu jauniešu, jaunsargu, skautu, kā arī uzaicināto skolu delegāciju gājiens no Valmieras muzeja pagalma līdz Skolnieku rotas piemineklim Leona Paegles ielā. Tā tika atzīmēta pilsētas atbrīvošanas 95. gadadiena un godināti Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīri.
«Diennaktī Vidzemes reģionā neatliekamā palīdzība saņem ap 150 izsaukumiem, un noteikti būs arī kāds, kad cilvēkam jāpalīdz, jo slikti kļuvis pēc alkohola pārdozēšanas vai reibumā gūti sasitumi, grieztas brūces kāda ģimenes konflikta laikā vai kautiņā arī sabiedriskā vietā,» situāciju raksturo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD)Vidzemes reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs.
24. maijā Valmierā, Stacijas ielā 13, daudzdzīvokļu mājas pagalmā, klātesot Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projekta «Valmieras gudrais nams» darba grupai un tā dalībniekiem, tika dots starts interesantai aktivitātei.
Ar sacensībām Bērzainē 6. jūnijā iesāksies Kocēnu novada ciemu čempionāts orientēšanās sportā, kas visas vasaras garumā risināsies sešās kārtās: Bērzainē, Zilākalnā, Vaidavā, Dikļos, Rubenē un noslēgsies 31. augustā ar skrējienu pa Kocēnu ciemata ielām un tuvējo parku.
Astoņi deviņi paši mazākie mazsalacieši un tuvējās apkārtnes bērniņi katru otrdienu mēro ceļu uz Mazsalacas Baptistu baznīcu, kur mājīgās telpās ēkas otrajā stāvā darbojas viņu skoliņa «Lācēns».
«Zinu, ka par studiju pirmo gadu vairs nav jāuztraucas. Gribu mācīties un to varēšu darīt,» sacīja Mazsalacas vidusskolas abituriente ANNIJA GOBIŅA. Viņa ir viena no ģimenes četriem bērniem, tāpēc par to, ka izdevies iegūt Latvijas Universitātes (LU) fonda mecenātu stipendiju, ir neviltots prieks.
«Ikdienai visi te vien iepērkas. Drēbes labas kvalitātes, lētas, un, protams, noder,» tā Sarmīte, bet Aina, kas veikaliņā bija noskatījusi baltu blūzīti, piebilda: «Vienmēr kaut ko nopērku. Vai tad par velti drīkstu durvis virināt?»