Govs pļavā, mocis garāžā
Vēl pirms dažiem gadiem govis, cūkas un mājputni turēti vai katrā piemājas saimniecībā. Tagad mazsalacieši zina, ka govis ir vien divās trīs mājās. Viena no tām Lazdu ielā.
Vēl pirms dažiem gadiem govis, cūkas un mājputni turēti vai katrā piemājas saimniecībā. Tagad mazsalacieši zina, ka govis ir vien divās trīs mājās. Viena no tām Lazdu ielā.
Mazsalacas novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja ILZE ŠTEINBERGA par sevi teic, ka ir visai emocionāls cilvēks, kas emocijām gan drīkst ļauties vien no darba brīvajā laikā. Vairāk nekā 15 gadus viņa strādā nozarē, kur bieži jāvērtē, jāanalizē problēmas un reizēm jālemj bērnu un ģimeņu liktenis. Laikā, kad sabiedrībā daudz runā par to, kāpēc ārpus savas bioloģiskās ģimenes dzīvo tik daudz bērnu, ar Ilzi runājām, kāda ir situācija Mazsalacā.
Mazsalacas pirmsskolas izglītības iestādi mācību gada laikā apmeklē 60 bērni. Mācību gadam beidzoties, mazo čalas tā sienās nerimst. Jūnijā, jūlijā un augustā ir atvērtas vasaras grupas.
Pirms bibliotekāres atvaļinājuma Ramatas puses čaklākie lasītāji bibliotēkā izņēmuši pavairāk grāmatu un žurnālu. Daudzi teikuši, ka pa vidu lauku darbiem gribas kādu romānu palasīt.
Pie Valmieras dzelzceļa stacijas sestdien notika 73. atceres gadadienai veltīts komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis.
Trešdien, 18. jūnijā, no pl. 10 Vecates laivu bāzē CSDD darbinieki izbraukuma sesijā veiks agregātu numuru salīdzināšanu kuģošanas līdzekļiem, motorlaivām un to motoriem.
Ikvienam studentam prakse ir svarīga studiju gadu sastāvdaļa, jo ļauj reāli izbaudīt, ko nozīmē strādāt izvēlētajā jomā.
Vecpuišu parks dibināts 1914. gada rudenī, un šogad tiek atzīmēta tā pastāvēšanas simtgade. Parka nosaukuma izcelsme saistīta ar toreizējiem parka dibinātājiem, tad vēl neprecētiem astoņiem kungiem, kuri vēlāk parka teritoriju novēlēja Valmieras pilsētai. Vispazīstamākais no viņiem — Georgs Apinis, mediķis un pilsētas galva (mērs) no 1906. līdz 1910. gadam. Parka teritoriju izveidoja, apvienojot divus lielus blakus esošus zemes gabalus — Georga Apiņa zemi (mūsdienās pirms kinoteātra «Gaisma») un zemes gabalu, kas tolaik piederēja trūcīgai vācu ģimenei — Liljēm.
Kocēnu novada pašvaldība informē, ka Lauku atbalsta dienests atbalstījis Latvijas Pašvaldību savienības projekta pieteikumu «Interesantais pašvaldībā daudzveidīgajā Latvijā un Eiropā», kura ietvaros tiks īstenotas 48 Latvijas pašvaldību projektu idejas, tajā skaitā arī Kocēnu novada domes.
«Latvija vienmēr ir bijusi skaista. Tāda tā ir un paliek,» sacīja «Liesmas» uzrunātie vīri. Kāds no viņiem bijis Sibīrijā, kāds lēģerī, cita ģimene, radi piedzīvojuši skarbo izsūtījuma laiku.
Pirmo reizi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvalde Valmierā organizēja divu dienu apmācību civilās aizsardzības komisijas locekļiem, lai starp dažādiem dienestiem un struktūrvienībām stiprinātu un veicinātu sadarbību.
Valmieras Mākslas vidusskolas audzēkņi vasaras prakses laikā dara košākas telpu un namu sienas, tā piepildot pašvaldību iestāžu un uzņēmēju vēlmi ļaut apkārtējai videi kļūt dažādākai un rosinošākai.
Laikraksta «Liesma» 2014. gada 12. jūnija numurā 1. lappusē rakstā «Studenti rāda paveikto» nesaskaņoti tika ievietota daļa no portāla «Valmieras Ziņas» sagatavotā teksta.
Burtnieku novada domnieks nu jau otro sasaukumu pēc kārtas ir GATIS CUKMACIS. Viņš tagad arī dabas resursu speciālists pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas nodaļā. Šī nelielā saruna notiek agrā rīta stundā laivu bāzē Saulītes, kad abi gaidām ierodamies krastā Matīsu Žagaru ar kolēģiem, kuri maija beigās Burtniekā veica pirmo no šosezon paredzētajām divām zinātniski pētnieciskās zvejas tūrēm.
Iepriekšējās nedēļas nogalē reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā (RAAC) «Daibe» ZAAO vadība bija pulcinājusi vairāk nekā 20 pašvaldību pārstāvjus, lai pārrunātu, kā vēl veiksmīgāk nekā līdz šim realizētu atkritumu apsaimniekošanas praksi. Pasākuma ievaddaļā ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais informēja, ka šādu tikšanos ar pašvaldību izpilddirektoriem, par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajiem speciālistiem, administratīvo komisiju locekļiem, pašvaldību policijas darbiniekiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem uzņēmuma darbinieki grib padarīt tradicionālu.
Šonedēļ Kocēnu novada teritorijā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras darbinieki veic lauku apsekošanas darbus, kuru rezultātā tiks veidota topogrāfiskā karte M1:10000.
Kad svinēja Olimpiešu parka pirmo piecgadi, tā, no Burtnieku novada ģeogrāfijas raugoties, noteikti pagāja Rencēnu pagasta zīmē. Jo 24. maijā pļaviņā blakus jau augošajiem parka kociņiem savējos iestādīja arī divi rencēnieši — abi bobslejisti. Klātienē to veica Latvijas izlases otrās ekipāžas pilots Soču olimpiskajās spēlēs Oskars Ķibermanis, savukārt vēl viena Rencēnu olimpieša — arī bobslejista, Jāņa Ķipura ekipāžas stūmēja Jāņa Skrastiņa — ozoliņu, vispirms ar īstu daiļdārznieka rūpību ticis galā ar sava kociņa iekārtošanu parka zālājā, iestādīja viņa cīņu biedrs un 1988. gada Kalgari ziemas olimpisko spēļu čempions Jānis Ķipurs.
Lai turpmākos negaisos pilsētā mazāk būtu izgāzto un lauzto koku, Valmieras pilsētas pašvaldība aicina iedzīvotājus informēt par viņu īpašumā vai tā tuvumā esošajiem potenciāli bīstamajiem kokiem. Tādi vispirms ir koki ar sausiem un slimiem zariem, iztrupējuši, mehāniski bojāti, zaroti nelīdzsvaroti, dobumaini, vēja jau aizlauzti un izkustināti, kas stipra vēja laikā var apdraudēt ne tikai ēkas, bet arī cilvēkus.
Burtnieku novada domes priekšsēdētājam EDVĪNAM STRAUMEM pieder būves Valmierā un Valmieras pagastā, kā arī zeme Sēļos un autostāvvieta Rīgā. Pērn algā pašvaldībā viņš nopelnījis 12531 latu, 2039 latus saņēmis pensijā. Ienākumi no saimnieciskās darbības SIA Valmieras tipogrāfijā «Lapa» un SIA «Lat Met», kopā 10003 lati, kā arī gūti citi ienākumi — 7908 lati. Straume uzņēmies 65000 latu parādsaistības.
Jau kādu laiku rit skolēnu vasaras brīvlaiks, daudzi atpūšas pilsētā vai devušies uz laukiem, kur palīdz darbos vecvecākiem vai citiem radiņiem, bet 217 bērni un jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem pieteikušies izmantot pilsētas pašvaldības piedāvāto iespēju vasarā strādāt un nopelnīt naudu, ko vēlāk katrs tērēs, kā vēlas.